Saunas etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica”

OrganizācijaSaunas etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica”
Papildu informācija

Preiļu novada Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” dibināts 1953. gadā kā Preiļu rajona Ždanova vārdā nosauktā kolhoza ansamblis. Kolektīva dibinātājs ir skolotājs Aleksandrs Vasiļevskis, kurš kādā kolhoza kluba sarīkojumā bija dzirdējis, ka sievas dzied spēcīgās balsīs un daudzbalsīgi, un piedāvāja izveidot ansambli. Sākās mēģinājumi ar 7 sievām – Francišku Skuteli, Teklu Anspoku, Rozāliju Giluču, Annu Anspoku, Mihalinu Ķeirāni, Valēriju Anspoku un Annu Pureni. Tuvāko mēnešu laikā pievienojās Tekla Pastare, Anna Kaža, Veneranda Skutele, Jadviga Anspoka, Veneranda Romanovska, Ksaverija Anspoka, Zuzanna Puncule un Anna Vjakse.

Savā ilgajā pastāvēšanas laikā kolektīvs ir 3 reizes mainījis nosaukumu. Dziedātāju kopa izveidojās Ždanova vārdā nosauktā kolhoza teritorijā, visas dalībnieces bija kolhoznieces un tādēļ tautā iemantoja nosaukumu “ždanovietes”. Dažādu teritoriālo reformu rezultātā Ždanova kolhozs tika apvienots ar blakus esošo kolhozu “Sarkanā Ausma” un ieguva nosaukumu “Ausma”, tāpēc arī etnogrāfiskā ansambļa nosaukums kļuva neloģisks, un 1978. gadā tas tika pārdēvēts par Saunas ciema etnogrāfisko ansambli. Arī šis ciema (vēlāk – pagasta) nosaukums nav vēsturisks, bet radies, apvienojot Sondoru un Bindaru ciemus. Ciems tā nodēvēts par godu nelielai upītei, kas līkumo pa tā teritoriju. Ciemu, kurā sākotnēji darbojās kolektīvs, sauc “Anspoki”, bet reformas rezultātā kolektīva darbība pārcēlās uz ciema (pagasta) centru – Prīkuļiem, jo Anspokos vairs nebija kluba. Kad Latvijā sāka attīstīties folkloras kustība un radās jaunas kopas ar skanīgiem nosaukumiem, arī Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis 1990. gadā ieguva nosaukumu “Naktineica”. Tas ir vietvārds, kas tiek lietots šajā apkārtnē, un tā sauc rudzupuķes. Zināms, ka šī nosaukuma iniciators ir kopas tā laika dalībnieks Aivars Vanags.

Kolektīva dibinātājs un pirmais vadītājs bija Aleksandrs Vasiļevskis (1907–1980), kurš vadīja ansambli līdz 1963. gadam. Pēc viņa atteikšanās no vadītāja pienākumiem kopas vecākā dalībniece Franciška Skutele rakstīja vēstuli Kultūras ministrijai, lūdzot atsūtīt jaunu vadītāju, un jau 1963. gadā Ždanova kolhoza etnogrāfisko ansambli sāka vadīt Jānis Teilāns (1941–2019), un darīja to līdz 2010. gadam. Viņš bija viens no folkloras kustības aizsācējiem 20. gs. 80. gados, kad folkloras kopas tika dibinātas viena pēc otras. Trūka vadītāju, tāpēc J. Teilāns vadīja vairākus kolektīvus vienlaicīgi. Tā kā bija problēmas ar repertuāru, “ždanoviešu” dziesmas apguva folkloras kopas Riebiņos, Vārkavā, Preiļos, Aglonā u.c. kolektīvos. Šajā laikā arī “Naktineicas” repertuārs papildinājās ar citur pierakstītām dziesmām. Dziedot tika vairāk izmantots akordeona pavadījums, lai izpatiktu koncertu publikai. Jānis Teilāns ir pierakstījis nošu rakstā teicēju dziedātās dziesmas un atstājis “Naktineicas” rīcībā 50 autentisku melodiju pierakstus.

Kopš 2010. gada folkloras kopu “Naktineica” vada Anita Fedotova. Sākumā iesaistījās kopā kā tās dalībniece, taču pakāpeniski radās interese par novada folkloras mantojumu, tautas teicējām un etnogrāfiskā ansambļa darbību.

Savas pastāvēšanas laikā etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” piedzīvojis daudzus nozīmīgus notikumus.

1954. gadā Preiļu rajona dziesmu un deju svētku ietvaros notika nesen izveidotā Ždanova kolhoza etnogrāfiskā ansambļa koncerts, kurā par viņām uzzināja komponists Jānis Ozoliņš, kas pēc tam kopā ar režisori Margu Teteri atbrauca to iepazīt. Ansambļa spēcīgās dziedātājas, daudzbalsība un kolektīva pastāvēšana kā tāda tika uzskatīta par unikālu parādību, un par šo kolektīvu izrādīja interesi tādi profesionāli mūziķi kā Pauls Kvelde, Andrejs Krūmiņš u.c., kuri arī ir veikuši daudzu dziesmu ierakstus, pētījumus, kā arī nošu pierakstus.

1955. gadā ansamblis uzstājās Latvijas PSR operas un baleta teātrī, LPSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta izbraukuma sesijā Viļānos.

1956. gadā Ždanova kolhoza etnogrāfiskais ansamblis uzstājās Latviešu mākslas un literatūras dekādē Maskavā, Čaikovska koncertzālē. Kopš tā laika kolektīvs tiek aicināts uz dažādiem lielāka un mazāka mēroga pasākumiem visā Latvijā.

1984. gadā Raiņa muzejā Aizkalnē 4 stundas no vietas nu jau Saunas ciema etnogrāfiskā ansambļa dziesmas klausījās un ierakstīja latviešu kopienas sabiedriskā darbiniece, diriģente Lilija Zobens no Lielbritānijas. Tās esot atskaņotas ārzemju latviešu raidstacijās.

1989. gadā kopa piedalījās Vissavienības tautas mākslas svētkos Ukrainā, Ostrogā, kur līdzi bija nevis Padomju Latvijas, bet pašu šūts neatkarīgās Latvijas karogs, kas vēl nekur netika lietots kā valsts karogs.

Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis, vēlāk – “Naktineica”, ir visu Latvijā notikušo folkloras festivālu “Baltica” dalībnieks. Kolektīvs ir vairākkārt piedalījies Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku pasākumos, Dainu kalna svētkos, Novadu dienās etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, Latgales kongresu kultūras programmās. 2014. un 2016. gadā “Naktineica” bija Daugavpils starptautiskā folkloras festivāla dalībniece.

Aktīvāka darbība izvērsās, sagaidot kolektīva 60. gadskārtu. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Preiļu novada domes atbalstu tapa albums “Ak, seju, veju, rallalā” CD formātā.

Folkloras kopas “Naktineica” mājvietā – Preiļu novada Saunas pagasta tautas nama atpūtas laukumā – ir iedibināts folkloras kopu sadziedāšanās pasākums “Cik jauki vosor’s laiceņā”, kas parasti pulcina apmēram 10 folkloras kolektīvus un ir noticis jau 4 reizes (2014, 2016, 2018, 2020).

Kolektīvs regulāri piedalās gadskārtu ieražu svētku atzīmēšanā gan savā pagastā, gan citur (“Atašīnes suseklis” Krustpils novadā, “Aizgavieņs” Vabolē un pasākumi “Ambeļu skreinē” Daugavpils novadā). Tiek iedzīvinātas arī ģimenes godu tradīcijas.


Ždanova kolhoza etnogrāfiskā ansambļa sastāvs 1955. gadā:

Jadviga Anspoka, Jūlija Anspoka, Ksaverija Anspoka, Anna Anspoka, Anna Vjakse, Veneranda Romanovska, Anna Kaža, Tekla Pastare, Antoņina Puncule, Veronika Kaža, Rozālija Giluča, Franciška Skutele.

Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis 1984. gadā:

Jadviga Anspoka, Anna Kaža, Rozālija Giluča, Ināra Dzene, Matilde Dreždere, Marija Briņķe, Olga Afanasjeva, Anna Pundure, Broņislava Volonte, Domicella Kozule, Aivars Vanags, Ēvalds Vanags.

Etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” 2003. gadā:

Eleonora Dolģe, Franciška Luriņa, Anna Vutnāne, Marija Briņķe, Marta Kaža, Zigrīda Ručevska, Aiga Anspoka, Rasma Vilcāne, Laila Vilcāne, Lūcija Kauliņa, Sanita Luriņa, Kristīne Fedotova, Aija Fedotova, Maira Pastare, Sigita Dzene, Edgars Volonts, Jānis Podziņš.

Pašreizējais sastāvs (2020. gada nogale):

Aiga Anspoka, Alīda Anspoka, Andīna Anspoka, Annija Anspoka, Anna Vutnāne, Kristiāna Skutele, Amēlija Skutele, Ilze Ciša, Zita Briška, Elizabete Kudiņa, Daina Boguotā, Iveta Amosova, Silvija Romanovska.

Kopas repertuārā varētu būt ap 200 dziesmu. Saskaņā ar pašreizējās vadītājas Anitas Fedotovas veiktajiem pētījumiem tās visas nebūt nav ne Saunas pagastā, ne Preiļu novadā pierakstītas. Visām agrāko laiku dziedātājām ir dziesmu “grāmatiņas” ar pārrakstītiem tekstiem, diemžēl arī tādiem, kuriem neviena nezina melodiju.

A. Vasiļevska vadībā tika praktizēta tautā veidotā daudzbalsīgā dziedāšana, bet gan viņa, gan J. Teilāna nošu pierakstos atrodama tikai pamata melodija, labākajā gadījumā – divbalsīga. Šis dziedāšanas veids, kad uz vietas tiek veidotas balsis, pastāvēja Anspoku ciemā un tuvākajā apkārtnē. Vēlāk A. Vasiļevskis ir veidojis balsis pats, līdzīgi kā kora partitūras. J. Teilāns pārsvarā izmantoja akordeona pavadījumu, mazāk pievēršoties daudzbalsīgai dziedāšanai. Pašlaik aktīvi tiek strādāts pie etnogrāfiskā dziedājuma atjaunošanas. Ansamblī ir spēcīgas saucējas Anna Vutnāne un Aiga Anspoka, gados jaunas dziedātājas Alīda Anspoka un Kristiāna Skutele, kuras spēju veidot augšējo un apakšējo balsi dziedot mantojušas, acīmredzot, no savām vecvecmammām, kas arī bijušas “Naktineicas” dziedātājas. Tāpēc instrumentāls pavadījums – cītara, stabules, akordeons – tiek izmantots ļoti reti, tikai rotaļās.

Tā kā vēsturiski “Naktineica” veidojusies kā sieviešu kolektīvs, arī repertuārs veidojies no dziesmām, kas stāsta par sievietes mūžu, ietverot tādas tēmas kā jaunas meitas darbi (“Kū tī viejeņi lūceitu”), precības (“Kali, kali, kaļveit”), liktenis (“Celeņi, muni celeņi”), amizantas situācijas (“Začs nūspēre munu veiru”). Pašlaik jau izveidojies arī gadskārtu ieražu tradīciju repertuārs ar raksturīgiem ’’bolsiem’’. Turpinās ģimenes godu norišu pētīšana, iedzīvināšana. Tematiski etnogrāfisko repertuāru veido pārsvarā darba un sadzīves dziesmas.


Informāciju sniegusi etnogrāfiskā ansambļa ‘’Naktineica’’ Vadītāja Anita Fedotova 2020. gadā.

Citi nosaukumiŽdanova kolhoza etnogrāfiskais ansamblis (Vēsturiskais)
Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis (Vēsturiskais)
Saunas Etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" (Paralēlais)
KrājumiLatviešu folkloras krātuve
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 42.
Vienības numursManuskripta Nr.GadsMedijsVeidsNosaukumsKlausīties 
  
a579a5792017AudioCiparuApdziedāšana2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0579
a578a5782017AudioCiparuKai tuos meitys danci grīze2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0578
a577a5772017AudioCiparuRūtoj saule, rūtoj bite2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0577
a576a5762017AudioCiparuJuoneits munys gūvis gona, leigū, leigū2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0576
a575a5752017AudioCiparuMoza, moza tei muižeņa2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0575
a574a5742017AudioCiparuSyt kūceņu pret kūceņu2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0574
a573a5732017AudioCiparuEj, muoseņa, dzīd ar mani2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0573
a572a5722017AudioCiparuZīdi, zīdi, purineni2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0572
a571a5712017AudioCiparuArit, bruoli, popyveitys2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0571
a570a5702017AudioCiparuCik jauki vosor's laiceņā2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0570
a569a5692017AudioCiparuPa zaļu bierzi staiguoju2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0569
a568a5682017AudioCiparuKupla līpa izauguse2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0568
a567a5672017AudioCiparuTuoli, tuoli var pazeit(i)2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0567
a566a5662017AudioCiparuZaļā duorzā bejom mes2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0566
a565a5652017AudioCiparuTec, muoseņa, iudisneņa2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0565
a564a5642017AudioCiparuKa es byutu zynuojuse2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0564
a563a5632017AudioCiparuEs klausūs(i), pasaklausūs2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0563
a562a5622017AudioCiparuZačs nūspēre munu veiru2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0562
a561a5612017AudioCiparuDyuce bite, kamaneite (pa vecam)2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0561
a560a5602017AudioCiparuSkaistys auga madarenis2235-Etnografisko-ansamblu-ieraksti-a0560
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 42.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
SīkbildeVeidsNr.GadsAutorsParakstsPersonas 
 
Foto197800561978Vaira Strautniece30 gadu ekspedīcijas gadadienas pasākumā 1978. gadā Dailes teātrī. Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis.
Foto197800571978Vaira Strautniece30 gadu ekspedīcijas gadadienas pasākumā 1978. gadā Dailes teātrī. Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis.
Foto197800581978Vaira Strautniece30 gadu ekspedīcijas gadadienas pasākumā 1978. gadā Dailes teātrī. Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis.
Foto197800591978Vaira Strautniece30 gadu ekspedīcijas gadadienas pasākumā 1978. gadā Dailes teātrī. Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis.
Foto197800601978Vaira Strautniece30 gadu ekspedīcijas gadadienas pasākumā 1978. gadā Dailes teātrī. Saunas ciema etnogrāfiskais ansamblis.
FotoLFK-2235-3742017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3752017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3762017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3772017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3782017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3792017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3802017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3812017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3822017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3832017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskā ansambļa "Naktineica" vadītāja ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3842017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3852017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3862017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3872017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
FotoLFK-2235-3882017Aigars LielbārdisSaunas etnogrāfiskais ansamblis "Naktineica" ieraksta laikā.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Sauna
(Sauna, Riebiņu pagasts, Riebiņu novads)
(Nav norādīts)Atrašanās vietaCiems
2Sauna
(Sauna, Riebiņu pagasts, Riebiņu novads)
(Nav norādīts)Atrašanās vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.