Arvīds Brastiņš

Darbi: Autors (8); Sastādītājs (1); Mākslinieks (1)
VārdsArvīds Brastiņš
Personiska informācijaTēvs Augusts bijis kalējs. Dzimis Bīriņu pagastā, vēlāk Brastiņu ģimene dzīvo Straupes Lapaiņos, pēc tam (kad Arvīdam ir 7 gadi) pārceļas uz Rīgu, vēlāk atkal atgriežas laukos — Dikļos. Ernesta Brastiņa brālis. Sieva Milda Brastiņa. Ģimenē divi bērni: dēls Auseklis un meita Māra.
Profesionālā darbībaStrādājis par skolotāju Valmieras Tautas augstskolā, Valmieras ģimnāzijā, komercskolā, 1. un 4. pamatskolā, un amatnieku skolā. 1920. gadā pārcēlies uz Rīgu. Studiju nolūkos apceļojis Eiropu (1922. un 1923. gadā). Studējis LU Arhitektūras fakultātē, beidzis LMA Burharda Dzeņa lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu 1932. gadā un Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolu 1936. gadā. Strādājis par skolotāju Rīgas 23. pamatskolā, Valsts vidusskolā, 4. papildskolā, Lietuviešu ģimnāzijā un 5. valsts ģimnāzijā.

Veidojis stāj skulptūras, pievērsies galvenokārt latviešu folkloras tematikai, radot daudz mazformāta koktēlniecības darbu. Piedalījies izstādēs ar skulptūrām un lietišķās mākslas darbiem kopš 1918. gada, darbojies mākslas kritikas jomā, bijis Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības Neatkarīgo sekcijas biedrs.

Ap 1950. gadu pārcēlies uz ASV, strādājis par skolotāju Jongstaunas svētdienas skolā, bijis atjaunotā žurnāla „Labietis” redaktors.

Sastādījis tautas dziesmu izlases „Jānīts nāca par gadskārtu” (1944, arī 1996), „Līgo Jāņu vakarā”, „Ziemassvētki sabraukuši” (abas 1946), „Saules teiksma” (1977). Grāmatā „Māte Māra” (1967) sakārtojis un apcerējis Māras dziesmas, kā arī pievērsies latviešu senās laika skaitīšanas sistēmai.

Dramatizējot folkloras materiālu, sarakstījis pasaku lugas „Ežuks” (1938), „Abru taisītājs” (1939), „Gailītis un vistiņa” (1958), „Sliņķis” (1963). Kopā sar. ap 50 jaunatnes lugu, izveidojis savdabīgu žanru – „mīkales”, kuru pamatu veido dainu teksti. 30 jaunatnes „Lugas, ludziņas un mīkales” apvienotas izdevumā „Tēlosim” (1970). Vairums lugu iestudētas, to izrādēs uz skolu skatuvēm. Arvīds Brastiņš darbojies arī kā režisors, dekorators, gaismotājs un dažreiz arī tēlotājs.


Sildegs L. Arvīds Brastiņš – astoņdesmitos ieejot // Latvju Māksla, 1975, 1;
Grīns M. LDS dižvadoņa Arvīda Brastiņa 90 mūža gadi // Labietis, 1983, 65.
Citātu galerija
"Viņš ir Bīriņu pagasta Eikažu "Mežšautu" kalēja Brastiņa ģimenes jaunākais dēls, kas 1913. gadā, pārvarot sīvu sacensību — uz 7 brīvām vietām 113 kandidāti, uzsāk tēlniecības studijas Štiglica mākslas skolā Pēterpilī. Nodibinoties brīvai Latvijai, A. Brastiņš pārnāk dzimtenē, papriekšu Valmierā, vēlāk Rīgā, kur līdztekus skolotāja darbam studē LU architektūru, bet drīzi to pamet, lai atsāktu tēlniecības studijas Mākslas akadēmijā ko beidz 1932. g. Savos tēlniecības darbos Arvīds Brastiņš risina latviskas idejas un meklē latviskus izteiksmes līdzekļus. Jau Pēterpils laikā viņš sāk Publiskajā bibliotēkā izrakstīt dainas, kas viņu interesē. Veidojot iecerētos tēlus, cērtot tos kokā vai kaļot akmenī, mākslinieks arvienu vairāk iedziļinās senatnē un no saskares ar dainām rodās ierosme dot šiem tēliem kustību un valodu, kas vēlāk izpaužās mīklās, pasaku ludziņās, raidāmlugās no kurām 11 pārraidījis Rīgas radiofons. Atsevišķo A. Brastiņa sarakstīto, bieži paša ilustrēto, grāmatu skaits sasniedz 9. Reizē ar kārtējo darbu skolā, Arvīds Brastiņš ir iestudējis ap 80 savu īsludziņu, mīklu un krietnu skaitu citu autoru darbu, palīdzēdams tām sagatavot arī skatuvisko ietērpu. (..) Bieži A. Brastiņš rakstījis presē, it īpaši par dievestības dainu iztulkojumiem. Viņš ir aīi dievturības cīnītājs un kopējs. Vadīdams rakstu krājumu "Labietis" viņš pauž ieskatu, ka latvietības ideja nav pilnībā iedzīvināma, atstājot ārpusē latvju dievestību."

J. Audriņš. Arvīdam Brastiņam 70 gadu. Laiks, Nr.28 (06.04.1963)
SaiknesErnests Brastiņš - Brālis
Hermīne Brastiņa - Māte
Māra Grīna - Meita
Nodarberakstnieks
dramaturgs
tēlnieks
Dzimšanas laiks/vieta13.04.1893
Mežsautes, Vidriži, Rīga
(tolaik Bīriņu pagasts)


Izglītošanās laiks/vieta1936
Latvija, Rīga
mācījies
Rīgas Valsts mākslas amatniecības sk.


Rīgas Jonatāna skola
1932
Latvija, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmija

Studējis B.Dzeņa lietišķās tēlniecības meistardarbnīcā



Latvija, Rīga
Latvijas Universitāte

Studējis Arhitektūras fakultātē



Mācījies Rīgas Jonatāna skolā



1913-1917
Krievija, Pēterburga (Санкт-Петербург)

Mācījies Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā


Dalība organizācijās

Bijis Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības Neatkarīgo sekcijas biedrs


Miršanas laiks/vieta15.11.1984
ASV
Karte