Kārlis Jēkabsons
| Attēls |  |
|---|---|
| Vārds | Kārlis Jēkabsons |
| Pseidonīms | Roberts Skarga |
| Dzimums | vīrietis |
| Tautība | Latvietis |
| Nodarbes | tulkotājs rakstnieks |
| Personiska informācija | JĒKABSONS Kārlis (arī Kārlis Jakobsons; 1879.5.IV Ogres pag. Skuķos - 1946.1.IV Ventspilī, apbed. turpat, Meža kapos) - rakstnieks, tulkotājs. Dz. saimnieka ģim. Māc. Ogres pagastsk. (1889-95), K.Millera privātajā reālsk. Cēsīs (1896) un N.Mironova privātajā komercsk. Rīgā (1897-1902). J. parakstīja dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi" (1906), 1907.g. 2. pusē rediģējis žurn. "Dzelme". 1906 tika nepamatoti apvainots piederībā Latv. sociāldemokrātu savienībai par t.s. simfon. rom. "Uguns" publicēšanu žurn. "Pret Sauli", tāpēc vairāk nekā trīs mēn. atradies cietumā iepriekšējā izmeklēšanā. Stud. Rīgas Politehn. inst. (1910-12, 1914-15). 1915-17 dzīv. Petrogradā un Pleskavā, kur strād. laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" redakcijā. 1918 atgriezies Rīgā, kur ar nelieliem pārtraukumiem dzīv. līdz 1945. Pirmā publikācija - E.Klara dzejoļa "Viss kluss pie smēdes ugunskura..." tulkojums laikr. "Dienas Lapa" lit. piel. 1899. 16.X. Turpat un citos izdevumos oriģināldzejoļi kopš 1990. Pirmajos dzejoļu krāj. "Uz mūsu zemes" (1904), "Gaitniecības ceļš" (1905), "Uz aizlauzta zara", "Pie meža ezera" (abi 1906) - impresionisma un simbolisma izteiksmes veids, panteisma un mistikas sajaukums, aloģisku gleznu virknējums. Intensīvi pievērsies arī liroepikai, kas sakopota krāj. "Dziesmas un balādes" (1907) un "Poēmas" (1909). Episkā dzeja vāja, labākie darbi - balādes "Sniegbaltīte" (1906) un "Staburags" (1907). J. lirikai raksturīgas dabas impresijas, intuitīvi tverta gaistošo dzīves mirkļu neatkārtojamība, izjusta mīlas dzeja, mūžības dvesma un rel. noskaņas, dzejas plastika un muzikalitāte. Kopumā J. dzeja mākslinieciski nevienmērīga. Tā apkopota krāj. "Dziļš miers" (1913, 1922), "Šūpoles" (1923), "Dzidri tāļumi" (1927), "Rudens zelts" (1935), "Debesgaisma" (1937, trel. dzeja). J. savus labākos dzejoļus jaunā redakcijā sakārtojis grām. "Lirika" (1-2, 1939-42). Vairāk nekā 100 J. dzejoļu ir izmantoti par dziesmu tekstiem. J. sar. daudzus vājus, sakonstruētus stāstus un romānus. Labākais ir impresion. rom. "Dzimtā sēta" (1942), kur poētiski tverta lauku sadzīve un dabas ainas. Ir versija, ka l.ielu daļu rom. sar. J. sieva Malvīne (dz. Beča). Rakstījis arī lugas un ražīgi, bet mazkvalitatīvi darbojiess literatūrkritikā. Daudz tulk. un atdzejojis: M.Māterlinka "Piecpadsmit dziesmas" (1906), V.Vitmena "Zāļu stiebri", Ļ.Tolstoja "Tumsības vara", Moljēra "Tartifs" (visi 1908), "Skapēna nedarbi" (1923), H.Ibsena "Tautas naidnieks" (1910), "Jūras sieviete" (1911), P.Bomaršē "Figaro kāzas" (1922), I.Krilova fabulas, E.A.Po stāstus u.c. - Ps. Roberts Skarga. L. Ērmanis P. Četras sejas. R., 1924; Jēkabsons K. No manas dzīves// Atziņas. Cēsis-R., 1924, 2.d; Virza E. Kārlis Jēkabsons // Virza E. Laikmeta dokumenti. R., 1930; Dambergs V. Kārlis Jēkabsons // Dambergs V. Zaļais rakstniecības koks. Mullsjō, 1947; Grīns J. Ņirbošo iespaidu tvērējs // Grīns J. Redaktora atmiņas. Stokholma, 1968; Unams Ž. Kārlis Jēkabsons // Unams Ž. Aiz septiņiem kalniem. Grandheivena, 1975; Rudzītis J. Kārļa Jēkabsona lirika // Rudzītis J. Raksti. Vesterosa, 1977; Kiršentāle I. (Par Kārli Jēkabsonu) // Varavīksne. 1987. R., 1987; Briedis R. Kārlis Jēkabsons // 20. un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti. R., 1999. 2. sēj.; Johansons A. Visi Rīgas nami skan. R., 2001, 87.-92.lpp. G.Jegermanis |
| Krājumi | Latvijas literatūra Latvijas teātris |
| Dzimšanas laiks/vieta | 05.04.1879 Ogre Ogre, Ogres novads Dzimis Ogres pagasta "Skuķos". |
|---|---|
| Izglītošanās laiks/vieta | 1889–1895 mācījies mācījies Ogres pagastskolā 1896 mācījies mācījies K.Millera privātajā reālskolā Cēsīs 1897–1902 mācījies mācījies N.Mironova privātajā komercskolā Rīgā 1910–1912 studējis studē Rīgas Politehniskajā institūtā 1914–1915 studējis studē Rīgas Politehniskajā institūtā |
| Miršanas laiks/vieta | 01.04.1946 Ventspils Ventspils |
| Apglabāts | 00.04.1946 Ventspils Ventspils Apbedīts Meža kapos. |
| Apbalvojumi | 1936 Kultūras fonda prēmija Literatūra Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Rudens zelts". |
