Austra Skujiņa

AttēlsAustra Skujiņa
VārdsAustra Skujiņa
Dzimumssieviete
SaiknesLalita Muižniece - Māsasmeita
Rūta Skujiņa - Māsa
Māra Celle - Māsasmeita
TautībaLatvietis
Nodarbesdzejniece
Personiska informācija

SKUJIŅA Austra (1909.10.II Vidrižu pag. Kraukļos - 1932.5.IX Rīgā, apbed. Meža kapos) - dzejniece, Rūtas Skujiņas māsa.
Dz. mežsarga ģim. Māc. Pabažu psk. (1919-23). 1923 iestājās Rīgas 2. pils. vsk., 1924 pārgāja uz Rīgas 4. vidusskolu. Pēc tēva nāves, pasliktinoties mater. apstākļiem, S. turpināja mācības Kult. veicināšanas b-bas vakara vsk. (1925-27) un strād. par izsūtāmo Rozenberga sludinājumu kantorī. 1926 S. iesaistījās Ljas s-d. jaunatnes sav., pēc tās slēgšanas kļuva par b-bas "Darba jaunatne" b. (1926-27) un strād. b-bas žurn. "Dzirkstis" (1927-28; red. locekle 1928). Stud. LU dabaszinātnes (1929-31), darbojusies studentu b-bā "Zemgalija", strādādama arī par mašīnrakstītāju Zemkopības min-jā (līdz 1932). S. apmeklēja Rīgas Tautas augstskolu, iestājās tās lit. studijā, bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodb-bas b. (1931-32).
Pirmā publikācija - dzejolis "Sapņi" ("Kad nav ticības vairs dzīvei...") laikr. "Sociāldemokrāts" piel. "Literatūra un Dzīve" 1926.7.III. Sākot ar 1927, S. dzejoļi public. laikr. "Sociāldemokrāts", "Jaunākās Ziņas", žurn. "Signāls", "Domas". S. pieslējās lit. grupām "Trauksme" un "Zaļā vārna". Krāj. "Dzejas" izd. pēc S. nāves (1932). S. traģiskas smeldzes caurvīto dzeju impulsē romantiska pretruna - dzīves un sapņa nesavienojamība. Pretišķības S. dzeju pavada dažādos līmeņos: dzīves izjūtā (dzīvotgriba un dzīvotnespēja), liriskā pārdzīvojuma emocionālajā niansējumā (smeldze, sentiments, eksaltācija - skepse, ironija, bravūra), dzejas tematikā (sab. idejas, simpātijas un līdzjūtība pret vienkāršo cilvēku - individuālisms; ikdiena, reālā dzīve - austrumu eksotika; anakreontisms - galējs pesimisms; bohēma - apgarota mīlestība), mākslin. līdzekļu izvēlē (romantiski tēli, ekspresion. piesitieni un reālisms; stingrās panta formas un brīvais pants). S. nedaudz atdzejojusi no vācu val., nepabeigts palicis Dž. Londona rom. "Aļaska" tulk. (laikr. "Sociāldemokrāts" 1932). S. beigusi dzīvi pašnāvībā. Piemiņas akmens uzstādīts Limbažu raj. Vidrižu c. Kraukļos (māju tag. nos. Čiekuri; tēlnieks R. Bēcis, 1984). S. ir R. Skujiņas rom. "Zvaigžņu bērni" centrālā tēla prototips. L.Briedis sar. kinorom. par S. "Asinīs krāsotās ilgas" (2000). S. dzeju komp. R.Pauls, R.Kairāns, V.Bumbieris.
Izlases "Dzeja" (1960), "Krīt manā pavasarī sarma" (1978), "Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot" (1995), "Vēl viss nav paspēlēts..." (2002), krājumos nepublic. dzeja un proza "Es neprotu glāstīt..." (1998).
L. Brutāne V. Rūgtā kvēle // Karogs, 1959, 2; Zāmuele H. Austra Skujiņa dzīvo atmiņās un dzejās // Karogs, 1969, 2; Siliņš K. Atmiņas par dzejnieci Austru Skujiņu // Karogs, 1984, 2; Ezergailis I. Austra Skujiņa // Karogs, 1992, 12; Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā. R., 1997; Skujiņa A. "Es lūdzu reizē i Dievu , i velnu...": [Dienasgrām. fragmenti] // LM Ljā, 2001, 15; Miške Ezergailis I. Nostalgia and beyond. Langham, 1998; Brutāne V. Atmiņu gaismā. R., 1967; t.p. Nesadomātais. R., 1978; Briedis L. Asinīs krāsotās ilgas // Lit. un Māksla, 1984, 3.II.
I.Kalniņa

KrājumiLatvijas literatūra
Latvijas teātris
Dzimšanas laiks/vieta10.02.1909

Izglītošanās laiks/vieta
citi izglītības veidi
apmeklēja Tautas augstskolu, iesaistījās tās literārajā studijā

1919–1923

mācījies
Pabažu pamatskolā

1923

mācījies
Rīgas 2.pilsētas vidusskolā

1924

mācījies
Rīgas 4.vidusskolā

1925–1927

mācījies
Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā

1929–1931

studējis
LU dabaszinātnes fakultātē
Miršanas laiks/vieta05.09.1932

Rīga
Rīga
Apglabāts