Austra Dāle

AttēlsAustra Dāle
VārdsAustra Dāle
PseidonīmsFiammetta
Papildu vārdiĶeniņa
Dzimumssieviete
SaiknesPauls Dāle - Brālis
Atis Ķeniņš - Vīrs
TautībaLatvietis
Nodarbesdzejniece
KopsavilkumsDzejniece Austra Dāle (1892–1972) studējusi vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos. Beigusi LU (1928). Strādājusi par skolotāju, bijusi žurnāla "Latviete" redaktore (1934–40). Dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) autore. Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā. Paula Dāles māsa, Ata Ķeniņa sieva.
Personiska informācijaDzimusi namsaimnieka ģimenē.
1923: apprecējusies ar rakstnieku Ati Ķeniņu.
Citātu galerija
"Austras Dāles pirmā laika lirikai raksturīgs garīgums, klusas skumjas un tikpat kluss prieks. Sāpju bangainais dziļums un prieka skurbinošais lidojums tai svešs. Gars, dzīvi uzņemdams kā neatvairāmību, viegli aizslīd pāri traģiskiem momentiem, tomēr tiekdamies pēc lielākas skaidrības un patiesības. Daļa Dāles dzejoļu, kas rakstīti viņas literāriskas darbības pirmos gados, sakopota krājumā "Ēnu rotaļas" (1922). Dzejnieci jau pārveidojušos redzam turpmākā lirikas kopojumā "Dzīves dziesma" (1935). Te dominē mīla, kvēla aizrautība, intimitāte. Visām dzīves parādībām dzejniece pieskaras ar maigumu, visam pārsedz vieglu romantikas plīvuru. Viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja, tikai uzticams draugs vīrietim. (..) Tīra sievišķība, sievietes īstā uzdevuma pareiza izpratne, plaša izjūtu gamma, ietverta klusinātos toņos — tas viss Dāles liriku dara pievilcīgu. Skaisti ir vienkāršie, apgarotie dzejoļi "Mīlestība", "Mēs divi vien", "Saules", "Kristus atnākšana", "Bēthovens", "Altāris". Dāle savā būtībā ticētāja. Reizēm iegrimdama skumjās un vientulībā, viņa tomēr jauž, ka "sirds no nakts grib bēgt pret rītu"; diena tai liekas kā "zeltaini zaigojošs vīns". Dzejnieces vaigā mirdz apskaidrība un mīlestība. Šad tad tā pievēršas arī konkrētībai, piemēram, dzejoļos "Vecā māja", "Sējums" u.c., te tomēr neradot spēcīgākus priekšstatus. Maiga jūtu lirika ir un, liekas, arī paliks viņas stiprākā puse."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 127.–128. lpp.


"Dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi"
(1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi – romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums."

J. Andersons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003.
Profesionālā darbība1911: pirmā nozīmīgā literārā publikācija – Stendāla stāsta "Kastro klostera priekšniece" tulkojums laikrakstā "Latvija" (17./30.VI-6./19.VII) (pirmais Stendāla darbu tulkojums latviešu valodā).
1913: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Gavēņa laikā" laikrakstā "Latvija" (6./19.IV).

Dzeja

"Ēnu rotaļas" (1922)
"Dzīves dziesma" (1935)
"Vēju vēstis" (1937)
"Tāli gaisi" (1944)
"Sanoši strauti" (1970)

Tulkojumi

1944: Gēte. "Gara radinieki" (Zelta Ābele).
1949: Ivans Turgeņeva romānu "Tēvi un dēli" (LVI).
1950: D.N. Mamins-Sibirjaks. "Aļonuškas pasaciņas " (LVI).
1957: Vera Inbere. "Kad es biju maziņa" (LVI).
1962: Vasilijs Jans. "Batijs" (LVI).
1964: Aleksandrs Rekemčuks. "Vasaras atvaļinājumu laiks" (Liesma).
1967: Jans Vasilis. "Uz pēdējo jūru" (Liesma).

Atdzejojusi Heinriha Heines, Aleksandra Puškina, Nikolaja Ņekrasova liriku.

Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā.

1929
: grāmatā izdota vēsturiska apcere "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē".
KrājumiLatvijas literatūra
Dzimšanas laiks/vieta23.06.1892

Rīga
Rīga
Izglītošanās laiks/vieta1901–1910

Voldemāra Maldoņa ģimnāzija
Rīga
Rīga
1914–1917 (Datums nav precīzs)

Augstākie sieviešu kursi
Maskava
Moscow
Studējusi vēsturi.

1928

Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Beigusi Latvijas universitātes vēstures nodaļu ar cand. hist. grādu (1928).

Pēc Latvijas Universitātes beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929).

Darbavieta1912–1914

Rīga
Rīga
Milleres privātģimnāzija
Skolotāja

1914–1917 (Datums nav precīzs)

Maskava
Moscow

Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās.


1917–1919 (Datums nav precīzs)

Valmieras ģimnāzija
Valmiera
Valmiera

Skolotāja


1919–1924

Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga
1930–1936

Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga
Skolotāja

1934–1940

Mēnešraksts "Latviete"
Rīga
Rīga
Redaktore
CeļojumsKaukāzs
Caucasus
Somija
Finland
Polija
Poland
Itālija
Italy
Miršanas laiks/vieta06.02.1972

Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026