Viesturs Vecgrāvis

Attēls
Vārds	Viesturs Vecgrāvis
Dzimums	vīrietis
Saiknes	Kristaps Vecgrāvis - Dēls
Tautība	Latvietis
Nodarbes	literatūrzinātnieks literatūrvēsturnieks
Kopsavilkums	Literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs Viesturs Vecgrāvis (dzim. 1948) ir erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Kopš 1981. gada viņa uzmanības lokā ir Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte, kā arī latviešu klasiskās literatūras t. s. zelta laikmets –19. un 20. gs. mija. Kopš Atmodas laika viņa pētniecisko interešu lokā ir latviešu trimdas dzejas procesi un personības, turklāt ar daļu šī procesa veidotājiem viņš bija / ir personīgi pazīstams. Viestura Vecgrāvja publikācijās latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Pateicoties viņa kā grāmatizdevēja (apgādi "Artava", "Daugava", "Jaunā Daugava") darbībai, Latvijā 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē izdoti gan latviešu trimdas autoru darbi, gan no jauna izdoti agrāko paaudžu autoru darbi. Viesturs Vecgrāvis ir daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, arī priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, sastādījis daudzu latviešu autoru darbu izlase vai pēc ilgāka laikposma izdevis piemirstu rakstnieku literāros darbos.
Personiska informācija	Dzimis pasta darbinieces un būvinženiera ģimenē.
Citātu galerija	"Vecgrāvja rakstiem iezīmīga pētnieka erudīcija, laikmeta konteksta pārzināšana un literāro paralēļu akcentējums, smalka dzejas izjūta, kas savīta ar analītiskumu." Kalniņa, Ieva. Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija, 2017, 247. lpp. "Tu esi cīnījies un joprojām turpini cīnīties par kultūras aprites saglabāšanu, par kultūras aprites atgriešanos, varētu teikt, par latviešu literatūras vēsturiskās patiesības atjaunošanu. Literatūra, kultūra vispār, galvenokārt, kultūra aiz tevis, kultūra pirms tevis ir Tavas dzīves saturs. Tā liek tev darboties." Ekmanis, Rolfs. Ar Viesturu Vecgrāvi. Latvija Šodien, Nr. 19, 1991.
Profesionālā darbība	Pirmais latviešu trimdas dzejas kursu docētājs Latvijas Universitātē kopš 20. gs. 80. gadu beigām. Pētnieciskos nolūkos 20. gs. 80. gadus beigās un 90. gadu sākumā apmeklējis Minsteres, Stokholmas, "Abrenes" latviešu trimdas arhīvus un literatūras krātuves, iepazinis latviešu trimdas literatūras krājumus DVF "Straumēnos", Londonas bibliotēkās un arhīvos, Oksfordas un Kembridžas universitāšu krātuvēs. Sagatavotie un docētie lekciju kursi humanitāro zinātņu studentiem – "Latviešu literatūras vēsture (19. gs. 90. gadi – 1940. g.), "Latviešu literatūras vēsture (1945–2000), "Ievads literatūrzinātnē", "Edvarta Virzas personība un daiļrade", "Jāņa Poruka personība un daiļrade", "Latviešu un cittautu romantisma tipoloģija", "Neoklasicisms latviešu un cittautu literatūrā", "Virzieni un strāvojumi latviešu un cittautu literatūrā", "Latviešu trimdas lirika", Latviešu literatūras veidu vēsture kopš 1945. g." u. c. Daudzu bakalauru un maģistru darbu zinātniskais vadītājs, kā arī vairāku promocijas darbu zinātniskais vadītājs. 1993: Dr. philol. grāds par latviešu trimdas dzejas zinātnisko publikāciju kopu – "Latviešu trimdas dzeja: 1944.–1963. gads. Process un novācijas". Sarunu ar Viesturu Vecgrāvi skat.: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/liter... Pētnieciskās intereses Latviešu literatūras vēsture, latviešu lirikas vēsture, trimdas literatūras vēsture, literāro virzienu un strāvojumu problēma, cittautu literatūra virzienu aspektā, dzejas teorija, mūsdienu lirikas kritika, romantisma un neoromantisma vēsture un teorija, Jāņa Poruka daiļrade. Literatūrzinātniskās publikācijas 1971: pirmā publikācija "Pērsietis Turaidā" laikrakstā "Darba Balss" 27. martā. 1981: pirmā nozīmīgākā publikācija – raksts "Nākamības cilvēka sirdsdedzi alkdams. Personības koncepcija Jāņa Poruka daiļradē" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 16. oktobrī. 1988–1990 veidojis dzejas sleju "Riekšava" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1988–1990), pirmoreiz plašāk latviešu lasītāju iepazīstinot ar latviešu trimdas dzejas pārstāvjiem, gan padomju periodā 'aizmirstiem' autoriem. 1989: veidojis latviešu trimdas autoru dzejas kopas žurnālā "Jaunās Grāmatas" (1989). 1989–1991 publicējis vairākus rakstus par Edvarta Virzas prozas mākslinieciskām īpatnībām. Līdzautors daudzos zinātnisko rakstu krājumos, tostarp "Materiāli 20.–30. gadu latviešu literatūras vēsturei" (1989), "Materiāli par.." (1990, 1991, 1993, 1994, 1998), izdevumam "Latviešu literatūras vēsture" (1–2, 1998–1999), zinātnisko rakstu krājuma „Latviešu un cittautu literatūra: noromantismalīdz modernismam” (2010–2014) sastādītājs un autors. 20. gadsimta 70. gados publicējies Rīgas, Cēsu un Limbažu rajonu laikrakstos. Publikācijas latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Publicējis informatīvus un populārzinātniskus rakstus vācu, krievu, igauņu, lietuviešu, franču un ukraiņu izdevumos. Publicējis daudzas recenzijas un rakstus par romantiskas un eksistenciālas ievirzes dzejniekiem (Valdis Grēviņš, Jānis Sudrabkalns, Vilis Cedriņš, Zinaīda Lazda, Veronika Strēlerte, Fricis Bārda, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe u. c.), par trimdas dzejniekiem Linardu Taunu un Gunaru Saliņu. Tāpat publikācijas lasāmas laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Diena", žurnālos "Karogs", "Grāmata", "Domuzīme" un citviet. Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs; priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, vairāku latviešu autoru darbu izlašu sastādītājs. Darbība grāmatizdošanā Kopš 1989: darbojas grāmatizdevniecībā, strādādams apgādos "Atmoda", "Artava", "Daugava" un "Jaunā Daugava". Izdotajām grāmatām, tostarp cittautu autoru darbiem publicējis arī pēcvārdus: 2006: Hemingvejs, Ernests "Ēdenes dārzs" (tulk. Dagnija Dreika), Francs Kafka "Process" (tulk. Amanda Aizpuriete). 2001: Garī, Romēns "Visa dzīve priekšā" (tulk. Skaidrīte Jaunarāja). 2000: Bergmans, Ingmars "Intīmās grēksūdzes" (tulk. Mudīte Treimane), Marsels Prusts "Ziedošu jaunavu pavēnī" (tulk. Skaidrīte Jaunarāja). 1999: Brontē, Anna "Agnese Greja" (tulk. Dagnija Dreika). 1998: Bergmans, Ingmars "Labā griba" (tulk. Rute Lediņa), Antuāns Sent-Ekziperī ""Cilvēku zeme" (tulk. Maija Silmale) un "Nakts lidojums" (tulk. Dagnija Šleiere). 1996: Morjē, de Dagnija "Māja krastmalē" (tulk. Ieva Kolmane). Līdzdarbojies vairāku latviešu trimdas dzejnieku portretfilmu tapšanā – "Spodrā bradātāja" (par Veltu Sniķeri, 2009, režisore Maruta Jurjāne), "Andrejs Eglītis" (2015; režisore Ināra Kolmane). Sagatavojis lekciju DELFI ciklā "Vaidelote" - "Literatūras vēsture: zelta laikmets" (pieejams: www.delfi.lv; cikls "Vaidelote").
Krājumi	Latvijas literatūra Latviešu folkloras krātuves lasītava

Dzimšanas laiks/vieta	12.03.1948 Annas pagasts Annas pagasts, Alūksnes novads
Izglītošanās laiks/vieta	1958–1965 Nītaures astoņgadīgā skola Nītaure Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads 1965–1968 Siguldas 1. vidusskola Sigulda Sigulda, Siguldas novads 1968–1970 Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Studējis Filoloģijas fakultātē. 1973–1981 Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Studējis Filoloģijas fakultātē.
Darbavieta	Sigulda Sigulda, Siguldas novads Skolotājs Siguldas vakara (maiņu vidusskolā). 1970–1979 Sigulda Sigulda, Siguldas novads Zinātniskais līdzstrādnieks Siguldas Novadpētniecības muzejā. 1970–1979 Vidriži Vidriži, Vidrižu pagasts, Limbažu novads L. Paegles memoriālā muzeja "Lauči" vadītājs. 1976–1988 Murjāņu sporta internātskola Murjāņi Murjāņi, Sējas novads Skolotājs. 1979–1982 Rīga Rīga Skolotājs Rīgas 13. profesionāli tehniskajā vidusskolā. 1982–1983 Rīga Rīga Līdzstrādnieks laikrakstā "Skolotāju Avīze". 1983–2003 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīga Rīga Asistents, vēlāk vadošais pētnieks. 1989–1994 Apgāds "Artava" Rīga Rīga Projektu vadītājs. 1990–1996 Latvijas Universitāte Rīga Rīga lektors 1994–2001 Apgāds "Daugava" Rīga Rīga Rīkotājdirektors. 1996–1998 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Docents. 1998–2011 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Profesors Filoloģijas fakultātē. 2001–2013 Jaunā Daugava Rīga Rīga Direktors. 2011 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Kopš 2011. gada Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras un teorijas katedras emeritētais profesors.
Dalība organizācijās	1989 Latvijas PEN klubs 1993 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Miršanas laiks/vieta
Apbalvojumi	2018 Kultūras ministrijas Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Latvijas literatūras vēstures pētniecībā, kā arī ieguldījumu literatūrzinātnes pedagoģijā.

Darbi	Darba autors(106) Sastādītājs(18) Redaktors(10) Komentāra autors(32) Recepcijas persona(5)