Ādolfs Erss

Kolekcijas (1)
Vienības: Pierakstītājs (38)
Darbi: Autors (39); Recepcijas persona (2)
VārdsĀdolfs Erss
PseidonīmsErss
Personiska informācijaDzimis 1885. gada 13. jūnijā Ežu, vēlākā Skujenes pagasta "Ģībēnos". Miris 1945. gada 29. septembrī Rīgā, domājams, apbedīts Matīsa kapos (kapa vieta nav zināma). Līdz 1914. gadam Ādolfs Rūniks. Rakstnieks, tautasdziesmu tekstu un melodiju vācējs.

PERSONISKA INFORMĀCIJA
Audzis zemnieka ģimenē. No 1911. līdz 1914. gadam dzīvojis dažādās vietās Latgalē, galvenokārt Rēzeknē. 1919. un 1920. gadā piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. 1944. gada novembrī Ersu apcietināja, 1945. gadā viņš Rīgas Centrālcietumā mira ar tuberkulozi. Dzīvesbiedre dziedātāja Helēna Kozlovska - Ersa

IZGLĪTĪBA
Mācījies Ežu pagastskolā un Skujenes draudzes skolā. 1904. gadā beidzis Cēsu pilsētas skolu un skolotāju kursus Cēsīs. Bijis palīgskolotājs Dzērbenē.  Pēc 1905. gada revolūcijas ar svešu pasi mācījies mūzikas skolā Pēterburgā, Krievijā.

DARBA GAITAS
Piedalījies 1905. gada revolūcijā, pēc tam bēdzis uz Krieviju, kur strādājis par restorāna un cirka mūziķi Maskavā. Bijis mājskolotājs, elektrotehniķis, komivojažieris. 1914. gadā sāka strādāt laikrakstā "Līdums" Rīgā, vēlāk līdz ar redakciju pārcēlās uz Valku.
No 1919. gada dzīvojis Rīgā, strādājis žurnālistikā un rakstniecībā, darbojies laikrakstā "Latvijas Sargs", "Latvis", "Pēdējā Brīdī". 1926. gadā bijis Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. 1940. un 1941. gadā strādājis laikrakstā "Padomju Latvija", publicējis rakstus par literatūras un mākslas jautājumiem. Vācu okupācijas laikā presē publicēti daži stāsti.

PUBLIKĀCIJAS
Pirmā publikācija - stāsts "Zaglis" laikraksta "Balss" literārajā pielikumā 1900. gadā (52. nr.). Pirmais dzejoļu krājums "Lūzumi" (1906) iznāca Pēterburgā ar Ā. Rūnika vārdu. Otrais dzejoļu krājums "Dzīvības maize" (1912) parakstīts ar pseidonīmu Erss, kas 1928. gadā kļuva par oficiālo uzvārdu.
Sarakstījis 37 grāmatas, galvenokārt prozā. Daiļrades sākumā raksturīgi romantiski stāsti, kuru pamatā ir teiku, leģendu un antīkās kultūras sižeti, - krājums "Maskas" (1920), "Greizos ratos" (1921). Reālistiskajā prozā ar humoristisku nokrāsu attēloti notikumi Latvijā pirms IPK, Latvijas Brīvības cīņu laikā un saimnieciskā uzplaukuma periodā Latvijas laukos 30. gadu beigās. Izdevis īsprozas krājumu "Krustceļos" (1923), "Lauku varoņi", "Lijas Vasariņ atvaļinājums" (abi 1927), "Jautrās rīdzinieces" (1932), "Laimīgie" (1933), "Rīgas kungi" (1939), "Kalnieši" (1955), romāni "Aglonas Dievmātes atgriešanās" (1927), "Šķirti ceļi" (1936).
Apmēram trešajā daļā E. prozas darbu ir Latgales tematika. Tie ir stāstu krāj. "Latgales stāsti" (1926), "Vecā Latgale", romāns "Muižnieki" (abi 1931), "Krusts ceļmalā" (1938), diloģija "Zemes balsis" ("Mātes dziesma", 1939, "Zemes uzvarētāji", 1940). Labi pazinis un ar sirsnīgu mīlestību tēlojis šo novadu, saskatīdams tur gan traģisko, gan komisko.
Rakstījis arī dzeju: poēmu krājums "Sešas poēmas" (1920), ceļojuma iespaidu krājums "Itālija" un mīlas un dabas lirikas grāmata "Amora dārzs" (abi 1923). Savdabīga vieta daiļradē ir faktiem un atziņām bagātām beletrizētām ceļojuma piezīmēm, no kurām grāmatās izdotas "Vienpadsmit mozaīkas no Itālijas" (1923), "Brīvā Estija" (1929), "Lietuva" (1930), "Pa Lietuvas ceļiem" (1939).
No daudzajiem tulkojumiem atzīmējams M. de Servantesa romāns "Lamančas Dons Kihots" (1-2, 1921-22).
20. gadsimta 90. gados izdotas vairākas Ersa grāmatas: romāns "Muižnieki" (1990), stāstu izlases "Jautrās rīdzinieces" (1994), "Latgales stāsti" (1995), dzejas izlase "Cel altāri no zemes" (1999).

DARBĪBA FOLKLOISTIKĀ
Pirmais pavēris plašāku ieskatu Latgales tautas dziesmu melodijām. Tautas dziesmas sācis vākt 1911. gadā Latgalē, vēlāk to turpinājis arī Nīcā un Rucavā. Nodevis aptuveni 180 melodijas Andrejam Jurjānam. Daudzas no tām, t. sk. Dzīdūt dzymu, dzīdūt augu, kļuvušas populāras latviešu komponistu apdarēs. Svarīgs bijis valsts atbalstītais Ersa folkloras vākums Latgalē 1920. gadā, no kura apdaru krājumus izveidojis Jurjāns (Latgolas latvīšu tautas dzīsmes jauktim un veirīšu korim, R., 1922) un Alfrēds Kalniņš (Klavierpavadījumi piecdesmit latviešu tautasdziesmām latgaliešu izloksnē, R., 1924). 1930. gadu sākumā izveidojis folkloras ansambli no Bēzpils un Tilžas teicējiem, ar to uzstājies arī LK 1933. gadā. Rakstā Latgales garamantas (Sējējs, 1939) aizstāvējis latgaliešu tautas dziesmu melodijas pret uzskatu, ka tās ietekmētas no krievu folkloras. 1920. gados Erss publicējis Latgales tautas dziesmas laikrakstos.

APBALVOJUMI
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1932).

BIBLIOGRĀFIJA
Erss Ādolfs // Es viņu pazīstu, R., 1939, 159.lpp.
Erss Ādolfs // Latv. rakstniecība biogrāfijās, R., 1992, 100.lpp.
Erss Ādolfs // LKvV, IV, 7724; Bendorfs V.
Ādolfa Ersa savāktās tautasdziesmu melodijas // Varavīksne 1985, R., 1985, 183.lpp.
Erss Ā. Mani trīsdesmit gadi // Atziņas. R., 1924. 3.d.
Sūna E. Ādolfs Erss // Piesaule, 1931, 10
Aistarts E. Sejas aiz maskām. R., 1936
Salceviča I. Ādolfs Erss un Latgale //
Viese S. No zemes sev altāri ceļam // Erss Ā. Cel altāri no zemes. R., 1999
Bērsons I. Mantojuma apgūšanā pienākusi kārta Ādolfam Ersam // Karogs, 1986, 1
Vējāns A. Latgales tēlotājs // Karogs, 1986, 1
SaiknesHelēna Ersa-Kozlovska - Sieva
Nodarberakstnieks
folkloras vācējs
Dzimšanas laiks/vieta13.06.1885
"Ģībieši", Skujene, Amata
Dzimis Skujenes, kādreizējā Ežu pagasta "Ģībēnos".

Izglītošanās laiks/vietaKrievija, Sanktpēterburga
mācījies mūzikas skolā Pēterpilī (ar svešu pasi)

1904
Latvija, Cēsis
beidzis Cēsu pilsētas skolu

Latvija, Skujenes pagasts
mācījies Ežu pagastskolā, Skujenes draudzes skolā

Latvija, Cēsis
beidz skolotāju kursus Cēsīs
Miršanas laiks/vieta29.09.1945
Rīga
ApglabātsRīga
Karte