Heinrihs Baumanis

Vārds
Heinrihs Baumanis
Dzimtais vārds
Heinrich Baumann
Saiknes
Kopsavilkums
Heinrihs BAUMANIS (Baumann, 1716-1790) ir vācu tautības garīdznieks. Dzimis Austrumprūsijā, sākumā Baumanis ir mācījies mājās, pēc tam Liepājas pilsētas skolā. Pēc teoloģijas studijām Jēnas universitātē, kuras gaisotnē dominē luteriska ortodoksija, piētisma un apgaismības idejas, 1739. gadā īslaicīgi uzturējies pie brāļa Jaunpils mācītāja Joahima Baumaņa. Kurzeme tomēr Heinrihu Baumani nav vilinājusi, tāpēc aizgājis par mājskolotāju pie kapteiņa fon Bornemana (von Bornemann) Gaujienā. Baumanis ir Liezeres (1741-1760), Cēsu (1760-1790) mācītājs un vēlāk - prāvests (1771-1790). Līdztekus mācītāja darbam Baumanis ir interesējies par vietējo kultūru: vācis materiālus un ziņas par Vidzemes vēsturi un statistiku, kā arī latviešu kultūru un vācis tautasdziesmas, kas vēlāk ar Hupela starpniecību nokļuva Johana Gotfrīda Herdera rokās un tika publicētas viņa sakārtotajos dažādu tautu dziesmu krājumos.
Personiska informācija
Heinrihs Baumanis ir dzimis divpadsmit bērnu ģimenē, viņa tēvs ir Joahims Baumanis (Baumann, 1669-1746), Liepājas fogts, Kretingales muižas īpašnieks, vēlāk virsinspektors Kēnigsbergas muitā (Ober-Insp.b. Lizentamt), māte Sofija Elizabete, dzimusi Hojere (Hoyer, mir. 1730), Liepājas tirgotāja meita. Heinrihs Baumanis 1744. gadā Liezērē apprecas ar Eleonoru Elizabeti von Heugeli (Heugel, 1715-1754) no Silēzijas (Schlesien), laulībā piedzimst divas meitas: Anna Salome un Marta Juliāne.
Citātu galerija
"Sirdsdraugs, šeit piesūtu dažas latviešu dziesmas. Ticiet man, mīļais draugs, ka par šo poēziju agrāk nebiju neko dzirdējis. Šī mēneša 30. dienā, kad es, saņēmis Jūsu cienījamo vēstuli, pastāstīju savai saimei par pieprasītajām dziesmām, viņus sagrāba tāds prieks un jūsma, ka tikko spēju tos apvaldīt. Tas, ko šeit pielieku klāt, ir tikai sākums; turpmāk vēl. Jūs te atradīsit šo un to, kas no latviešiem nemaz nebūtu bijis gaidāms".

Fragments no Heinriha Baumaņa vēstules Benjamīnam Fišeram 1777. gada 31. oktobrī. Citēts pēc: Beata Paškevica. Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G.Herderam "Tautasdziesmu" izdevuma vajadzībām. Grām.: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. R.Bičevskis. Rīga: FSI, 2017, 293. lpp.


"Pastātiet man, mīļais draugs! Ko ģenerālsuperintendenta Herdera kungs - viņa labi izdevusies ģīmetne atrodas manā Vidzemes lietu krājumā - grib darīt ar mūsu latviešu tautasdziesmām? Šis lielais vīrs! Tā man ir mīkla, kuru nespēju uzminēt."

Fragments no Heinriha Baumaņa vēstules Benjamīnam Fišeram 1778. gada 13. martā. Citēts pēc: Beata Paškevica. Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G.Herderam "Tautasdziesmu" izdevuma vajadzībām. Grām.: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. R.Bičevskis. Rīga: FSI, 2017, 299. lpp.


"Dzimis prūsis un bijušais Kurzemes skolnieks un students, Baumanis tomēr apzināti izšķirās par Vidzemi kā tēvzemi, noliedzot Kurzemi. Kā patriotisks izglītots cilvēks viņš savukārt nedomāja aktuālās politiskās dimensijas ietvaros: šo dimensiju neatklāj ne viņa pūles ap latviešu valodu, kas saistītas ar tās sistemātisku saprašanu, ne viņa turpmākās vēsturiskās un kultūras intereses, kas vienmēr pašsaprotami iekļāva Kurzemi, kaut arī šeit bieži bieži atdūrās pret savu draugu un paziņu loka stingrajām robežām un viņam pat bija grūti saņemt no kurzemniekiem nepieciešamo informāciju. Baumanis tēvzemes labklājības veicināšanu saskatīja rūpēs par tās vēsturi, par labu skolas izglītību un audzināšanu, kā arī izglītībā kopumā [Der gebürtige Preuße und ehemalige kurländische Schüler und Student Baumann hatte sich dabei bewusst für Livland als Vaterland entschieden, in Ablehnung gegen Kurland. Als patriotischer Gelehrter wiederum dachte er nicht in aktuellen politischen Dimensionen: Nicht nur sein Bemühen um die systematische Erfassung der lettischen Sprache transzendierte nämlich diese Dimension, sondern auch sein weiteres historisches und kulturelles Interesse bezog Kurland immer selbstverständlich mit ein, obwohl er gerade hier oft an die Grenzen seines Netzwerks stieß und Schwierigkeiten hatte, die entsprechenden Informationen aus Kurland zu bekommen. Das Wohl des Vaterlandes zu befördern sah Baumann neben dem Bemühungen um die Geschichte im Bemühen um ein gutes Schulwesen und gute Erziehung und Bildung allgemein.]"

Anuschka Tischer. Der Sammler als Aufklärer: das Leben und Wirken Heinrich Baumanns (1716-1790). In: Aufklärer im Baltikum. Europäischen Kontext und Regionale besonderheiten. Hrsg. Ulrich Kronauer. Hedelberg: Winter, 2011, S. 160.
Profesionālā darbība
Pastorālā darbība un rūpes par jaunās paaudzes izglītošanu

Latviešu tautasdziesmu vākšana
Pēc J.G.Herdera lūguma Augustam Vilhelmam Hupelim Heinrihs Baumanis ir pierakstījis latviešu tautasdziesmas, tomēr sākotnēji Baumanim nav tieša sakara ar Hupeli. Visticamāk Baumaņa savāktās tautasdziesmas vispirms nonākušas viņa drauga Jakoba Benjamīna Fišera rokās, kurš tās savukārt nodevis tālāk Hupelim nosūtīšanai Herderam.
1777. gada 31. oktobrī un 28. novembrī H. Baumanis nosūta J.B.Fišeram latviešu tautasdziesmas divos sūtījumos [sal.: LVVA f. 4038, ap.2, lieta 304, 40-41].

Kultūrvēsturiski pētījumi par Vidzemi (manuskripti)

  • Livländisches Gelehrtenlexikon jeb Bibliotheca Livonica [Vidzemes zinātnieku leksikons, nav saglabājies]
  • Bibliotheca Lettica [Latviešu bibliotēka jeb pārskats par visām latviešu grāmatām, strādā pie tā 1764-1783, atrodas Latvijas Valsts Vēstures arhīvā: LVVA f. 4038, apr.2, lieta 1540]
  • Lettischsprachige Reformationsgeschichte [Reformācijas vēsture latviešu valodā, nav saglabājusies]
  • Diptycha Wendensis [Cēsu diptihs - paplašināta baznīcas grāmata, kurā ir īsi mirušo draudzes locekļu dzīves apraksti, 1760-1782; LVVA f. 4038, apr.2, lieta 35]
  • Tagebuch [dienasgrāmata, līdz 1773.g; LVVA f. 4038, apr.2, lieta 91]

Svarīga kultūrvēsturiska nozīme arī viņa sarakstei ar kolēģiem [LVVA f. 4083, apr.2, lieta 304] un personīgās bibliotēkas grāmatu katalogam ar 500 ierakstiem [LVVA f. 4038, apr. 2, l. 70., 115].

Dzimšanas laiks/vieta28.04.1716
Kretingale, Klaipēdas novads, Lietuva
Kretingalė, Lithuania
Pēc citiem datiem: dzimis Kretingā.
Dzīvesvieta1739
Jaunpils
Jaunpils, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads

Pēc studijām Jēnā īslaicīgi dzīvo pie brāļa Joahima Baumaņa, Jaunpils mācītāja.

Izglītojies1729–1733 (Datums nav precīzs)
Liepājas pilsētas skola
Liepāja
Liepāja

precīzs mācību beigu laiks nav zināms, bet pirms 1734. gada


08.05.1734–1738
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

studējis teoloģiju

Darbavieta1739–1741 (Datums nav precīzs)
Gaujiena
Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads

mājskolotājs kapteiņa fon Bornemana (von Bornemann) ģimenē. Pēc: Paul Baerent. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien, 1977.


1741–1760
Liezēres draudze
Liezēres evaņģēliski luteriskā baznīca, Bāreņi, Madonas novads, Liezēres pagasts
Bāreņi, Madonas novads, Liezēres pagasts, Latvia

Kalpo Liezēres draudzē


1760–1790
Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

mācītājs


1770–1790
Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Cēsu apriņķa prāvests

Miršanas laiks/vieta07.11.1790
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Dažos Baltijas vācu avotos (t.sk. https://bbld.de/dbbl/33/) izteiktas šaubas, vai tieši Cēsīs.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kretingale, Klaipēdas novads, Lietuva
(Kretingalė, Lithuania)
28.04.1716Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Liepāja
(Liepāja)
1729 - 1733IzglītojiesPilsēta
3Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
08.05.1734 - 1738IzglītojiesPilsēta
4Jaunpils
(Jaunpils, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads)
1739DzīvesvietaCiems
5Gaujiena
(Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads)
1739 - 1741DarbavietaCiems
6Liezēres evaņģēliski luteriskā baznīca, Bāreņi, Madonas novads, Liezēres pagasts
(Bāreņi, Madonas novads, Liezēres pagasts, Latvia)
1741 - 1760DarbavietaBaznīca
7Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
(Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1760 - 1790DarbavietaBaznīca
8Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
(Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1770 - 1790DarbavietaBaznīca
9Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
07.11.1790Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.