Marta Krustiņsone

Vārds
Marta Krustiņsone
Papildu vārdi
Pečaka
Kopsavilkums
Marta Krustiņsone (1895–1996) – revolucionāre, sociāldemokrātiskās partijas biedre no 1912. gada, komuniste, sabiedriskā darbiniece. 1919. gada pirmajā pusēu viņa strādāja Statistikas komisariātā un partijas Centrālās Komitejas sekretariātā Latvijā; vīrs Kārlis Pečaks (1882–1938) bija Pētera Stučkas valdības loceklis. Starpkaru periodā viņa darbojās PSRS, kur veica dažādus administratīvos darbus un partijas uzdevumus, tajā skaitā līdzdarbojās revolucionārajā tribunālā. 1930. gadu beigās un līdz 1950. gadiem viņa un viņas ģimene piedzīvoja represijas, līdz 1954. gadā viņa tika reabilitēta. Pēc atgriešanās Latvijā viņa strādāja par LPSR Revolūcijas muzeja direktora vietnieci. Vēlāk viņa bija plaši pazīstama PSRS un kļuva par padomju propagandas simbolu.
Personiska informācija
Ģimene

Tēvs Mārtiņš Krustiņsons bija rentnieks Liepkalnes pagastā. Ģimenē auga četras meitas un divi brāļi. Māsa Ieva palika strādāt laukos, pārējie bērni pievērsās revolucionārai darbībai. Viņas māsas, dvīnes, Elizabete Krustiņsone-Lencmane (1890-1978) un Emīlija Krustiņsone (1890-1981) tāpat kā Marta bija revolucionāres, un pazīstamas personības Padomju Latvijā.

Māsas Emīlijas meita bija Elga Krustiņsone-Bojarska
(1917–1975), Elgas dēls - aktieris Aleksandrs Bojarskis (1938–1980).

Māsas Elizabetes vīrs bija profesionāls revolucionārs, boļševiku partijas un padomju vadošs darbinieks Jānis Lencmanis (18811939), viņu meita: Lilija Lencmane (1917–2010).

Ģimenes locekļi aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā. Dzimtās Bērziņu mājas tika nodedzināts 1907. gada soda ekspedīcijas laikā. Martas un viņas māsu dzīvesbiedri tika nogalināti Staļina represiju laikā Krievijā 1930. gadu beigās; pašas māsas piedzīvoja arestu un izsūtījumu.


1914: laulība ar Kārli Pečaku (1882–1938), vēlāko Latvijas padomju valdības locekli 1919. gadā, rūpniecības komisāra vietnieku. Viņu dēls Leonards (1917–1971) piedzima Maskavā. Pēc vecāku aresta 1938. gadā dēlu izslēdza no tehnikuma, pēc tam viņš devās uz Sibīriju strādāt celtniecības darbus un palika Sibīrijā līdz mūža beigām. Māti viņš satika tikai 1960. gados.


Literatūra

Ojārs Lāms. Marta Krustiņsone. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: LU, 2008. 254.–257. lpp.
Nikolajs Kreijers. Māsas Krustiņsones.
Rīga: Avots, 1987. 206 lpp.

Citātu galerija
Par darbību revolucionārajā tribunālā Marta Krustiņsone 1987. gadā intervijā laikrakstam "Literatūra un Māksla" uz jautājumu "Kā jūs spriedāt tiesu?" atbildēja: "Pēc revolucionārās sirdsapziņas". Šī viņas atbilde ar laiku folklorizējās un tā dažādos kontekstos tika izmantota Latvijas sabiedrisko darbinieku izteikumos.
Dzimšanas laiks/vieta20.04.1895
Latvija
Latvia
Dzimusi Liepkalnes (Liepkalna-Ozolu) pagasta Bērziņu mājās, kur tēvs bija rentnieks.
Dzīvesvieta1910 – 1915
Rīga
Rīga

1917 – 1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1917 – 1919 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia

Pārcēlās līdzi vīram Kārlim Pečakam no Pēterburgas uz Maskavu, kur 1917. gadā piedzima viņu dēls Leonards.


00.01.1919 – 00.05.1919 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Līdz ar vīru un māsām ieradās Latvijā, kur viņas vīrs iesaistījās Padomju Latvijas valdības darbā. Marta strādāja Statistikas komisariātā un partijas Centrālajā Komitejā.

00.05.1919 – 1938 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia

Īsu brīdi dzīvoja un strādāja arī Kijevā.


1947 – 1949 (Datums nav precīzs)
Latvija
Latvia
Pēc aresta un izsūtījuma viņa atgriezās Latvijā; apmēram pēc gada viņa tika izsūtīta atkal.

1954 – 1996
Rīga
Rīga

Viņa bija Vissavienības nozīmes pensionāre. Mūža pēdējos gadus viņa mita Rīgā Kr. Valdemāra ielā, pie savas māsas Elzas meitas Lilijas Lencmanes.

Izglītībanezināms – 1910 (Datums nav precīzs)
Sausnēja
Sausnēja, Sausnējas pagasts, Madonas novads

Sausnējas pareizticīgās draudzes skola


nezināms – 1924
J. M. Sverdlova Komunistiskā universitāte
Maskava
Moscow, Russia



1910 – 1913 (Datums nav precīzs)
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga
Ģimnāzijā viņa nomācījās divus ar pusi gadus. 1912. gadā viņa iestājas LSDSP; šajā gadā bija pirmo reizi arestēta un turpmāk arvien vairāk pievērsās revolucionārajai darbībai.
Darbavieta1913 – 1914 (Datums nav precīzs)
Fabrika "Provodņiks"
Rīga
Rīga
Strādāja rūpnīcas "Provodņiks" slimokasē

1924 – 1931
Austrumu Tautu Komunistiskā universitāte
Maskava
Moscow, Russia
Strādāja par marksisma-ļeņinisma pasniedzēju

1931 – 1938 (Datums nav precīzs)
J. M. Sverdlova Komunistiskā universitāte
Maskava
Moscow, Russia

No 1931. gada strādāja kā docente un ļeņinisma katedras vadītāja.


1957 (Datums nav precīzs)
LPSR Revolūcijas muzejs
Rīga
Rīga

Pēc reabilitācijas 1954. gadā un atgriešanās Latvijā viņa strādāja par muzeja direktora vietnieci.

Dalība organizācijās1912
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Rīga
Rīga

1918 – 1925
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)

1925 – 1952 (Datums nav precīzs)
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Staļina represiju laikā bija izslēgta no partijas

1952 – 1991 (Datums nav precīzs)
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Staļina represiju laikā bija izslēgta no partijas
Apcietinājums1912

Apcietinājums par skrejlapu izplatīšanu; tas ilga piecas dienas. Turpmākajos gados sekoja vēl citi apcietinājumi.


1938 – 1945 (Datums nav precīzs)

1930. gadu beigās Marta Krustiņsone tika apcietināta, arī spīdzināta; no apcietinājuma viņu atbrīvoja 1945. gadā; pēc tam viņa bija izsūtījumā Vladimiras apgabalā Muromas pilsētā līdz 1947. gadam.

Deportācija1915
Sibīrija
Siberia, Russia
Izsūtījums kopā ar vīru un māsām

1945 – 1947 (Datums nav precīzs)
Krievija
Russia
Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma 1945. gadā viņa dzīvoja izsūtījumā Vladimiras apgabalā Muromas pilsētā līdz 1947. gadam, kad uz vienu gadu viņa atgriezās Latvijā - līdz atkal tika izsūtīta.

1949 – 1954 (Datums nav precīzs)
Kazahstāna
Kazakhstan
Pēc atgriešanās Latvijā 1947. gadā no apcietinājuma un izsūtījuma, pēc apmēram gada viņa tika izsūtīta atkal, līdz 1954. gadā viņu reabilitēja.
Miršanas laiks/vieta04.12.1996
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Latvija
(Latvia)
20.04.1895Dzimšanas laiks/vietaValsts
2Rīga
(Rīga)
1910 - 1915DzīvesvietaPilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1917 - 1917DzīvesvietaPilsēta
4Maskava
(Moscow, Russia)
1917 - 1919DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
01.01.1919 - 01.05.1919DzīvesvietaPilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
01.05.1919 - 1938DzīvesvietaPilsēta
7Latvija
(Latvia)
1947 - 1949DzīvesvietaValsts
8Rīga
(Rīga)
1954 - 1996DzīvesvietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
04.12.1996Miršanas laiks/vietaPilsēta
10Krievija
(Russia)
1945 - 1947DeportācijaValsts
11Kazahstāna
(Kazakhstan)
1949 - 1954DeportācijaValsts
12Sibīrija
(Siberia, Russia)
1915DeportācijaReģions, apgabals
13Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
14Sausnēja
(Sausnēja, Sausnējas pagasts, Madonas novads)
1910IzglītībaCiems
15Rīga
(Rīga)
1910 - 1913IzglītībaPilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
1924IzglītībaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1957DarbavietaPilsēta
18Maskava
(Moscow, Russia)
1931 - 1938DarbavietaPilsēta
19Maskava
(Moscow, Russia)
1924 - 1931DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
1913 - 1914DarbavietaPilsēta
21Rīga
(Rīga)
1912Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.