Māris Salējs

AttēlsMāris Salējs
VārdsMāris Salējs
Papildu vārdiMarians Rižijs
Dzimumsvīrietis
TautībaLatvietis
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
literatūrzinātnieks
atdzejotājs
Personiska informācijaDzimis mākslinieku noformētāju ģimenē.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (Enigma, 1999)

"Katrs dzejolis izaug no liriskās situācijas, kompozīcijas vienotības. Salējs, atšķirībā no vienaudžiem, reti strādā ar atvērtām struktūrām (te otrreiz aizmirstais kļūst par novitāti), tāpēc estētiskai telpai ir svešs fragmentārisms un nejaušības drazas. Par pasauli ir teikts tik, cik saskarsmē sajusts, atjēgts. Priekšplānā kā vērtība iznāk vieglums: gan pretstatā "zeme–gaiss", gan putnēna tēlā. Tilts ar zvaigzni ir vērtību gradācijas balsti, bet sapnis izsaka mainīgās ilgas pēc atsaucības, cilvēcības. Tilts vieno arī "tu" un "es", bet – nesapludina, saskarsme notiek uz plānās ādas robežas, ne vārdos."

Kubuliņa, Anda. Sapnis un tilts. Karogs. Nr. 5, 1999.

Par dzejoļu krājumu "Mana politika" (Pētergailis, 2001)

"Māra Salēja krājums ir pats trauslākais un pats sirsnīgākais no tiem, ko nācies lasīt pēdējā laikā. Mīļums – ne vienmēr pret kādu vai kaut ko, bet mīļums kā pasaules redzējuma rakurss apzīmogo viņa dzeju kopumā un lielāko daļu dzejoļu atsevišķi. ".. nav laikmeta zīmes sejā," tā par Māri Salēju saka Inga Gaile. Tam var piekrist vai nepiekrist – atkarībā no tā, kur mēģina saskatīt šo laikmeta zīmi. Salējs nerunā par lietām, par kurām šodien runā visvairāk. Un arī jau pieminētais mīļums, maigums it kā nav no šī laika. Tomēr viņš runā sava laika valodā."

Veidemane, Ruta. ".. debess ir starp burtiem paslēpusies". Karogs, Nr. 12, 2001.

Par monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011)

"Grāmatā ieguldīts pamatīgs darbs daudzu gadu garumā – rūpīgi lasot un pārdomājot gan visu, ko sarakstījis pats Bērziņš, gan – ko par viņu rakstījuši citi; centīgi apgūstot Tartu un Maskavas semiotikas skolas teorētisko bāzi, kura, kā priekšvārdā atzīst autors, ņemta par pamatu Bērziņa "laiktelpas poētikas" analīzei, kā arī nerimtīgi iztaujājot pašu monogrāfijas subjektu, viņa kolēģus, ģimenes locekļus un citus laikabiedrus. Šī visaptverošā pieeja sniedz ārkārtīgi daudzplākšņainu ieskatu Bērziņa personībā un dzejā – protams, literatūrzinātnieka subjektīvajā interpretācijā, kuru balsta konkrētas teorijas ietvars, bet kura tādēļ nav mazāk cienījama vai spējīga sevi aizstāvēt pret citu interpretāciju, uz kuras parādīšanos varam tikai cerēt."

Lešinska, Ieva. Solīds pienesums bērziņoloģijā. Latvju Teksti, Nr. 5, 2011.

Par dzejoļu krājumu "Nedaudz vairāk" (Mansards, 2013)

"Salēja dzeju, šķiet, iespējams dēvēt par nepātrauktības lieguma zīmi, kas teksta telpu iešūpo starp dažādiem tradicionāliem pretstatiem, piemēram, gaismu un tumsu, laicīgo un mūžīgo, iekšējo un ārējo, poētisko un prozaisko. Un tikai konteksts nosaka, kuri no šiem aspektiem, dzejnieka vārdiem runājot, ir "traucējumi no cita laika un vietas. Pastāv uzskatāmas ilgas pēc garīgā un materiālā saplūsmes, kas ir atlikta valodas – tās pašas, kura ietver virzību pretī vienībai, – robežu dēļ. Neizsakāmais vienlaikus paliek ārpusē un konstituē izteikto."

Ostups, Artis. Zvaigzne kā pieturzīme. Latvju Teksti, Nr. 3, 2013.

Par dzejoļu krājumu "Kā pirms pērkona" (Pētergailis, 2016)

"Viņa mērogs ir skatīties uz pasauli bez pastarpinājuma, neizmantojot mikroskopu vai teleskopu, kā to mēdz darīt daudzi viņa paaudzes autori. Šķiet, Māris brīžiem skatās kā tuvredzīgs cilvēks, kurš, būdams pamodies, nav paguvis uzlikt brilles, – skatienā ir maigums un spēja saskatīt tikai to, ko atpazītu pat neredzot, kā arī nevēlēšanās redzēšanu padarīt par sarežģītu intelektuālās varenības apliecinājumu. Vienīgās kultūrzīmes, kas tekstā parādās, ir viņam nozīmīgo līdzcilvēku vārdi un atsevišķas biklas ģeogrāfiskās norādes, respektīvi, viņš nebūt nemēģina caur tekstu paštīksmināties par savām zināšanām, vispasaulīgajām paralēlēm vai tamlīdzīgi; tā ir pieauguša, jau daudz zaudējuša, bet tāpēc sevi nepazaudējuša vīrieša spēja būt pašam sev un citiem viegli, gaiši un apliecinoši."

Ratinīka, Iveta. Palikt pie sava. Pie sevis. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 72, 2016.
Profesionālā darbība

Pirmā dzejas publikācija

1993: dzejolis "Dievīgs miers..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne" (11. septembra numurs).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1995, 2009, 2014: publicējis Konstantija Ildefonsa Galčinska (Konstanty Ildefons Gałczyński) darbu atdzejojumus.
1995, 2014: publicējis Juliana Tuvima (Julian Tuwim) darbu atdzejojumus.
2003: viens no Semjona Haņina (Семён Ханин) krājuma "tikko" atdzejotājiem.
2003: publicējis Zorana Ančevska (Зоран Анчевски) un Juzefa Čehoviča (Józef Czechowicz) darbu atdzejojumus.
2004: publicējis Česlava Miloša (Czesław Miłosz) darbu atdzejojumus.
2006: viens no Ivana Franko (Іван Франко) izlases "Dzejas" viens no atdzejotājiem.
2007: Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) lugas "Kāzas" atdzejojums Dailes teātra izrādes vajadzībām (režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga).
2007, 2014: publicējis Aleksandra Vata (Aleksander Wat) darbu atdzejojumus.
2008: publicējis Dmitrija Vodeņņikova (Дмитрий Воденников) darbu atdzejojumus.
2009: Januša Glovacka (Janusz Głowacki) lugas "Ceturtā māsa" tulkojums teātra "Skatuve" izrādes vajadzībām (režisore Anna Eižvertiņa).
2009, 2015: publicējis Adama Važika (Adam Ważyk) darbu atdzejojumus.
2011: Česlava Miloša (Czesław Miłosz) autobiogrāfija "Dzimtā Eiropa".
2014: publicējis Ostapa Slivinska (Остап Сливинський) darbu atdzejojumus.
2015: publicējis Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Leonīda Švaba (Леонид Шваб) un Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki) darbu atdzejojumus.
2016: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Pēdējā vēlēšanās".
2016: publicējis Vasila Lozinska (Василь Лозинський) darbu atdzejojumus.
2017: Aleksandra Puškina (Александр Пушкин) īso lugu "Mazās traģēdijas" atdzejojums Valmieras drāmas teātra vajadzībām (režisors Sergejs Ščipicins).

Darbība māksla

1993, 2000, 2001: piedalījies tekstilmākslas izstādēs.
KrājumiLatvijas literatūra
Dzimšanas laiks/vieta13.01.1971

Rīga
Rīga
Izglītošanās laiks/vieta1978–1983

Rīgas 41. vidusskola
Rīga
Rīga
1983–1987

Rīgas 90. vidusskola
Rīga
Rīga
1987–1988

Rīgas 13. arodvidusskola
Rīga
Rīga
1988–1992

Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola
Rīga
Rīga
1992–1999

Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Rīga

Studējis Tekstilmākslas nodaļā. 1996. gadā ieguvis bakalaura grādu tekstilmākslas specialitātē, 1999. gadā maģistra grādu mākslās.


2002–2005

Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis Sociālo zinātņu fakultātē, ieguvis maģistra grādu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes specialitātē.


2005–2011

Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis filoloģijas nodaļas doktorantūrā, 2011. gadā aizstāvot promocijas darbu par tēmu ''Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)''.

Darbavieta1998 (Datums nav precīzs)

Žurnāls "Luna"

Redaktors.


2000–2006

Latvijas Kultūras akadēmija
Rīga
Rīga

Galvenais bibliotekārs


2006–2015 (Datums nav precīzs)

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Rīga

Kopš 2006. gada strādāja Literatūras teorijas nodaļā par asistentu, vēlāk – pētnieku.


2007–2009

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rīga
Rīga
Letonikas nodaļas bibliogrāfs.

2012

Rakstniecības un mūzikas muzejs
Rīga
Rīga
Krājuma izpētes nodaļa, mākslas eksperts.
Dalība organizācijās2000

Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs
Apbalvojumi
2001
Annas Dagdas prēmija
Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Mana politika".

2011
Latvijas Literatūras gada balva
Speciālbalva
Speciālbalva piešķirta par pētījumu "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika".

2016
Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par ceturto dzejas krājumu "Kā pirms pērkona".