Milda Brastiņa

Milda Brastiņa

Pakalna

Emīlija

Dzintars Sodums - Radinieks
Ernests Brastiņš - Svainis
Arvīds Brastiņš - Vīrs
Hermīne Brastiņa - Vīramāte
Māra Grīna - Meita

Milda Brastiņa (1896–1991) – skolotāja, vēsturniece. Pēterburgas Universitātē ieguvusi maģistra grādu vēsturē un filoloģijā, pēc atgriešanās dzimtenē strādājusi par vēstures skolotāju vairākās Rīgas ģimnāzijas. Par izcilo darbu izglītības laukā saņēmusi Latvijas Izglītības ministrijas Atzinības Krusta 1. pakāpes goda zīmi. Paralēli darbam skolā pētījusi senatni un vākusi senlietas. Atrodoties trimdā, dibinājusi un vadījusi Blombergas Latviešu ģimnāziju, kā arī latviešu skolu Jangstaunā, Ohaio.

Dzimusi vidzemnieku Jūlija un Matildes Pakalnu ģimenē.

1923. gada 31. decembrī salaulājusies ar rakstnieku, tēlnieku un dievturības ideologu Arvīdu Brastiņu (1893–1984). 1925. gada 27. jūlijā laulībā dzimis dēls Auseklis, 1927. gada 3. aprīlī – meita Māra.

"Ir cilvēki, kuŗu labie darbi atstāj sevišķi dziļas pēdas. Pie tādiem jāpieskaita arī manas bij. latv. bēgļu ģimnāzijas Blombergā (Vācijā) iemīļotā un iecienītā direktore Milda Brastiņa.
Nu mūsu mīļotai direktorei pienākusi sešdesmitā gadu maiņa, kad lielā puse darbu veikta. Laika atstarpē un salīdzinājumā sākam saprast, kādēļ mums bija tik viegli mācīties vēsturi un kādēļ pat nakts vidū varētu atbildēt visu iemācīto, nejaucot ne laikus, ne skaitļus. Tā bija viņas mācīšanas metode, kas vissarežģītākās lietas padarīja vienkāršas un pārskatāmas, un arī atprasīšanas kārtība, kas iesēdināja kaulos un asinīs reiz mācīto. Jaunā viela vairāk noderēja vingrinājumam brīvi un sakarīgi izteikt savas domas. Šī iedzimtā un pašas izkoptā metode uzrakstīta, būtu liels ieguvums paidagoģiskai literatūrai un tā viņu izceļ reto visizcilāko skolotāju pulkā.
Bet Milda Brastiņa bija arī mūsu ģimnāzijas direktore, kas prata skolu labi nostādīt arī toreizējos apstākļos. Arī skolas saimniecībā bija darīts gandrīz neiespējamais. Ārpus visām nometnes devām, lielā starpbrīdī tika klāti galdi kā labos laikos. Mums bija savs sakņu dārzs, mēs vācām skabāržu sēklas eļļai, skolas saimnieces paklusām baroja cūkas, bet nezinu, kā radās citas piedevas. Direktores rūpes nebija tikai par ģimnāziju vien, jo viņa bija ari nometnes kom. izgl. daļas vadītāja, visus labumus baudīja arī viņas gādībā esošā tautskola, bērnu dārzs, kursi uc."
M. Grīns. Reto pulkā. Laiks, Nr. 77, 26.09.1956.

"Milda Brastiņa ir nevien latviešu bērnu audzinātāja un skolotāja, bet arī sabiedriskās dzīves rosinātāja un sabiedriskās atbildības cēlēja. Ar savu sirsnīgo dzīves prieku un gaišo, sabiedrisko personību viņa iespaidojusi katru ceļa līdzgaitnieku, ar ko nācies saskarties viņas garā mūža tecējumā. Draudzībā vadītie gadi nekad neizgaisīs no atmiņas."
Skaidrīte Dārzniece. Vēsturniecei Mildai Brastiņai 90 gadi. Labietis, Nr. 72, 01.07.1986.

"Milda Brastiņa savu mūžu bija veltījusi mūsu jaunās paaudzes audzināšanai. Būdama vēstures skolotāja Latvijā, vadīdama ģimnāziju Vācijā un trimdas pamatskolu Amerikā, Milda Brastiņa savu audzēkņu pulku var skaitīt tūkstošos, kuru skaitā redzam daudzus latviešu kultūras, sabiedriskos un politiskos darbiniekus. Tēvu zemes mīlestību, nacionālo un tautisko vērtību apziņu, savas tautas vēstures zināšanas Milda Brastiņa turēja augstā cieņā, nododama to tālāk saviem audzēkņiem."
Marģers Grīns. Vēsturnieces Mildas Brastiņas 100 gadu atcere. Labietis, Nr. 92, 01.01.1996.