Līvija Volkova

AttēlsLīvija Volkova
VārdsLīvija Volkova
Dzimumssieviete
TautībaLatvietis
Nodarbesliteratūrzinātniece
literatūrvēsturniece
KopsavilkumsLīvija Volkova (1931) – literatūrvēsturniece. Beigusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti (1955), LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1971, neklātienē). Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1966-1976), Eduarda Veidenbauma muzejā "Kalāčos", Rūdolfa Blaumaņa muzejā "Brakos" (1976-1978), Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā (1978-1986). Volkovas darbu pamatā rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, laikmeta kultūras procesa un rakstnieka psiholoģijas interpretācija; Volkova novērsusi padomju ideoloģijas uzspiestos sagrozījumus un noklusējumus, izcēlusi Rūdolfa Blaumaņa saistību ar Rietumeiropas kultūru, reabilitejusi padomju ideoloģijas negatīvo vērtējumu par baltvācu dzejnieku un Rūdolfa Blaumaņa draugu Viktoru fon Andrejanovu. Izdota Līvijas Volkovas grāmata "Eduards Veidenbaums" (1979), pētījumi par Rūdolfu Blaumani – "Tapšana" (1988), "Pilnbriedā" (R. Blaumaņa Kopoti raksti, 9, 1999), "Blaumaņa zelts" (2008), "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme" (2017). Līvija Volkova ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2000), saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par pētījumu "Blaumaņa zelts" (2008) un Mūža balvu par ieguldījumu latviešu literatūras vēstures izpētē.
Personiska informācijaDzimusi advokāta ģimenē. Vecāki tikuši izsūtīti 1941. gada jūnijā. Tēvs miris Sibīrijā, māte Erīna Volkova atbēgusi uz Latviju 1948. gadā, kļuvusi par Mariju Lagzdiņu (Lagzdiņa – viņas dzimtais uzvārds).
Citātu galerija"Gadu gaitā radies iespaids, ka Līvija Volkova, pētot Blaumani un laižot klajā kārtējo vērtsgrāmatu, ikreiz saliek punktus uz "i" – nu jau gan viss ir skaidrs. Tomēr, būdama ar pārcilvēciskām spējām apveltīta literatūras vēsturniece, viņa arvien nāk un nāk klajā ar kārtējo akurāti dziļo un, kas nav mazsvarīgi, interesanto pētījumu. Jādomā, ko par mūsdienu literatūras pīlāriem, kas mīt sociālajos tīklos, e-pastos, īsziņās un datu aizsardzības regulās, spēs izpētīt šodienas un nākamības vēsturnieki, taču Līvijas Volkovas dzīvesgudrā ziņa un misija ir vērtība pati par sevi – ik cilvēks, pat ja tas nav Blaumanis, ir vesela pasaule, līdz sīkumiem un detaļām atšifrējamiem micēlija tīmekļiem ieaugusi līdzcilvēku, tautas un valsts pasaulē. Tāds, lūk, skata plašums, kam ir vēl kur plesties."
Ieva Kolmane

"Līvijas Volkovas ieguldījums latviešu literatūras vēstures izpētē vispirms saistās ar Rūdolfa Blaumaņa personību, kuras pētniecībai veltīts viss viņas mūžs. Vai spējam apzināties, cik paaudžu bijušas uzticīgas L. Volkovas zināšanām, pat ja notikusi viedokļu sadursme vai priekšā stādīti nepierādīti un pat skandalozi apgalvojumi? Viņas pētnieces stāja bijusi nesatricināma, pat ja jaunāko paaudžu ķeceri – pētnieki un režisori – uzstājīgi apgalvojuši pretējo. Rakstnieka personības aizstāvēšana ir bijis viņas goda uzdevums. Un vai nav tā, ka visi, kas šķietami pazīstam R. Blaumani, patiesībā zinām vien to, ko atklājusi L. Volkova, atskaitot vien viņa sarakstīto darbu lasīšanu. Taču šeit līdzās jāmin arī citas literatūras vēsturē nozīmīgas personības, kam veltīts ne mazāk laika un pūļu, – Eduards Veidenbaums, Andrejs Eglītis, Jānis Greste, Jānis Purapuķe, un memoriālo muzeju pilnveidē un pētniecībā ieguldītais darbs (Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, E. Veidenbauma muzejs "Kalāči", R. Blaumaņa muzejs "Braki", A. Upīša muzeji Skrīveros un Rīgā), kas visu paaudžu kolēģu acīs raisa cieņu un apbrīnu."
Jānis Ozoliņš

"Domāju, ka Līvijas Volkovas darbi pilnā godībā paveras literatūras zinātniekiem un vēsturniekiem, taču arī tiem, tostarp man, kuru ikdiena nepārklājas ar šādu tekstu lauku, saskarsme ar pētnieces darbiem ir īpašs notikums.
Bezgala apbrīnojama ir viņas spēja cita laikmeta notikumus, cilvēkus un literatūru savā skatījumā sakausēt kopā jaunā veidolā – hrestomātisko "Blaumaņa zeltu", piemēram, var lasīt kā emocionāli izjustu romānu. Līvijas Volkovas izpratne un izjūta tver literāru tekstu no dziļām zemūdens straumēm līdz sīkākajiem dekoriem. Tomēr vēl pārsteidzošāka ir viņas acīmredzamā kaislība un mīlestība pret pētītajiem autoriem – domāju, ka tieši tas Līvijas Volkovas darbiem piešķir unikālu un neatkārtojamu dziļumu, šarmu un kvalitāti."
Henriks Eliass Zēgners

Avots: laligaba.lv
Profesionālā darbībaLīvijas Volkovas darbu pamatā rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, laikmeta kultūras procesa un rakstnieka psiholoģijas interpretācija; Volkova novērsusi padomju ideoloģijas uzspiestos sagrozījumus un noklusējumus, izcēlusi Rūdolfa Blaumaņa saistību ar Rietumeiropas kultūru, reabilitejusi padomju ideoloģijas negatīvo vērtējumu par baltvācu dzejnieku un Rūdolfa Blaumaņa draugu Viktoru fon Andrejanovu.

Līvija Volkova rakstījusi priekšvārdus un organizējusi gadagrāmatas "Varavīksne" izdošanu (1980-1990), sakārtojusi un rakstījusi priekšvārdus grāmatām – Jāņa Grestes "... kā dzeņa vēders" (1977) un "Krist un celties" (1990), Eduarda Veidenbauma "Brīvības cēlajais gars" (1978), Rūdolfa Blaumaņa "Sijājot, skalojot zeltu" (1981), Jāņa Purapuķes "Ķibele aiz ķibeles" (1989).
KrājumiLatvijas literatūra
Nacionālās mutvārdu vēstures krājums
Dzimšanas laiks/vieta09.06.1931

Rīga
Rīga
DzīvesvietaRīga
Rīga
Izglītošanās laiks/vieta1949

Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013
1949. gadā beigusi Rīgas 11. vidusskolu.

1955

Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050
1955. gadā absolvējusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti.

1971

Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
1971. gadā absolvējusi LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (neklātienē).
Darbavieta1955–1957

Sabiles vidusskola
Sabile
Sabile, Talsu novads
Strādājusi par ķīmijas skolotāju.

1957–1965

Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola
Grēcinieku iela 28, Rīga
Grēcinieku iela 28, Rīga, LV-1050
Strādājusi par ķīmijas skolotāju.

1966–1976

Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
1976–1978

Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Kalāči
"Kalāči", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128
1976–1978

Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki"
Braki
"Braki", Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840
1978–1986

Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros
Daugavas iela 58, Skrīveri
Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads, LV-5125
Strādājusi Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā.

1978–1986

Andreja Upīša memoriālais muzejs
Brīvības iela 38, Rīga
Brīvības iela 38, Rīga, LV-1050
Strādājusi Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā.
Apbalvojumi
1980
Latvijas Rakstnieku savienības prēmija
Prēmija piešķirta par pētījumu literatūrzinātnē "Eduards Veidenbaums: Problēmas. Risinājumi. Hipotēzes".

2000
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu.

2008
Latvijas Literatūras gada balva
Literatūrzinātne
Balva piešķirta par darbu "Blaumaņa zelts".

2017
Latvijas Literatūras gada balva
Mūža balva
Mūža balva Latvijas literatūrā piešķirta literatūrvēsturniecei Līvijai Volkovai (1931), kuras ieguldījums latviešu literatūras vēstures izpētē vispirms saistās ar Rūdolfa Blaumaņa personību un mantojumu, kā pētniecībai veltīts viss mūžs.