Antons Birkerts

Darbi: Autors (71); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1)
VārdsAntons Birkerts
PseidonīmsA. Ābols, E. Ābols, Convalia, Gājējs, A. Lauzums, Nora, Jānis Pīlādze, J. Signāls, Tonija
Personiska informācijaBIRKERTS Antons (1876.3.IV Franksesavas, vēlākā Jaunsvirlaukas pag. Jaunbitēnos - 1971.7.I Jūrmalā, apbed. Lielupes kapos) - literatūrzinātnieks, rakstnieks. Pētera Birkerta brālis.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Franksesavas pagastsk. (1885-88) un Jelgavas pils. Aleksandra sk. (1888-92). Strād. par tiesas rakstvedi (1894-96), piedalījies jaunstrāvn. kustībā. Pirmā publikācija - 1896.18./30.IV
laikr. "Dienas Lapa" - korespondence "No Jaunsvirlaukas" (ar parakstu A.), "Saimnieču un zelteņu kalendārā 1897. g." - A. Negri atdzejojumi. Pirmie dzejoļi iespiesti antol. "Dzejas pūrs" 1897 ar vēlāk bieži lietoto parakstu - Antons. 1900 Pēterburgā nolicis mājskolotāja eksāmenus un strād. par skolotāju Pleskavas gub. (1900), Kijevā (1901), Poltavas gub. (1902), Vladivostokā (1903-04) un Valkā (1904-05).1905 strād. laikr. "Dienas Lapa" red. par nodaļas vad., kopā ar brāli Pēteri piedalījies rev. kustībā.
Gada beigās B. apcietināts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, bet 1906 V
pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.
Pēcrev. gados aktīvi darbojies ārpusskolas izglītības jomā. Bijis lektors lit. un kult. jautājumos (1908-14), žurnālists laikr. "Mūsu Laiki", "Jaunā Dienas Lapa", "Mūsu Dzīve", "Rīgas Apskats". Strād. par skolotāju Maskavā (1914-16). 1916. g. beigās mobilizēts, 1917. g. beigās demobilizēts. Stud. ped. (1920-22) un baltu filol. LU (1922-26), bet slimības dēļ augstsk. nav beidzis. 1940-41 strād. J. Raiņa literārajā fondā par lit. daļas vadītāju. Pēc 2. pas. kara bijis zin. līdzstr. Raiņa muzejā (1946-50) un vecākais zin. līdzstr. ZA Val. un lit. inst. (1946-50), līdz 1949 lit. daļas vadītājs. RS b. (1940). LPSR N.b.k.d. (1945).
Sar. dzejoļu krāj. "Zem dzimtenes pelēkās debess" (1907) un "Ziedoņa balsis" (1910), stāstu "Viena vasara", stāstu un skiču grām. "Manas meitenes" (abas 1907), "Dzīves degpunktā" (1910). Dzīvi Valkas Grīnberga proģimn. attēlojis rom. "Pedagogi" (1908). 1923 izdevis stāstu un noveļu krāj. "Pārvērtības". Literatūrvēst. un kritiskie raksti public. žurn. "Izglītība", "Domas", "Vārds" u.c.
Galv. B. darbības lauks bija literatūrvēsture. Visvairāk rakstījis par Raini. Grām.: "J. Rainis" (1919), "J. Raiņa dzīve" (apcere Raiņa kopotu rakstu "Dzīve un darbi" 1. sēj.), "Rainis kā domātājs", "Rainis kā mākslinieks" (visi 1925), "J. Rainis dzīvē un darbā" (1930). Palīdzējis kārtot Raiņa Kopotus rakstus "Dzīve un darbi" (1-11, 1925-31, pēdējo sējumu B. sast. pēc Raiņa nāves). Kopā ar K. Freinbergu sast. Raiņa Kopotu rakstu pirmos 7 sēj. (1947-50). Sakārtojis Raiņa dzejas krāj. "Mūza cīņās" un aforismu krāj. "Kalnā kāpējs" (abi 1940). Sar. monogrāfijas par G. Merķeli, K. Skalbi (abas B. Kopotos rakstos, 1, 1923), K. Valdemāru (1925), R. Blaumani (1927, 1930). Sar. un sast. vairākas grām. skolām un pašmācībai.:
"Latvijas vēstures hrestomātija" (1-2, 1919-21), "Latvijas vēsture" (1920), "Mazā Latvijas vēsture" (1921) u.c. Sast. F. Šillera "Rakstu izlasi" (1935) un J. V. Gētes "Rakstu izlasi" (1936). 1961 iznāca B. grām. "J. Rainis Slobodskas trimdā", 1964 - "J. Rainis Pleskavas trimdā". Kopā ar K. Egli sast. grām. "Rūdolfs Blaumanis laika biedru atmiņās" (1962). Tulk. M. Gorkija darbu "Kļima Samgina dzīve" (1952), J. Brila "Aizpurvē aust gaisma" (1954), G. Baširova "Gods" (1957).
Kopoti raksti 3 sēj. (1907-10), 9 sēj. (1923-27; 1928); izlase "Daiļdarbi un atmiņas" (1958). - Citi ps.: A. Ābols, E. Ābols, Convalia, Gājējs, A. Lauzums, Nora, Jānis Pīlādze, J. Signāls, Tonija.
L. Birkerts A. Autobiogrāfija // Kop. r. R., 1923. 1. sēj.; Bibliogrāfija // Birkerts A. Daiļdarbi un atmiņas. R., 1958; Vilsons A. Birkerta ilgie gadi, daudzie darbi // Turpat; Brempele Ā. Antons Birkerts - bibliogrāfs // Karogs, 1976, 4.
E. Venters
SaiknesPēteris Birkerts - Brālis
Nodarbezinātnieks
rakstnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.04.1876
Jaunbitēni, Jaunsvirlauka, Jelgava
(tolaik Franksesavas pagasts)
Izglītošanās laiks/vieta1885-1888
Latvija, Franksesavas, vēlākās Jaunsvirlaukas pagasts
mācījies
mācījies Franksesavas pagastskolā

1888-1892
Latvija, Jelgava
mācījies
mācījies Jelgavas pilsētas Aleksandra skolā

1900
Krievija, Pēterburga (Санкт-Петербург)
mācījies
Pēterburgā nolicis mājskolotāja eksāmenus

1920-1922
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitāte
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļa

1922-1926
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitāte
Filoloģijas un filozofijas Baltu filoloģijas nodaļa. Slimības dēļ universitāti nav beidzis.

Miršanas laiks/vieta07.01.1971
ApglabātsLielupes kapi, Jūrmala, Rīga
Karte