Jānis Jaunsudrabiņš

AttēlsJānis Jaunsudrabiņš
VārdsJānis Jaunsudrabiņš
PseidonīmsFiskars Ikss, J. Ziemelis, Klaucānu Šiepla, Neizilberlings
Dzimumsvīrietis
TautībaLatvietis
Nodarbesgleznotājs
dzejnieks
gans
rakstnieks
dramaturgs
ilustrators
Personiska informācijaViens no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, dramaturgs, grāmatu ilustrators un gleznotājs, dzimis 1887. gada 25. augustā Neretas pagasta Krodziņos, miris 1962. gada 28. augustā Kērbekā, Vācijā, apbedīts Kērbekā, 1993. gada 13. septembrī pārapbedīts Neretas pagasta Ķikšu kapos.

ĢIMENE

Dzimis kalpu ģimenē, 3 gadu vecumā zaudējis tēvu. Ir četras reizes precējies – ar Lizeti Sproģi, Elizabeti Ābeli, Frīdu Balodi un Natāliju Valdmani. Otrā Pasaules kara laikā dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1902. gadā piedzimst meita Lilija.

IZGLĪTĪBA

1886–1892 Neretas pagastskola.
1892–1893 Panemunas krievu skola (Lietuvā).
1893–1895 palīgskolotājs Neretas pagastskolā (paralēli mācās vācu valodu).
1895–1897 Vecsātu zemkopības skola.
1899–1905 Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola.
1905 3 mēnešus papildina zināšanas glezniecībā Minhenē.
1908–1909 mācās glezniecību Levina-Funkes akadēmijā Berlīnē.

DARBA GAITAS

1886–1892 gans vasarās dažādās mājās Neretas apkaimē (“Valašiņas”, “Āriņi”, “Šausmāni”, “Liepiņas”).
1893–1895 palīgskolotājs Neretas pagastskolā (paralēli mācās vācu valodu).
1897–1898 lauksaimniecības speciālists Tukuma apriņķa Laukumuižā.
1898– 1899 muižas rakstvedis, klētnieks un lopu pārraugs Smukās, Remtes pagastā.

Darbs periodiskajos izdevumos

1906 mākslinieciskais vadītājs, vēlāk arī redaktors žurnālā “Pret Sauli”.
1906–1907 literārās daļas vadītājs žurnālā “Stari”.


LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmie literārie mēģinājumi un publikācijas

Dzejolis “Ziemas nakts” Jelgavas laikrakstā “Latviešu Avīze” 1896. gada 7. jūlijā.

Proza

Stāstu krājumi
1912 “Mani draugi”.
1913 “Dzīve”.
1913 “Debess vārti”.
1920 “Kaukāzs”.
1921 “Gredzens”.
1923 “Dzērājam laime”.
1935 “Sliņķu virsnieks”.
1940 “Redzēts, dzirdēts un justs”.
1946 “Balle aplokā”.

Garie stāsti
1907 “Vēja ziedi”.
1911 “Trīs dienas”.
1911 “Aija”.
1912 “Jēkabs Gudrais un viņa nelaime”.
1914 “Dzimtene”.
1920 “Atbalss” (periodikā 1914. gadā).
1923 “Vasara”.
1925 “Ziema”.
1935 “Uršulīte”.

Tēlojumi
1910 “Kolorēti zīmējumi”.
1918 “Senā sētā”.
1921 “Plūdi un atplūdi”.
1921 “Ar makšķeri”.
1924 “Skolā”.
1935 “Ūdeņi” (papildināts “Ar makšķeri” izdevums).
1946 “Ganos”.
1947 “Bez dzimtenes”.

Romāni
1924 “Nāves deja”.
1933 “Jaunsaimnieks un velns”.
1936 “Neskaties saulē”.
1937 “Augšzemnieki”.
1939 “Kapri”.
1942 “Nauda”.
1950 “Zaļā grāmata”.

Ceļveži
1930 “Pļaviņas–Koknese”.

Autobiogrāfiskā proza
1946 “Es stāstu savai sievai”.
1957 “Mana dzīve” (ceturtais izdevums – ietver autora dzīvi līdz 1956. gadam).

Dramaturģija

1906 “Traģēdija” (grāmatā izdota 1907).
1907 “Pirmais sniegs”.
1910 “Viena diena”.
1911 “Ansis Auns”.
1915 “Dzīvas un nedzīvas puķes”.
1918 “Latvieši”.
1923 “Dzīves nopūta”.
1924 “Zvēru dīdītājas”.
1926 “Jo pliks, jo traks”.
1934 “Invalīds un Ralla”.

Dzeja

1911 “Dzejoļi”.
1912 “Dziesminieks”.
1921 “Dzejas”.
1946 “Debess un zeme”.

Darbi bērniem

1909 “Sapnis saulītē” (luga bērniem).
1913 “Klibais Jurks”.
1913 “Rites meža burvība”.
1914 “Baltā grāmata”.
1921 “Mazā baltā grāmata”.
1928 “Mazā Māra”.
1929 “Ēšanas prieki”.
1929 “Darba prieki”.
1936 “Mazie pilsētnieki”.

Kultūrvēsturiski apcerējumi

1947 "Īsa mākslas vēsture".

Cittautu darbu tulkojumi

1906 Knuts Hamsuns. “Pāns”.
1910 Knuts Hamsuns. “Noveles”.
1911 Bernhards Kellermanis. “Jūra”.
1924 Gijs de Mopasāns. “Mīlulis”.
1927 Šarls de Kosters. “Pūcesspieģelis un Jērs Maigums”.
1929 Andrejs Hauklands. “Likteņa dieves”.
1935 Andrejs Hauklands. “Alnis”.
1942 Konrāds Ferdinands Meiers. “Vēsturiskas noveles”.

Kopoti raksti

1928–1931 “Raksti” (astoņos sējumos).
1981–1985 “Kopoti raksti” (15 sējumos, sastādīja Pēteris Bauģis un Ilgonis Bērsons).
2000–2007 “Trimdas raksti” (trīs sējumos, sastādīja Ilgonis Bērsons).

LITERĀRO DARBU TULKOJUMI CITĀS VALODĀS

PROZA

Igauņu valodā
1929 Valge raamat (“Baltā grāmata”). Tulkojis Karls Kirde (Karl Kirde).
1975 Valge raamat (“Baltā grāmata”). Tulkojis Valli Helde (Valli Helde).
1992 Asunik ja kurat (“Jaunsaimnieks un velns). Tulkojis Valli Helde (Valli Helde).

Krievu valodā
1969 Цветы ветра (“Vēja ziedi”). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1970 С удочкой (“Ar makšķeri”). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1973 Айя : трилогия (“Aija : triloģija”) Tulkojušas Liāna Blumfelde un Zoja Fedorova (Лиана Блюмфельд и Зоя Федорова)
1978 Зеленая книга (“Zaļā grāmata). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1980 Белая книга (“Baltā grāmata). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1983 Сердце : рассказы, зарисовки, миниатюры. Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).

Vācu valodā

1922 Aija : Erzählung (“Aija : stāsts”). Tulkojis Oskars Grosbergs (Oskar Grosberg).
1972 Kraniche über dem Möhnesee und Erzählungen aus Lettland. Tulkojuši Vilis Šteplers (Willi Stöppler) un Māra Linde.
1982 Zuhause : aus dem "Weissen Buch" (“Baltā grāmata). Tulkojis Vilis Šteplers (Willi Stöppler).
2006 Ich erzähle meiner Frau (“Es stāstu savai sievai”). Tulkojis Ojārs Rozītis.

ANTOLOĢIJAS UN PERIODISKIE IZDEVUMI

Krievu valodā
1981 Про Иголку и Шило. Первое гулянье : рассказы и сказки латышских писателей. (“Par adatu un īlenu”). Tulkojusi Vika Dorošenko (Вика Дорошенко)

Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes

“Psiholoģiskās prozas lielmeistara Jāņa Jaunsudrabiņa prozā dominē mīlestības tēma, taču Jaunsudrabiņš bija pirmais prozists, kas apzinājās, ka dzīvo jau 20. gadsimtā un kuru daudz vairāk par mīlestības afektu aprakstiem saistīja eksistenciālās problēmas. Viņš lauza latviešu prozai ierasto mīlestības stereotipu, ko veidoja, no vienas puses, sentimentālu frāžu klišejas, no otras - vienlīdz klišejiski dramatizēts sižets.” (Guntis Berelis)
“Jaunsudrabiņa stils nav izsausēta literāra, bet dzīva, tieša, tēlaina tautas valoda. Bēgulību pavadīdams Vestfāles Grēvenē, viņš ar saviem tēlojumiem allaž ved atpakaļ uz dzimteni, reizēm pieskaŗas arī bēgļu gaitām: Es stāstu savai sievai, Pa patumšam. Viņa vienkāršā, izkoptā stāstīšanas māksla padara pat sīkus notikumus interesantus.” (Jānis Veselis)


Literārā līdzdalība citos projektos

1906 paraksta dekadentu deklarāciju “Mūsu mākslas motīvi” žurnālā “Dzelme”.
1962 tiek dibināts Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktais prozas balvu fonds.

Darbība mākslā 

Gleznošanā pārstāv akadēmiski reālistisko virzienu, gleznojot ainavas, kluso dabu, ziedus un portretus.
Darbojas grāmatu grafikā un veido to ilustrācijas. Uzskatāms par bērnu grāmatu ilustrāciju pamatlicēju Latvijā.
Ir zīmējis vākus daudzām savām grāmatām, arī Aspazijas, Raiņa, Kārļa Skalbes, Zeltmaša un citu autora grāmatām.

Personālizstādes

1916 un 1917 gleznu personālizstādes Baku, Azerbaidžānā.
1917 gleznu personālizstāde Pjatigorskā, Krievijā.
1921 un 1927 gleznu personālizstādes Rīgā.

DARBĪBA KINO UN TEĀTRA MĀKSLĀ

1943 uzraksta dziesmu lugu "Ezermaļu krokodils", kurai Jānis Norvilis saraksta mūziku. Pirmizrāde: 1943. gada 22. septembrī Tautas teātrī Rīgā.

Dalība profesionālajās organizācijās un partijās

1919 viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātajiem, ilgus gadus arī tās priekšsēdētājs.
1952 PEN kluba goda biedrs.

APBALVOJUMI

1927 Triju Zvaigžņu ordenis.
1952 Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva (par romānu “Zaļā grāmata”).
1957 Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balva.

PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” Neretā.
Jāņa Jaunsudrabiņa memoriālais muzejs Bragišķos Kaplavas pagastā Krāslavas novadā.
Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba Garkalnē.
Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba Latviešu centrā Minsterē, Vācijā.
Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas vieta “Mēnesnīca” Kērbekā, Vācijā.
Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets Neretā (tēlnieks Indulis Ranka).
Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas akmens Pļaviņās.

BIBLIOGRĀFIJA

Mauriņa Z. (1939) Latviešu ikdienība un humors. Saules meklētāji. Rīga: Literatura, 34.–46. lpp.
Bērziņš A. (1952) Jānis Jaunsudrabiņš. Vesterosa: Ziemeļblāzma.
Grigulis A. (1981) Jāņa Jaunsudrabiņa dzīve un literārā darbība. J. Jaunsudrabiņa Kopotu rakstu 1. sēj. Rīga: Liesma, 3.–13. lpp.
Ķuzāne L. (1986) Saule mūžam mana. Rīga: Liesma.
Stankevičs A. (1988) Zem Neretas debesīm. Rīga: Liesma.
Ezera R. (1997) Vēstule Jānim Jaunsudrabiņam. Eseja. Neatkarīgā Rīta avīze. 13.09.
KrājumiLatvijas literatūra
Latvijas teātris
Dzimšanas laiks/vieta25.08.1877

Dzīvesvieta1880–1886


1910–1913


1913–1915

Pļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
1918–1935

Pļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
1935–1937

Dzīvo pie māsīcas un raksta. 

1939–1944

Ropaži
Ropaži, Ropažu novads
Izglītošanās laiks/vieta1886–1892

Nereta
Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads
mācījies Neretas pagastskolā

1892–1893

mācījies Panemunes krievu skolā

1893–1895

Nereta
Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads
strādājis par palīgskolotāju Neretas pagastskolā (paralēli mācījās vācu valodu)

1895–1897

mācījies Vecsātu zemkopības skolā

1899–1905

Rīga
Rīga
mācījies Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā

1905

papildina zināšanas glezniecībā

1908–1909

mācās glezniecību Levina-Funkes akadēmijā
Darbavieta1893–1895

Nereta
Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads
strādājis par palīgskolotāju Neretas pagastskolā (paralēli mācījās vācu valodu)

1897–1898

strādājis par lauksaimniecības speciālistu 

1898–1899

strādājis par muižas rakstvedi, klētnieku un lopu pārraugu

1906

Rīga
Rīga
strādājis par māksliniecisko vadītāju, vēlāk arī redaktoru žunrālā "Pret Sauli"

1906–1907

Rīga
Rīga
strādājis par literārās daļas vadītāju žurnālā "Stari"
Emigrācija1915–1918


1944–1947

Šajā laikā periodā dzīvo vairākās bēgļu nometnēs: Bīlefeldē, Bindē, Verfenē, Grēvenē.  

1947–1962

Ceļojums1924

Valsts kultūrkapitāla fonds atbalsta ceļojumus. Ceļo ar savu otro sievu Elizabeti Ābeli. 

1936

Ceļojums ar meitu Liliju, lai uzlabotu viņas veselību. 
Miršanas laiks/vieta28.08.1962

Apglabāts13.09.1997

Apbalvojumi
1927
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 15. novembra lēmumu.

1934
Kultūras fonda prēmija
Literatūra
Prēmija piešķirta par romānu "Jaunsaimnieks un velns".

1936
Kultūras fonda prēmija
Literatūra
Prēmija piešķirta par stāstu "Tējkanna".

1944
Kultūras fonda prēmija
Literatūra
Prēmija piešķirta par romānu "Nauda".

1951
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Zaļā grāmata".

1957
PBLA Tautas balva