Jānis Kalniņš

AttēlsJānis Kalniņš
VārdsJānis Kalniņš
PseidonīmsEglītis J., Krasts J., Krūms J.
Dzimumsvīrietis
SaiknesIeva Kalniņa - Meita
TautībaLatvietis
Nodarbeszinātnieks
rakstnieks
literatūrzinātnieks
Personiska informācijaKALNIŅŠ Jānis (dz. 1922.4.I Ropažu pag. Zālītēs - 2000.25.I Murjāņos, apbed. Meža kapos Rīgā) - rakstnieks, literatūrzinātnieks, filol. z.k. (1957), filol. dokot. (1992). LZA akad. (1982).
Dz. zemnieka ģim. Beidzis Ropažu psk. (1935). Strād. lauku darbus Ogresgala pag. Kopš 1939 dzīv. Rīgā. Strād. par atslēdznieka mācekli, 1940-41 bijis māceklis celtn. un montāžas trestā, vācu okup. laikā - strādnieks tramvaju darbnīcās, no 1944 X strād. par atslēdznieku rūpnīcā VEF. Beidzis J. Raiņa vakara vsk. (1945), neklātienē LVU Filoloģijas fak. Latviešu val. un lit. nod. (1951). 1948-55 laikr. "Cīņa" lit. līdzstr., 1956-59 ZA Val. un lit. institūta zin. līdzstr., 1959-64 Tekstoloģijas sektora vad., 1963-83 inst. direktors. RS b. (1956). LPSR N.b.k.d. (1970). Ministru kabineta balva par mūža veikumu (1995), Triju Zvaigžņu ordenis (1999).
Pirmā publikācija - recenzija "Luga par padomju jaunatni" laikr. "Cīņa" 1950.16.V. Grām. "Satīras asajā gaismā" (zin. kand. disertācija, 1957, LPSR Valsts prēm. 1958) ir pētījums par A. Upīša komēdijām. Izlasē "Pa gadu kāpnēm" (1966) apkopoti K. raksti lit. un t-ra kritikā. K. sniedzis t-ra sezonu apskatus almanahā "Teātris un Dzīve" (1957-62, 2-6). Grām. "Lātviešu
literatūras vēsture" (6, 1962), "Literatūra un laikmets" (1970), "Problēmas un risinājumi" (1973), "Andreja Upīša simtgadei" (1977), "Rainim 125" (1990) u.c. līdzautors. Grāmatā par J. Raiņa mantojumu jaunatnei "Zelta kamolītis" (1965) iezīmējas K. nosliece uz esejiskumu. Lielu K. daiļrades daļu veido vēsturiski biogr. romāni par rakstniekiem: "Andrejs Pumpurs" (1964), "Rainis" (1977), "Auseklis" (1981), "Kalna Kaibēni" (per. 1989, grām. 1991). Rakstnieku psihol. kolīzijas un daiļrades process tēloti uz plaša vēst. notikumu fona. Šiem rom. raksturīga dokumentāla precizitāte, spilgts laikmeta kolorīts, tipiska attēlojamā laikposma valoda. K. ir viens no ievērojamākajiem latv. biogrāfiskā rom. autoriem. Līdzīgas iezīmes grām. "Savādnieki" (1979), kurā apkopoti stāsti par latv. un cittautu rakstniekiem, atsevišķi stāsti tuvi leģendai. Otra daiļrades līnija - teiksmas, līdzības un teiksmaini stāsti, kuros risinātas vispārcilvēc. un filoz. problēmas par cilvēka un varas attiecībām, patiesību un meliem, mirkli un mūžību (grām. "Mūžība", 1971, "Hronists un Velns", 1985, "Sadursmes krēslas laikmetā", 1993, rom. "Zvana spēles", 1995). K. rakstījis arī bērnības atmiņas (grām. "Kad strazdi svelpj", 1968, "Subraba karote", 1986), kinoscenārijus Rīgas kinostudijas filmām pēc. latv. klasikas darbiem - "Mērnieku laiki" (1968, pēc brāļu Kaudzīšu rom.), "Nāves ēnā" (1971, kopā ar G. Piesi pēc R. Blaumaņa noveles). K. rakstījis arī lugas par vēst. tematiem.
90. gadu otrajā pusē K. atkal aktīvāk pievērsies lit. zinātnei. LU Lit., folkl. un mākslas inst. izdotajā "Latviešu literatūras vēstures" 1. sēj. (1998)rakstījis par dramaturģiju laikposmā 1906-18, viņa apceres public. krājumos "Latviešu rakstnieku portreti" - "Ansis Gulbis" (1996), "Arvīds Grigulis" (2001), "Arveds Švābe" ("20 un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti", 2, 1999). K. sar. pēcv. M.Kaudzītes rom. "Mērnieku laiki", Valda "Staburaga bērni" (abi 1992), priekšv. A.Grīna "Dvēseļu putenis" 1. sēj. (1994), V.Lāča rom. "Zvejnieka dēls" (1996). Par rom. "Rainis" tapšanu pad. ideoloģijas apstākļos stāsta K. eseja "Rainis - derīgais un nederīgais" (1999). - Ps.: J. Eglītis, J. Krasts, J. Krūms.
L. Hausmanis V. Radis strādāt, ne garas runas teikt // Lit. un Māksla, 1972, 1.I; t.p. Rakstniekam un literatūrzinātniekam Jānim Kalniņam - 60 // LPSR ZA Vēstis, 1982, 1; Tabūns B. Vārdi otrajai // Karogs, 1982, 1; Stankevičs A. Izprast dzīvi. R., 1988, 1968.-174. lpp.; Tomēr dzīvojam: (Saruna ar J.K.) / Pierakst. I.Treimane // Karogs, 1994, 4; Hausmanis V. Mans darba kolēģis Jānis Kalniņš // LM Ljā, 2000, 27.I; Vējāns A. Jānis Kalniņš // Turpat; Kalniņš J. Nenovēlīgais latvietis Jānis Rainis un pateicīgais vācietis Johans Volfgangs Gēte // 11 dažādi spalvasbrāļi. R., 2000.
A. Vite
KrājumiLatvijas literatūra
Latvijas teātris
Latviešu folkloras krātuves lasītava
Latviešu folkloras krātuve
Dzimšanas laiks/vieta04.01.1922

Ropaži
Ropaži, Ropažu novads
Dzimis Ropažu pagasta "Zālītēs".
Izglītošanās laiks/vieta1951

studējis
neklātienē beidzis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu

1930–1935

mācījies
mācījies Ropažu pamatskolā

1939–1945

mācījies
mācījies un beidzis J.Raiņa vakara vidusskolu

1957

mācījies doktorantūrā
zinātņu kandidāta disertācija: "Satīras asajā gaismā"
Miršanas laiks/vieta25.01.2000

Apglabāts
Apbalvojumi
1958
Latvijas PSR Valsts prēmija
Zinātnē un ražošanā
Prēmija piešķirta par literatūrvēsturisku pētījumu "Satīras asajā gaismā".

1970
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1980
Latvijas PSR Valsts prēmija
Literatūrā
Prēmija piešķirta par biogrāfisko romānu "Rainis".

1995
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par kultūrvēsturiski nozīmīgas un mākslinieciski augstvērtīgas latviešu tautas atmodas darbiniekiem veltītas romānu sērijas radīšanu ("Auseklis", "Pumpurs", "Kalna Kaibēni").

1999
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1999. gada 28. oktobra lēmumu.