Jūlijs Vanags

AttēlsJūlijs Vanags
VārdsJūlijs Vanags
PseidonīmsĶeksis
Dzimumsvīrietis
SaiknesĀdolfs Vanags - Brālis
TautībaLatvietis
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
dramaturgs
KopsavilkumsJūlijs Vanags (1903–1986) ir dramaturgs, dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs. Dzimis Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Irbessalā. 1915. gadā kopā ar vecākiem evakuējies uz Vjatkas guberņu Krievijas impērijā (mūsdienās – Kirovas apgabals). 1940. gadā piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības izveidē. Otrā pasaules kara laikā atkal evakuējies uz Krieviju.1941. gada oktobrī iestājies Latviešu strēlnieku divīzijā.
Darbojies dzejā, prozā un dramaturģijā, rakstījis arī bērniem un jauniešiem. Daiļrade pauž padomju ideoloģijas uzskatus.
Personiska informācijaDzimis drēbnieka ģimenē. 1915. gadā kopā ar vecākiem evakuējies uz Vjatkas guberņu (mūsdienās – Kirovas apgabals), Krievijas impērijā. 1922. gadā atgriezies Latvijā, neilgu laiku atradies Rēzeknes koncentrācijas nometnē. Pēc atgriešanās strādājis gadījuma darbus – dzelzceļa strādnieks, koku skaitītājs un šķirotājs, ogļu krāvējs, glābšanas laivu uzraugs Rīgas Jūrmalā, kinoteātru reklāmu zīmētājs, ceļojošais fotogrāfs un cirka artists, medicīnisko instrumentu veikala ekspeditors, bibliotekārs Rīgas pilsētas 1. bibliotēkā. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma bijis bezdarbnieks, pēc tam strādājis Valsts statistiskajā pārvaldē par korektoru un statistiķi.

Otrā pasaules kara laikā, sākoties aktīvai kara darbībai Latvijā, evakuējies uz Krieviju. 1941. gada oktobrī iestājies Latviešu strēlnieku divīzijā. Viņa korespondences un feļetonus iespiež "Latviešu Strēlnieks". Neilgi strādājis arī armijas laikraksta "За разгром врага" redakcijā. Otrajam pasaules karam veltītas balādes "Liepnas kauja" un "Otrā vada vīri", arī dzeja, kas apkopota izlasē "Sūrie ziedi" (1960), memuāri "Vēstules no tālā ceļa" u. c.
Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

Darbojies dzejā, prozā un dramaturģijā. Kā prozaiķis rakstījis galvenokārt bērniem un jauniešiem.
Sākotnēji pazīstams kā dramaturgs. 1933. gadā Strādnieku teātris iestudēja viņa lugu "Vēja pūtiens", bet 1934. gadā – kopā ar Aleksandru Čaku sarakstīto lugu "Pusnakts kuģis".
Jūlija Vanaga dzejai iezīmīgs liroepisks, balādisks raksturs, lakoniska, melodiska izteiksme.
Sakārtojis baltkrievu un ukraiņu stāstu izlases, Aleksandra Puškina kopotus rakstus latviešu valodā.

1927: pirmā nozīmīgā publikācija – stāsts "Bankrots" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve".
1941: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā).

Literārā līdzdarbība mūzikā

1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds; teātrī 1943. gadā).
1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš).
Daudzi Jūlija Vanaga dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem.

Darbība kinodramaturģijā

1955: kopā ar Semjonu Nagorniju pēc Rūdolfa Blaumaņa novelēm – "Salna pavasarī", "Laimes klēpī", "Raudupiete" – scenārijs kinofilmai "Salna pavasarī" (režisors Pāvels Armands un Leonīds Leimanis; iespiests žurnālā "Karogs" 1954. gadā).
1956: kopā ar Semjonu Nagorniju scenārijs kinofilmai "Kā gulbji balti padebeši iet..." (režisors Pāvels Armands; iespiests žurnālā "Karogs" 1957. gadā).
1958: kopā ar Semjonu Nagorniju scenārijs kinofilmai "Latviešu strēlnieka stāsts" (režisors Pāvels Armands).

Literārā līdzdarbība folklorā

Jūlijs Vanags veicis literāro apdari latviešu pasaku un teiku grāmatām:
1974: "Latviešu tautas pasakas" (krievu valodā).
1969: "Reiz bija...".
1967: "Nāc nākdama, vasariņa".
1967: "Daugavas rakšana".
1965: "Simts brīnumstāstu".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi

Tulkojis no krievu, baltkrievu un ukraiņu valodas dzeju, prozu un lugas.

No baltkrievu valodas

1979: Šamjakins Ivans. "Tirgussieva un dzejnieks; Kāzu nakts" (Гандлярка і паэт).
1969: Meležs Ivans. "Negaisa elpa" (Подых навальніцы).
1968: Briļs Janka. "Putni un ligzdas".
1966: Meležs Ivans. "Purva ļaudis" (Людзі на балоце).
1962: Kolass Jakubs. "Slīkšņu purvs".
1960: baltkrievu tautas pasakas.

No igauņu valodas
1953: Talveste Maija. "Vīrs pie vārda, vērsis pie valga" (kopā ar J. Vedrass)

No krievu valodas
1988: Maršaks Samuils. "Laikrite" (Поступь времени; kopā ar Jāzepu Osmani).
1980: Ševeļova Jekaterina. "Aleksandra dārzs" (Александровский сад).
1976: Vorobjovs Jevgeņijs. "Etjēns un viņa ēna" (Этьен и его тень).
1971: Soboļevs Leonīds. "Kapitālais remonts".
1970: Fedosejevs Grigorijs. "Zēns no Lāču gravas".
1967: Puškins Aleksandrs. "Pasakas" (Сказки; atdzejojums kopā ar Jāni Plaudi).
1966: Mihalkovs Sergejs. "Pelikāna uzvediba".
1965: Višņevskis Vsevolods. "Optimistiskā traģēdija" (Оптимистическая трагедия).
1965: "Pifa piedzīvojumi" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, oriģinālā – franču valoda).
1964: Katajevs Valentīns. "Melnās jūras viļņi" (Волны Черного моря; kopā ar Pēteri Vanagu, S. Cielavu un Ādolfu Talci).
1961: Bianki Vitālijs. "Kolumbu klubs" (Клуб колумбов).
1957: Prišvins Mihails. "Zeltainā nora" (Золотой луг).
1954: Tolstojs Ļevs "Anna Kareņina" (tulkojuma atkārtots izdevums 1970. un 2010. gadā).
1954: Puškins Aleksandrs. "Ruslans un Ludmila" (Руслан и Людмила).
1953: Maršaks Samuils. "Kas ir gads un citi dzejoļi".

1953: Gorkijs Maksims "Pasakas par Itāliju" (Сказки об Италии).
1952: krievu tautas pasakas (kopā ar Martu Silabriedi).
1951: krievu tautas pasaka bērniem "Zvirbulēns: par muļķa Jānīti" (Воробьишко).
1948: Ostrovskis Aleksandrs "Sniegbaltīte" (Снегурочка; tulkojuma atkārtots izdevums 1979. gadā).
1947–1954: Gorkijs Maksims. "Raksti" (kopā ar Elzu Egli, Andreju Upīti u. c.).
1947: Tihonovs Nikolajs. "Stāsti" (Рассказы; kopā ar Andreju Balodi un Mirdzu Ķempi).
1941: Katajevs Valentīns. "Māj selgā bura vientulīga" (Белеет парус одинокий; kopā ar Pēteri Vanagu; tulkojuma atkārtots izdevums – 1946.,1947. un 1956. gadā).
1940: Gergelis Šandros, Ļitovskis Osafs. "Mans dēls" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, oriģinālā – ungāru valoda; tulkojuma atkārtots izdevums – 1941. gadā).
1923: Londons Džeks. "Dāvida Šeldona un Dženas Lakland piedzīvojumi starp Salamona salu mežoņiem cilvēkēdājiem" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, romāns oriģinālā – angļu valodā).

No ukraiņu valodas
1963: Ukrainka Ļesja. "Dons Žuans" (Камінний господар).

1926–1928: prof. T. Achels, V. Belše, J. Blochs, u. c. "Vīrietis un sieviete: viņu savstarpējās attiecības un stāvoklis tagadnes kulturelajā dzīvē".

Jūlijs Vanags bijis arī Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas galvenās redakcijas loceklis.

KrājumiLatvijas literatūra
Latvijas teātris
Dzimšanas laiks/vieta08.07.1903

Irbessala
Irbessala , Variešu pagasts, Krustpils novads
Tolaik – Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Irbessalā.

Dzīvesvieta1917–1922 (Datums nav precīzs)

Muraši
Murashi, Kirov Oblast, Russia
1922–1983

Rīga
Rīga

1941.–1944. gadā atradies evakuācijā Padomju Krievijā.

Izglītošanās laiks/vieta1913–1914 (Datums nav precīzs)

Krustpils pagasta Spēles skola (tagad – Ezernieku).

1917–1919

Muraši
Murashi, Kirov Oblast, Russia

Murašu vidusskola.


1919–1921

Kirova
Kirov, Kirov Oblast

Vjatkas Lauksaimniecības tehnikuma zootehnikas nodaļa.

DarbavietaLatvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Kara patriotiskās literatūras komisijas priekšsēdētājs.

1932–1934

Rīgas pilsētas 1. bibliotēka
Rīga
Rīga
Bibliotekārs.

00.07.1940

Žurnāls "Radio Vilnis"
Redaktors.

00.09.1940

Žurnāls "Karogs"
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010

Žurnāla sekretārs.


00.09.1941 (Datums nav precīzs)

Cittautu literatūras apgāds
Maskava
Moscow
Latviešu nodaļas redaktora vietnieks.

1943 (Datums nav precīzs)

Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia

Literārās daļas vadītājs.


1945–1946

Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Žurnāla atbildīgais sekretārs.

1945

Latvijas PSR Valsts Krievu drāmas teātris
Kaļķu iela 16, Rīga
Kaļķu iela 16, Rīga, LV-1050
Literārās daļas vadītājs.

1946–1950

J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011

Mākslinieciskā vadītāja vietnieks repertuāra jautājumos un literārās daļas vadītājs.


1952–1965

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Dramaturģijas konsultants.

1954–1965

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretārs.

1963–1965

Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010
Mākslas un mācību iestāžu pārvaldes priekšnieks.
Dalība organizācijās17.10.1940–12.10.1986

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs.


1940. gada oktobrī piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizēšanā.


1963–1989

Latvijas Komunistiskā partija
Dienests00.10.1941–00.10.1944 (Datums nav precīzs)

Sarkanā armija
Krievija
Russia

Latviešu strēlnieku divīzija.

Emigrācija1915–1922

Kirova
Kirov, Kirov Oblast

Tolaik – Vjatka.

Ar vecākiem Pirmajā pasaules karā evakuējās uz Vjatkas guberņas Staroverčeskas staciju.

Apcietinājums1922

Rēzekne
Rēzekne
Rēzeknes koncentrācijas nometne.
Miršanas laiks/vieta12.10.1986

Rīga
Rīga
Apglabāts22.10.1986

Raiņa kapi
Varoņu iela 3A, Rīga, LV-1005
Apbalvojumi
1953
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1979
Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1985
Aleksandra Fadejeva sudraba medaļa
Medaļa piešķirta par grāmatām "Gadi", "Pēdas liedagā", "To dienu stāsti", "Vēstules no tālā ceļa", "Frontes ugunskurs".