Sāra Feiga Fonere

Sāra Feiga Fonere

Menkina

Sheyne Feyge

Sāra Fonere ir viena no pirmajām ebreju daiļdarbu rakstniecēm modernajā ivritā (nevis idišā) pasaulē, līdzās piemēram, Minskā dzīvojošajai Dvorai Baronai (Devorah Baron, 1887-1956). S. Foneres ģimene bija īpaši cienīta ebreju kopienā. Latvijas teritorijā dzīvojusi Daugavpilī un Rīgā, par ko saglabājies vērtīgs avots- viņas memuāri. Lai gan S. Fonere dzīvojusi Latvijas teritorijā, ziņu par viņas darbību Latvijas historiogrāfijā praktiski nav, savukārt, ārzemju auroru pētniecībā S. Fonere ir ieguvusi atzinību.

S. Fonere ir Jozefa (dzimis ap 1820–?) un Šeinas (pirms laulības Kahana) meita. Sārai Fonerei bija trīs brāļi – Joshua Ber, Sholom un Gitl. Jošu Ber mācījās rabīnu seminārā Vīnē un Breslavā.Vecāki piederēja pie vidējas klases -tēvs nodarbojās ar vīna ražošanu, māte ar šūšanu. Būtiski atzīmēt abu vecāku izglītību un prasmi lasīt ivritā. Tēvs bijia Voložinas Ješivas students un mācījies Talmudu dienu un nakti, bet māte – katru šabatu lasījusi nedēļas nodaļu no Toras ar Rashi (1040–1105) un Abraham Ibn Ezra (1089–1164) komentāriem.

1881. gadā 26 gadu vecumā S. Fonere apprecējās ar Yehoshuah Metzah – par divdesmit gadiem vecāku ebreju rakstnieku. Abiem piedzima dēls Njūtons (1882–1964). Tomēr laulība nebija ilglaicīga, jo S. Foneres vīrs iemīlējās citā sievietē, pamezdams S. Foneri stāvoklī vienu. 1885. gadā, palikdama dzīvot vecāku mājā, S. Fonere materiālo apstākļu dēļ apprecējās otrreiz ar savu vienaudzi- ebreju teātra režisoru Meiru Foneru (1854–1936), kurš nebija tradicionālo ebreju tradīciju piekritējs, kā S. Fonere. 1905. gadā, kad S. Fonere emigrēja uz ASV pāris izšķirās.

"Viņa bija netipisks fenomens. Līdz ar to, ka viņa bija ortodoksāla sieviete, viņai nebija daudz iespēju mācīties Ebreju valodu. Diemžēl viņa pazuda no Ebreju rakstniecības vēstures. Un tāpēc es mēģinu viņu atgriezt atpakaļ". Dr. Cohen, M. F. Pieejams: https://jewishchronicle.timesofisrael.com/first-wo...

"Miss Menkina ir pirmā, kas publicē savu darbu un tas noteikti ir unikāls gadījums". Yehuda Leib Gordon, Learning the Language of the Homeland: Articles in Voskhod ,1881–1882, trans. Rina Lapidus, pp. 150–1 [Hebrew]) (Liebs Gordons bija ebreju dzejnieks un rakstnieks,k kas atbalstīja ebreju sieviešu izglītību. Neskatoties uz aso S. Foneres pirmo darbu aso kritiku, viņs novērtēja viņas centienus.

S. Fonere ir viena no pirmajām sievietēm, kas publicēja daiļdarbu nevis jidišā, bet gan ivritā.

Publicētie darbi

1867- vēstule žurnālam Ha- Yom par zemo idiša pārvaldes līmeni Rīgas ģimnāzijās un "dzimumu monopolu" 12 gadu vecumā
1880 (1. daļa), 1883 (2. daļa)- divdaļu novele Ahavat yesharim o hamishpahot hamurdafot (A Righteous Love or The Pursued Families/ Taisnīga mīlestība vai vajātas ģimenes). Viļņa
1882- Aviv (The spring, Pavasaris).
1885- Derekh Yeladim (The Children’s Path/Bērnu ceļš). Vīne
1886 - Vēstule žurnālam , No. 67. Sanktpēterburga
1891-Beged Bogdim (The Treachery of Traitors/ Nodevēju nodavība). Varšava.
1900- "For the Benefit of the Fathers," Ha-Melitz, 49, 198 (1900):1
1903- Mezikhronot Yemei Yalduti o mareh ha’ir Dvinsk (Memories of My Childhood Days or The View of the City of Dvinsk/ Manas bērnības atmiņas jeb ieskats pilsētā Dvinskā. Varšava.
1919- Mizikhronot Yemei Ne’urei. (A Girl Can’t Become a Gaon?/ Vai meitene nevar kļūt par gaonu?). Shaharut—The Youth vol. 6 (Sept 1919). Angļu tulkojums- Women’s League Outlook Magazine, (Winter 2000)