Johans Gotfrīds Fon Herders

Kolekcijas (1)
Vienības: Iesūtītājs (1)
Darbi: Autors (8)
VārdsJohans Gotfrīds Fon Herders
Papildu vārdiJohann Gottfried von Herder, Johans Gotfrīds fon Herders
Saitehttp://vesture.eu/index.php/Herders_Johans_Gotfr%C4%ABds
Personiska informācijaHERDERS [Herder] Johans Gotfrīds fon (*1744.25.VIII Morongā, Austrumprūsijā, tag. Polijas ziemeļaustrumos - † 1803.18.XII Veimārā, Vācijā; apbed. Veimārā, H. vārdā nosauktā baznīcā) – vācu literāts, filozofs, garīdznieks un teologs, folklorists, kantāšu un oratoriju libretists. Interesi par mūz. jau agrā bērnībā rosinājis tēvs – ķesteris, kantors, un skolotājs, kurš iepazīstinājis viņu ar protestantu dz. grāmatām. H. stud. Kēnigsbergas (tag. Kaļiņigradas) U vispirms medicīnu, pēc tam teoloģiju un klausījies I. Kanta lekcijas filozofijā (1762-64), strād.  Kēnigsbergas latīņu skolā Collegium Fridericanum, pēc tam Rīgā bijis palīgskolotājs Domskolā (no 1764), mācītājs un skolotājs (no 1765), pils. bibliotekāra palīgs (1764-69) un palīgmācītājs Ģertrūdes un Jēzus draudzēs (1767-69). 1769 Rīgu atstājis un apceļojis daļu Francijas, tostarp Nantē stud. fr. val. un literatūru. 1770 apceļojis Vāciju, uzturējies arī Strasbūrā 1771-76 bijis konsistorijas padomnieks un virsmācītājs, no 1775 superintendents Bikeburgā, no 1776 galma mācītājs, ģenerālsuperintendents un virskonsistorijas padomnieks Veimārā, 1789 kļuvis arī par virskonsistorijas vicepriekšsēdi. Publicējis virkni pētījumu filozofijas, literatūras, mākslas vēstures un estētikas jomā. Īpašu ieguldījumu devis folkloristikā, t.  sk. latv. folkloras izpētē – interese par to modusies Rīgas periodā, iepazīstoties ar latv. tautas ieražām, piem., ar Jāņu svinēšanas tradīcijām. Pēc apmešanās Veimārā pievērsies tdz. vākšanai un sistematizācijai, iesaistījis šajā darbā domubiedru A. V. Hupeli, kas  viņam nosūtījis uz Vāciju vismaz 78 latv. tdz. tekstu un 1 melodijas pierakstu. Līdzās citu tautu dz. 11 no tām kopā ar plašiem komentāriem iekļautas darbā Volkslieder (Leipzig, 1778-79; atkārtots izdevums ar nosaukumu Stimmen der Völker in Liedern, Tübingen, 1807). Tas ir pirmais darbs, kurā Eiropa iepazīstināta ar latv. tautasdziesmām. Atsūtītais materiāls glabājas H. arhīvā Berlīnē un vērtējams kā būtiska liecība par latv. tdz. un to atskaņojuma tradīcijām 18. gadsimtā. Dažādās publikācijās paša izdotajā žurn. Adrastea (1801-04) u. c. izdevumos H. pievērsies arī kristīgajai liturģijai, t. sk. psalmu mūzikai, G. F. Hendeļa oratorijām, dejām, melodrāmai, jaunākajai vācu opermūzikai u. c. tēmām. Rakstījis, bet nav pabeidzis pētījumu Kulturgeschichte der Musik des 18. Jahrhunderts. Rīgas periodā (1766) sacerējis libretu toreizējā pils. mēra J. J. D. Betefēra kantātei, kas atskaņota Biķeru Sv. Katrīnas lut. bazn. iesvētīšanas ceremonijā un ir vienīgais H. darbs, kas tulkots latviski: Dziesmu skaņa pie iesvētīšanas, tās Katrīnas baznīcas Biķerniekos (R., 1766). Pēc dažām ziņām, ar viņa tekstu kādu plašāku darbu komponējis arī J. G. Mītels. Bikeburgas periodā H. sacerējis libretus J. S. Baha dēla J. K. F. Baha trīs oratorijām: Die Kindheit Jesu, Die Auferweckung des Lazarus (1773) un Der Fremdling auf Golgatha (1776, pazudusi).
GRĀMATAS: Volkslieder. Nebst untermischten andern Stücken, 1-2, Leipzig, 1778-79 [par latv. tdz. sk. 2. daļu,  87.-92. un 111.-113. lpp.]; u. c.
LIT.: Breģe I., Cittautu mūziķi Ljā, 72. lpp.; Klaustiņš R., Herders dzīvē un darbā // Vērotājs, 1905, 3, 269. lpp.; Klotiņš A.,Mūzika un idejas, R., 1987, 95. lpp.; Rudolph M. Lexikon, 93. lpp.; Strods H.,  J. G. Herders un latviešu tautasdziesma // Karogs, 1983, 6, 147. lpp.; Zanders O., Atraisot personību un talantu. Johans Gotfrīds Herders Rīgā // Karogs, 1994, 8, 220. lpp.; Lauziniece V., Johans Gotfrīds Herders latviešu tautas kultūras un pedagoģiskās domas vēsturē // Laikmets un personība, I (sast. A. Krūze), R., 2000, 11. lpp.
B. Jaunslaviete

Herders (Herder) Johans Gotfrīds (1744. 25.VIII Morungenē, Austrumprūsijā - 1803. 18.XII Veimārā Vācijā, apbed. Veimārā, H.vārdā nosauktā baznīcā) - vācu rakstnieks, filozofs, teologs.
Dz. ķestera ģim. Māc. latīņu skolā. Bijis rakstvedis (1761-62), stud. Kēnigsbergas univ. medicīnu, pēc tam teoloģiju (1762-64). No 1764 palīgskolotājs Rīgas Domskolā, no 1767 adjunkts divās Rīgas baznīcās. 1769 atstājis Rīgu, stud. Nantē (Francijā) fr. val. un literatūru. Pēc tam ceļojis pa Eiropu - tas atspoguļots darbā "Journal meiner Reise im Jahre 1769" ("Mana 1769. gada ceļojuma dienasgrāmata", 1846). Bijis konsistorijas padomnieks un virsmācītājs (1771-76), no 1775 superintendents Bikeburgā, no 1776 galma mācītājs, ģenerālsuperintendents un augstākās konsistorijas padomnieks Veimārā. Līdzdarbojies K.M.Vīlanda žurn. "Der Teutsche Merkur" (1773-89), vācis tdz., rakstījis par filoz., vēstures, literatūrzin. un mākslas zin. jaut., pastāvīgi kontaktējies ar J.V.Gēti. 1785 H. piedalījies Veimāras skolu reformā, no 1787 Berlīnes ZA goda loceklis. Sadarbojies ar F.Šilleru un viņa žurn. "Die Horen" (1794-95).
H. bijis apgaismotājs, humānists, ievērojams "Vētras un dziņu laikmeta teorētiķis. Programmatiskā žurn. "Von deutscher Art und Kunst" public. H. raksts par tdz. "Auszug aus einem Briefwechsel ūber Ossian und die Lieder alter Vōlker" ("Izvilkumi no sarakstes par Osianu un seno tautu dziesmām" , 1773). H. galv. filoz. darbs - "Ideen zur Philosophie der Geschichte der Menschheit" ("Idejas cilvēces vēstures filozofijai", 1-4, 1784-91). H. bijušas plašas literatūrvēst. un kultūrvēst. intereses. Pētījis V.Šekspīra daiļradi, ebreju poēziju, vācu kult. īpatnības, atdzejojis spāņu varoņeposu "Sids" (1805).
Rīgā sar. "Fragmente ūber die neuere deutsche Literatur" ("Fragmenti par jaunāko vācu literatūru", 1767) un "Kritische Wālder.." ("Kritikas meži..", 1769). Te H. saskāries ar latv. tdz., kas ierosināja pētīt baltu un citu tautu folkloru. H. atzinis katras tautas savdabīgo vērtību, kas visplašāk izpaužas tdz., un mudinājis arī savus draugus vākt tautasdziesmas. Grām. "Alte Volkslieder" ("Senās tautasdziesmas", 1774), "Volkslieder" ("Tautasdziesmas", 1-2, 1778-79) un "Stimmen der Vōlker in Liedern" ("Tautu balsis dziesmās", 1807) H. apliecinājis sevi kā iejūtīgu tdz. atdzejotāju. H. ir izcila vieta latv. folkl. pētīšanā, viņš iepazīstināja Eiropas tautas ar latv. folkloru un radīja jaunu izpratni par latv. tautasdziesmām.
1864 Mazo svaru laukums Rīgā pārdēvēts par H. laukumu, tur uzstādīts H. krūšutēls. 1921-39 Rīgā darbojās Herdera institūts un Herdera biedrība. 1950 Marburgā, (Vācijā) izveidots Herdera inst., kas nodarbojas ar Austrumvidus Eiropas zemju un tautu vispārēju izpēti.
Izd. H. "Darbu izlase" (1995).
L. Paklons J. Herders un latviešu literatūra // Varavīksne. 1978. R., 1978; Zanders O. Atraisot personību un talantu // Karogs, 1994, 8; Zeile P. Johans Gotfrīds Herders - domātājs, humānists, latviešu draugs // Herders J.G. Darbu izlase. R., 1995; Herder in Riga. Riga, 1868; Gūnther G. (u.c.) Herder - Bibliographie Berlin; Weimar, 1978.
A.Vite

Johans Gotfrīds Herders (Johann Gottfried Herder, 1744–1803), vācu dzejnieks, kritiķis, teologs, filozofs – apgaismotājs un vācu romantisma aizsācējs, bija arī daudzu Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionārs un publicētājs.
No 1764. līdz 1769. gadam J. G. Herders bija skolotājs Rīgas Domskolā, kā arī veica mācītāja adjunkta pienākumus Jēzus un Ģertrūdes baznīcā. J. G. Herdera Rīgas perioda darbi veltīti literatūrai: „Fragmente über die neuere deutsche Literatur” („Fragmenti par jaunāko vācu literatūru”,1767), „Über Thomas Abbts Schriften” („Par Tomasa Abta rakstiem”, 1768) un „Kritische Wälder” („Kritikas meži”, 1769). Taču ir pieņēmumi, ka tieši Rīgas dzīves posmā, saskaroties ar latviešu tradīcijām, J. G. Herders īpaši ieinteresējies par tautasdziesmām.
Nodarbefolkloras pētnieks
zinātnieks
literāts
rakstnieks
literatūrzinātnieks
filozofs
garīdznieks
teologs
libretists
Dzimšanas laiks/vieta25.08.1744
Austrumprūsija, Morungena
Dzīvesvieta1764
Rīga
Izglītošanās laiks/vietamācījies
mācījies Latīņu skolā

Austrumprūsija
studējis
studē medicīnu Kēnigsbergas universitātē

1762-1764
Austrumprūsija
studējis
studē teoloģiju Kēnigsbergas universitātē

1769
Francija, Nante
studējis
studē Nantē franču valodu un literatūru
Miršanas laiks/vieta18.12.1803
Vācija, Veimāra
18.12.1803
ApglabātsVācija, Veimāra
Karte