Jānis Endzelīns

AttēlsJānis Endzelīns
VārdsJānis Endzelīns
Dzimumsvīrietis
SaiknesImants Zemzars - Mazdēls
TautībaLatvietis
Nodarbesvalodnieks
Personiska informācijaENDZELĪNS Jānis (1873.22.II Kauguru pag. Mičkēnos - 1961.1.VII Koknesē, apbed. Rīgā, Raiņa kapos) - valodnieks, filol.z.d. (1912), PSRS ZA koresp-loc. (1929), LPSR ZA akad. (1946).
Dz. saimnieka ģim. Beidzis Kauguru pagastsk. (1884), Valmieras apriņķa sk., Rīgas klas. ģimn. (1892). Beidzis Tērbatas univ. Klas. (1897) un Slāvu filol. nod. (1900). Tērbatas (1903-08), Harkovas univ. docētājs (1909-20; prof. no 1911), LU prof. (1920-50), Filol. un filoz. fak. dekāns (1920-23), Latv. val. katedras vadītājs (1944-50). Ar E. iniciatīvu un līdzdalību LU tika noorganizēta Baltu filol. nodaļa, nodib. Filologu b-ba (1920), iznāca "Filologu biedrības raksti" (1-20, 1921-40, E. - red.), tika izveidota Latv. val. krātuve (1935). LPSR ZA Val. un lit. inst. Valodu daļas (1946-53) un Vārdnīcu sektora vad. (1953-61). E. bijis Somugru b-bas (Somija), Kēnigsbergas un Getingenes zin. b-bas korespondētājbiedrs, Zviedrijas un Nīderlandes zin. akad., Čehu zin. un mākslas akadēmijas ārz. loc., Upsalas, Kauņas univ. goda dokt., Amerikas Lingvistikas b-bas u.c. zin. b-bu goda biedrs. Tēvzemes balva (1939). LPSR N.b.z.d. (1945).
E. pirmie darbi ir dzejas tulkojumi no grieķu un lat. val., tie ar ps. Kaugurietis 1892 public. žurn. "Austrums". 1893 žurn. "Austrums" ar parakstu J.Cilvēks public. E. pirmā recenz. (par K.Mīlenbaha atdzejotās Homēra "Odisejas" 5. un 6. dziedājumu). E. pirmie zin. raksti publicēti 1897 - "Diftongu un garo vokāļu izruna latviešu valodā" (Rīgas Latv. b-bas Zinību komis. "Rakstu krājums", 11), "Par latviešu prepozīcijām" ("Austrums", 8). Pas. zinātnieku atzinību E. guvis kā vēsturiski salīdzināmās valodn. speciālists. Ar vēsturiski salīdzināmo metodi izstrādāti viņa ievērojamie
darbi: "‹ āėčįŖ¨? ¯ą?¤«®£¨" ("Latviešu prievārdi", 1-2, 1905-06; par šā darba 1.d. ieguvis Tērbatas univ. salīdzināmās valodn. maģistra grādu), "‘« ¢ļ­®-? «ā¨©įŖ¨? ķāī¤ė" ("Slāvu un baltu etīdes", 1911; dokt. disert. Pēterburgā 1912), "Lettische Grammatik" (1922, papildinātā latv. izdevumā "Latviešu valodas gramatika", 1951, Ļeņina prēm. 1958), "Latviešu valodas skaņas un formas" (1938), "Senprūšu valoda" (1943, vācu val. 1944), "Ievads baltu filoloģijā" (1945), "Baltu valodu skaņas un formas" (1948, liet. val. 1957, angļu val. 1971).
E. pievērsies vietvārdu vākšanai un izpētei, kopā ar A.Ābeli, J.Kauliņu, P.Šmitu u.c. izd. darbu "Latvijas vietu vārdi" (1-2, 1922-25), vēlāk izdevums turpināts, sagatavojot plašo pētījumu "Latvijas PSR vietvārdi" 1 1-2, 1956-61; LPSR Valsts prēm. par 1 1 1957). E. rediģējis, papildinājis ar etimol. un turpinājis K.Mīlenbaha "Latviešu valodas vārdnīcu" (1-4, 1923-32), kopā ar E.Hauzenbergu sagatavojis papildinājumus un labojumus šai vārdnīcai (1-2, 1934-46). Kopā ar K.Mīlenbahu E. sar. darbus "Latviešu gramatika" un "Latviešu valodas mācība" (abas 1907), ieguldījis lielu darbu jaunās latviešu ortogr. izstrādāšanā un ieviešanā (1908-11). Nozīmīgs ir E. devums latv. literārās valodas kopšanā; viņš piedalījies "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas" (1922) sagatavošanā, sar. populāru brošūru "Dažādas valodas kļūdas" (1928, 1932 {4}). Kopā ar P.Šmitu sagatavojis izd. "Izrunas un rakstības vadonis" (1921, 1930 {8}). Rediģējis E.Ozoliņa sast. "Latviešu pareizrakstības vārdnīcu" (1924, 1936 {4}) un "Svešvārdu vārdnīcu" (1926, 1934 {2}) un izdevumus "Valodas prakses jautājumi" (1935), "Valodas un rakstības jautājumi" (1940), "Latvju tautas daiņas" (1-12, 1928-32). E. Public. ap 350 darbu, to vidū 15 grāmatu. Daļa no E. darbiem apkopota "Darbu izlasē" 4 sēj. (1971-1982).
L. Akadēmiķis Jānis Endzelīns: [Bibliogr. rād.] R., 1958; Ozols A. Raksti valodniecībā. R., 1967, 543.-565.lpp.; Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam. R., 1972; H¨ā¨­ģ „. ?­¨į ¯­¤§?«¨­ ¨ ?£® ¢Ŗ« ¤ ¢ ą §¢¨ā¨? ļ§ėŖ®§­ ­¨ļ// ’?®ą¨ļ ¨ ¬?ā®¤®«®£¨ļ ļ§ėŖ®§­ ­¨ļ. M., 1989.
D. Nītiņa

Valodnieks, baltu valodu pētnieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Papildu informācija.: šeit, šeit, šeit.
KrājumiLatvijas literatūra
Dzimšanas laiks/vieta22.02.1873

Kauguri
Kauguri, Kauguru pagasts, Beverīnas novads
Dzimis Kauguru pagasta "Mičkēnos".
DzīvesvietaRīga
Rīga
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Izglītošanās laiks/vieta1884

mācījies
beidzis Kauguru pagastskolu

mācījies
beidzis Valmieras apriņķa skolu

1892

mācījies
beidzis Rīgas klasisko ģimnāziju

1893–1897

studējis
beidzis Tērbatas universitātes klasiskās filoloģijas nodaļu

1898–1900

studējis
beidzis Tērbatas universitātes Slāvu filoloģijas nodaļu

1912

mācījies doktorantūrā
doktora disertācija Pēterburgā par darbu "Slāvu un baltu etīdes"
Miršanas laiks/vieta01.07.1961

Koknese [uo]
Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads
Apglabāts1961

Rīga
Rīga
Apbedīts Raiņa kapos.
Apbalvojumi
1926
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvijas vietu vārdi" (2. d.)

1926
Triju Zvaigžņu ordenis
III šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.

1939
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu valodas skaņas un formas".

1939
Tēvzemes balva

1957
Latvijas PSR Valsts prēmija
Zinātnē un ražošanā
Prēmija piešķirta par darba "Latvijas PSR vietvārdi" 1. daļas 1. sējumu.

1958
Ļeņina prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par pētījumiem baltu filoloģijā ("Latviešu valodas gramatika").