Kārlis Jēkabsons

AttēlsKārlis Jēkabsons
VārdsKārlis Jēkabsons
PseidonīmsRoberts Skarga
Dzimumsvīrietis
TautībaLatvietis
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
Personiska informācijaJĒKABSONS Kārlis (arī Kārlis Jakobsons; 1879.5.IV Ogres pag. Skuķos - 1946.1.IV Ventspilī, apbed. turpat, Meža kapos) - rakstnieks, tulkotājs.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Ogres pagastsk. (1889-95), K.Millera privātajā reālsk. Cēsīs (1896) un N.Mironova privātajā komercsk. Rīgā (1897-1902). J. parakstīja dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi" (1906), 1907.g. 2. pusē rediģējis žurn. "Dzelme". 1906 tika nepamatoti apvainots piederībā Latv. sociāldemokrātu savienībai par t.s. simfon. rom. "Uguns" publicēšanu žurn. "Pret Sauli", tāpēc vairāk nekā trīs mēn. atradies cietumā iepriekšējā izmeklēšanā. Stud. Rīgas Politehn. inst. (1910-12, 1914-15). 1915-17 dzīv. Petrogradā un Pleskavā, kur strād. laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" redakcijā. 1918 atgriezies Rīgā, kur ar nelieliem pārtraukumiem dzīv. līdz 1945.
Pirmā publikācija - E.Klara dzejoļa "Viss kluss pie smēdes ugunskura..." tulkojums laikr. "Dienas Lapa" lit. piel. 1899. 16.X. Turpat un citos izdevumos oriģināldzejoļi kopš 1990. Pirmajos dzejoļu krāj. "Uz mūsu zemes" (1904), "Gaitniecības ceļš" (1905), "Uz aizlauzta zara", "Pie meža ezera" (abi 1906) - impresionisma un simbolisma izteiksmes veids, panteisma un mistikas sajaukums, aloģisku gleznu virknējums. Intensīvi pievērsies arī liroepikai, kas sakopota krāj. "Dziesmas un balādes" (1907) un "Poēmas" (1909). Episkā dzeja vāja, labākie darbi - balādes "Sniegbaltīte" (1906) un "Staburags" (1907). J. lirikai raksturīgas dabas impresijas, intuitīvi tverta gaistošo dzīves mirkļu neatkārtojamība, izjusta mīlas dzeja, mūžības dvesma un rel. noskaņas, dzejas plastika un muzikalitāte. Kopumā J. dzeja mākslinieciski nevienmērīga. Tā apkopota krāj. "Dziļš miers" (1913, 1922), "Šūpoles" (1923), "Dzidri tāļumi" (1927), "Rudens zelts" (1935), "Debesgaisma" (1937, trel. dzeja). J. savus labākos dzejoļus jaunā redakcijā sakārtojis grām. "Lirika" (1-2, 1939-42). Vairāk nekā 100 J. dzejoļu ir izmantoti par dziesmu tekstiem.
J. sar. daudzus vājus, sakonstruētus stāstus un romānus. Labākais ir impresion. rom. "Dzimtā sēta" (1942), kur poētiski tverta lauku sadzīve un dabas ainas. Ir versija, ka l.ielu daļu rom. sar. J. sieva Malvīne (dz. Beča). Rakstījis arī lugas un ražīgi, bet mazkvalitatīvi darbojiess literatūrkritikā. Daudz tulk. un atdzejojis: M.Māterlinka "Piecpadsmit dziesmas" (1906), V.Vitmena "Zāļu stiebri", Ļ.Tolstoja "Tumsības vara", Moljēra "Tartifs" (visi 1908), "Skapēna nedarbi" (1923), H.Ibsena "Tautas naidnieks" (1910), "Jūras sieviete" (1911), P.Bomaršē "Figaro kāzas" (1922), I.Krilova fabulas, E.A.Po stāstus u.c. - Ps. Roberts Skarga.
L. Ērmanis P. Četras sejas. R., 1924; Jēkabsons K. No manas dzīves// Atziņas. Cēsis-R., 1924, 2.d; Virza E. Kārlis Jēkabsons // Virza E. Laikmeta dokumenti. R., 1930; Dambergs V. Kārlis Jēkabsons // Dambergs V. Zaļais rakstniecības koks. Mullsjō, 1947; Grīns J. Ņirbošo iespaidu tvērējs // Grīns J. Redaktora atmiņas. Stokholma, 1968; Unams Ž. Kārlis Jēkabsons // Unams Ž. Aiz septiņiem kalniem. Grandheivena, 1975; Rudzītis J. Kārļa Jēkabsona lirika // Rudzītis J. Raksti. Vesterosa, 1977; Kiršentāle I. (Par Kārli Jēkabsonu) // Varavīksne. 1987. R., 1987; Briedis R. Kārlis Jēkabsons // 20. un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti. R., 1999. 2. sēj.; Johansons A. Visi Rīgas nami skan. R., 2001, 87.-92.lpp.
G.Jegermanis
KrājumiLatvijas literatūra
Latvijas teātris
Dzimšanas laiks/vieta05.04.1879

Ogre
Ogre, Ogres novads
Dzimis Ogres pagasta "Skuķos".
Izglītošanās laiks/vieta1889–1895

mācījies
mācījies Ogres pagastskolā

1896

mācījies
mācījies K.Millera privātajā reālskolā Cēsīs

1897–1902

mācījies
mācījies N.Mironova privātajā komercskolā Rīgā

1910–1912

studējis
studē Rīgas Politehniskajā institūtā

1914–1915

studējis
studē Rīgas Politehniskajā institūtā
Miršanas laiks/vieta01.04.1946

Ventspils
Ventspils
Apglabāts00.04.1946

Ventspils
Ventspils
Apbedīts Meža kapos.
Apbalvojumi
1936
Kultūras fonda prēmija
Literatūra
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Rudens zelts".