Ārija Elksne

AttēlsĀrija Elksne
VārdsĀrija Elksne
Dzimtais vārdsĀrija Grietiņa
Papildu vārdiDemidova, Fišere
Dzimumssieviete
SaiknesMiķelis Fišers - Dēls
TautībaLatvietis
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
KopsavilkumsDzejniece Ārija Elksne paralēli darbam medicīnā 1956. gadā sākusi rakstīt un publicēt dzeju. Elksnei iznākuši 11 dzejoļu krājumi, kuros liela loma ir autores tēlam. Tos var lasīt arī kā poētisku dzejnieces dvēseles biogrāfiju. Elksne arī atdzejojusi un tulkojusi no krievu un vācu valodas.
Personiska informācijaDzimusi Latvijas armijas mūziķa ģimenē. Bērnību pavadījusi Krustpilī, dažus gadus dzīvojusi Cēsīs.
Bijusi precējusies ar dziedātāju Miķeli Fišeru.
Dzīvi beigusi pašnāvībā.
Citātu galerija

Par Āriju Elksni


"Ārija Elksne pieder pie tiem autoriem, kuru kontaktā ar lasītāju liela loma ir autores tēlam, kas ne vien dzejoļa vai grāmatas apjomā, bet visas daiļrades kopumā uztic lasītājam savas dzīves stāstu, tā pārdomas par pasaules un mūžības jautājumiem, samezglojušās sadzīves peripetijas, dienišķās rūpes un priekus, kādu klusu dīka brīža noskaņu. (..) Mēs nezinām un nav arī būtiski, cik un kas šajos dzejoļos ienāk tiešām no autores empīriskās dzīves. Būtiski ir tas, ka viņa rada lasītājā šādu ilūziju."

Čaklā, Inta. Atrasto vērtību turpinājums. Literatūra un Māksla. 1975. gada 18. oktobris.

"Elksnes ienākšana literatūrā sakrita ar latviešu intīmās lirikas jauna uzplaukuma sākumu. Cilvēka jūtu dzīves tēlojums, arī sociālu problēmu risinājums subjektīva pārdzīvojuma formā kļuva par Elksnes daiļrades pamatprincipu. Viņas dzeja attīstījās vienmērīgi, bez krasiem lūzumiem un kritumiem. Jau pirmajos krājumos "Vārpu valoda" (1960), "Uz tavu veselību, zeme!" (1963), "Vasaras vidū" (1966) iezīmējas visai daiļradei raksturīgs motīvs – cilvēks kā emocionāla, domājoša un darbīga būtne dabas un dzīves vidū. Reljefi izcelts zemes tēls – dzimtenes, latviskās mentalitātes, dzīvības skaistuma simbols."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par dzejoļu krājumu "Viršu karogs" (Liesma, 1986)

"Saturiski un mākslinieciski spēcīgākais ir pēdējais krājums "Viršu karogs" (1986). Pamatmotīvi – domas par savas esamības jēgu, par dzejnieces uzdevumu, atskats uz nodzīvoto mūžu un nāves nojautas. Krājuma kompozīcijā uzsvērts galvenais – mīlestība uz dzimto zemi un savu tautu, rūpes par izdzīvot spējīgām, ētiski stiprām nākamajām paaudzēm."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Profesionālā darbība1956: pirmā publikācija – divi dzejoļi ("Jau rudens vēji kļavu lapas raisa..." un "Laikam senu sapni redzu...") žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (10. nr.).
1956: viencēliens "Pārsteigums" (izdots atsevišķā brošūrā).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1961: Manns, Klauss. "Mefistofelis. Romāns par kādu karjeru" (Rīga: LVI).
1963: Kellers, Gotfrīds. "Zeldvilas noveles" (Rīga: LVI).
1964: Astafajevs, Viktors. "Kalnu pāreja" (Rīga: LVI).
1967: Germans, Jurijs. "Tavs uzdevums" (Rīga: Liesma).
1968: Germans, Jurijs. "Es atbildu par visu" (Rīga: Liesma).
1984: Bulgakovs, Mihails. "Teātra romāns" (Rīga: Liesma).
1985: Feihtvangers, Lions. "Jūdu karš" (Rīga: Liesma).
1985: Tubļins, Valentīns. Hesperīdu zelta āboli. (Rīga: Liesma).

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi

1968: Bloks, Aleksandrs. "Lirika" (kopā ar Imantu Auziņu) (Rīga: Liesma).
1974: Romaņenko, Larisa. "Ceļa vējš" (Rīga: Liesma).
1975: Heine, Heinrihs. "Uz dziesmas spārniem" (Rīga: Liesma).
1976: Ždanova, Lidija. "Amats" (atdzejojuši arī: I. Auziņš, V. Belševica, D. Dreika, A. Elksne, L. Līvena, V. Ļūdēns, J. Sirmbārdis, I. Ziedonis) (Rīga: Liesma).
1982: Heine, Heinrihs. "Senā sapņu laika skaņas" (Rīga: Liesma).

KrājumiLatvijas literatūra
Dzimšanas laiks/vieta07.02.1928

Rīga
Rīga
Izglītošanās laiks/vieta1935–1939

Cēsu 1. pamatskola

1939–1942

Krustpils pamatskola

1942–1947

Jēkabpils Valsts vidusskola

1947–1953

Rīgas Medicīnas institūts

Ārstniecības fakultāte.


1953–1957

Rīgas Medicīnas institūts

Bioloģijas katedras aspirantūra, embrioloģijas nozare.

Darbavieta1953–1956

Ķemeru sanatorija

1956–1965

Rīgas Medicīnas institūts
Docētāja.
Dalība organizācijās1960

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Miršanas laiks/vieta29.09.1984

Rīga
Rīga
Apglabāts1984

Ādaži
Ādaži, Ādažu novads
Apbedīta Ādažu novada Baltezera kapos.
Apbalvojumi
1975
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1976
Latvijas PSR Valsts prēmija
Literatūrā
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Vēl vienai upei pāri" un "Klusuma krastā" (krievu valodā).

1982
Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Pie sirsnības strauta" un "Stari".