Vizma Belševica

Attēls
Vārds	Vizma Belševica
Papildu vārdi	Elsberga
Dzimums	sieviete
Saiknes	Irēna Auziņa - Vedekla Imants Auziņš - Radinieks Klāvs Elsbergs - Dēls Jānis Elsbergs - Dēls Anna Auziņa - Radiniece Zigurds Elsbergs - Vīrs Irina Cigaļska - Radiniece
Tautība	Latvietis
Nodarbes	dzejniece tulkotāja rakstniece
Personiska informācija	Dzimusi strādnieku ģimenē, vecāki Jānis Belševica un Ieva Belševica (dzimusi Cīrule). Vecāki dzīvoja Rīgā, Grīziņkalnā, bet Vizma daļu bērnības pavadīja Ugālē pie radiniekiem. Vizma Belševica pārtrauc rakstīt dzeju pēc sava dēla dzejnieka Klāva Elsberga nāves 1987. gadā.
Citātu galerija	Belševicas dzejai piemīt augsta dzejas un domas kultūra. Dzejas pamatmotīvi - personības sabiedriskās esamības problēmas, pašcieņas un tautas pašapziņas saglabāšana. Nereti dzejoļos jūtama asa vēršanās pret visu seklo, mazisko, paužot spītu, sevis aizliegšanu lielu mērķu labā, arī personības garīgo vientulību. Dzejoļi kontrastaini, ekspresīvi, tajos atskabargains spīvums savijas ar trauslu maigumu. Tie ir dramatiski vai lirodramatiski, veidoti monologa vai dialoga formā, tā panākot tiešāku kontaktu ar lasītāju. Valoda bagāta, precīza, lakoniska un melodiska, ar daudzām ritma variācijām. Prozā Belševica ir laba novērotāja un raksturotāja. Sižeta risinājums ir lakonisks, intriģējošs, bez garām retrospektīvām personāžu dzīves stāstu atkāpēm, koncentrēts uz darbības attīstību. (M. Ābola)
Profesionālā darbība	Literārā darbība Dzeju publicē kopš 1947. gada. 1947. gada 30. aprīlī: pirmā publikācija - dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne". Izdoti arī stāstu un noveļu krājumi, pasakas bērniem. Vizmas Belševicas pazīstamākais prozas darbs – daļēji autobiogrāfiskā triloģija "Bille" (1. daļa 1992. gadā ASV, 1995. gadā Latvijā), "Bille dzīvo tālāk" (1996), "Billes skaistā jaunība" (1999). Belševica rakstījusi arī lugas "Sofijas nolaupīšana" (pēc Hjū Loftinga darba motīviem), "Papīra zirdziņš" jaunākā skolas vecuma bērniem, abas publicētas krājumā "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu", 1985). Lielāko mūža daļu strādājusi par tulkotāju. Ārzemju autoru darbu tulkojumi Proza 1958: Konstantīns Paustovskis "Zelta roze" 1960: Edgars Alans Po "Stāstu izlase" 1961: A. Grīns "Zelta ķēde", "Ceļš uz Nekurieni" 1961: D. Graņins "Pēc kāzām" 1963: Dž. K. Džeroms "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni" 1965: Dante "Vita nuova" (tulk. kopā ar Jāni Liepiņu) 1967: Alans Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi" 1969: R. Kiplings "Blēņu stāsti maziem bērniem" (tulk. kopā ar Kārli Egli) 1971: Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu" 1971: Ernests Hemingvejs, stāstu krājums "Uzvarētājs neiegūst neko" 1973: Ernests Hemingvejs, stāsts "Sirmgalvis un jūra" 1974: Ernests Hemingvejs, romāns "Salas straumē" 1976: Marks Tvens "Konektikutas Jeņķis karaļa Artura galmā" 1980: E. Gilberts "Dzimtais akmens" 1983: P. Treversa "Mērija Popinsa" Dramaturģija 1964: Viljams Šekspīrs, komēdija "Dots pret dotu" 1973: Ernests Hemingvejs, luga "Piektā kolonna" 1981: Viljams Šekspīrs, traģēdija "Makbets" Dzeja Tulkojusi ukraiņu padomju dzeju antoloģijai "Vētrā iesākta dziesma" (1963), Mikola Vingranovska, Marinas Cvetajevas, Ivana Drača, Tomasa Stērna Eliota, G. Ekelēfa, Tomasa Transtremera dzeju. Viljama Šekspīra sonetu tulkojums (1965), Aleksandra Puškina poēma "Bahčisarajas strūklaka" (1968). Sastādītie krājumi Sastādījusi un atdzejojusi ukraiņu dzejnieka M. Vigranovska izlasi "Dārzi un likteņi" (1967), sastādījusi un daļēji atdzejojusi Ivana Drača izlasi "Ar tevi uz Tu" (1968). Literāro darbu tulkojumi citās valodās Vizmas Belševicas dzeja tulkota un izdota Zviedrijā, Vācijā, Krievijā un citās valstīs. Triloģija "Bille" izdota arī zviedru (1999, 2001) un krievu valodā (2000, 2002). Literārā līdzdalība citos projektos Sarakstījusi diktora tekstu Gunāra Pieša dokumentālajai filmai "Zemes atmiņa" (1968). Scenārija līdzautore kopā ar J. Markulāni "Norieta ēnas. Pieviltie" (1960) RECEPCIJA Līdzautore kinoscenārijam "Norieta ēnas. Pieviltie" (1960, kopā ar J. Markulāni). Pēc stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" uzņemta mākslas filma (1979). Stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" dramatizējums iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (1998). Belševicas dzeja ņemta par pamatu Ausmas Kantānes monoizrādei "Visi koki Dieva doti" (Dailes teātra Mazajā zālē, 1994). Saskarsme ar tiesu un represīvajiem orgāniem Pirmie pārmetumi par dzejoļu ciklu "Siržu seifi" (1963, žurnālā "Karogs"). Krājums "Gadu gredzeni" 20. gadsimta 60. gados izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Vizma Belševica liecina nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā. 70. gadu pirmajā pusē Vizmai Belševicai liegtas publicēšanās iespējas. Dalība profesionālajās organizācijās un partijās Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990). Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja (1988-1990). 1989. gadā Belševica iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā. APBALVOJUMI LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986) Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, ievēlēta 1990. gada 6. decembrī. E. Forseta prēmija (Zviedrijā, 1992) Kultūras ministrijas gadskārtējā prēmija (1997, par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā) 2005. gadā V. Belševica saņēma gada balvu literatūrā (atdzejā) par krājumu "Atdzeja". Vizma Belševica vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Latvijas Kultūras kanonā iekļauti Vizmas Belševicas darbi "Gadu gredzeni", "Dzeltu laiks", triloģija "Bille".
Krājumi	Latvijas literatūra Latvijas teātris

Dzimšanas laiks/vieta	30.05.1931 Rīga Rīga
Izglītošanās laiks/vieta	1945 Ugāle Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads Ugālē dzīvo pie radinieces. 7. klasi nobeidz Ugāles nepilnajā vidusskolā. 1961 PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts Studējusi gan klātienē, gan vēlāk neklātienē, studijas beigusi 1961. gadā. 1939–1944 Rīga Rīga Mācījās Rīgas 41. pamatskolā. 1945 Rīga Rīga Iestājas un neilgu laiku mācās Rīgas 7.vidusskolā. Pēc dažiem mēnešiem līdzekļu trūkuma dēļ izstājas. 1946–1948 2. Poligrāfijas arodskola Rīga Rīga Mācās un beidz 2. Poligrāfijas arodskolu. 1949–1955 Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums Rīga Rīga Neklātienē beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
Darbavieta	1948–1949 Laikraksts "Pionieris" Rīga Rīga Literārā līdzstrādniece. 1952–1953 Skolu daļas vadītāja.
Dalība organizācijās	1958 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Biedre
Miršanas laiks/vieta	06.08.2005 Rīga Rīga
Apglabāts	2005
Apbalvojumi	1982 Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Kamola tinēja" un "Madarās". 1988 Pastariņa prēmija Prēmija piešķirta par pasaku krājumu "Zem zilās debesu bļodas". 1988 Ojāra Vācieša prēmija Prēmija piešķirta par pēdējo gadu dzeju – dzejoļu krājumiem "Dzeltu laiks" un "Ievziedu aukstums". 1993 Goppera fonda balva Balva pirmo reizi piešķirta Latvijā dzīvojošai dzejniecei par grāmatu "Bille" (pirmo reizi izdota ASV, apgādā "Mežābele"). 1994 Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu. 1997 Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva Balva piešķirta par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk". 1998 Tomasa Transtrēmera balva 2002 Latvijas Literatūras gada balva Par mūža ieguldījumu Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā. 2004 Latvijas Literatūras gada balva Tulkojumi Balva piešķirta par izlasi "Atdzeja".

Darbi	Darba autors(99) Tulkotājs(14) Atdzejotājs(9) Sastādītājs(2) Līdzautors(1) Komentāra autors(3) Recepcijas persona(34)