Anna Bērzkalne
Anna Bērzkalne
A. Vītole
Austra Šlesere - Draudzene
Ede Bērzkalne - Māte
Ieva Lase - Skolniece
Marija Bērzkalne - Māsa
Emma Miķelsone-Malkava - Darbabiedrene
Ede Bērzkalne - Māte
Ieva Lase - Skolniece
Marija Bērzkalne - Māsa
Emma Miķelsone-Malkava - Darbabiedrene
Folkloriste, pedagoģe, vēsturiski ģeogrāfiskās skolas pārstāve latviešu folkloristikā. Dzimusi 1891. gada 15. janvārī Vējavas pagasta Āriņos, mirusi 1956. gada 1. martā Rīgā, apbedīta 1. Meža kapos.
Tēvs bijis zemnieks. Māte Ede Bērzkalne (dzimusi Reinsone) zinājusi daudz dziesmu, ko savukārt mantojusi no savas mātes un mātesmātes.
Mācījusies Annas Ķeniņas sieviešu ģimnāzijā Rīgā. Studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos Krievu un slāvu filoloģijas nodaļā (1913-1917), Dānijā un Vācijā, Tartu universitātē papildinājusi zināšanas folkloristikā un valodniecībā. 1942. gadā Tartu ieguvusi filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā par darbu "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi".
Tēvs bijis zemnieks. Māte Ede Bērzkalne (dzimusi Reinsone) zinājusi daudz dziesmu, ko savukārt mantojusi no savas mātes un mātesmātes.
Mācījusies Annas Ķeniņas sieviešu ģimnāzijā Rīgā. Studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos Krievu un slāvu filoloģijas nodaļā (1913-1917), Dānijā un Vācijā, Tartu universitātē papildinājusi zināšanas folkloristikā un valodniecībā. 1942. gadā Tartu ieguvusi filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā par darbu "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi".
Uzziņas par folkloras un etnogrāfijas pētījumiem (1923-1938) Latvijā, starptautiskajam bibliogrāfiskajam rādītājam "Volkskundliche Bibliographie".
Igauņu un somu folkloristiskais darbs. IMM. 1926. 1.
Igauņu tautas dziesmas. Latvju Grāmata. 1926. 5.
Teikas par Dievu. Rīga, 1929.
Pamatjēdzieni par tautas dzeju. Rīga, 1937.
Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Rīga, 1942.
Manas mātes dziesmas (rokraksts). 1944.
Stenders G. F. Lettische Fabeln und Erzählungen. (Latviešu pasakas un stāsti) Zeitschrift d. Vereins für Volkskunde. 1923-1924.
Typeverzeichnis lettischen Volkstanzen. In der Samlung K. Barons "Latvju Dainas". FF Communications. 1938. 123 u.c.
Tautas ticējumi mūsu tautasdziesmās. 1926.
Pasakas. 1926.
Tautas dzeja un literatūra. 1930.
Sastādījusi tautas romanču tipu katalogu.
Rūdolfa Blaumaņa personība viņa darbos. 1923.
Literatūra: Latviešu Konversācijas vārdnīca. 2. sējums. Rīga, 1927-1940. 2255. sleja.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 1992. 48. lpp.
Rozenbergs, Jānis. Anna Bērzkalne un viņas devums latviešu folkloristikā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1991. 10. 58. lpp.
Šlesere, A. Man klintsakmeni neveļat, man pieminekli neceļat .. Izglītība, 1991. 18. 1, 2.
Vīksna, M. Ar garaspēku. Latvijas Jaunatne. 1991. gada 3. februāris.
Niedre, J. Docentes Annas Bērzkalnes lieta. Literatūra un Māksla. 1948. gada 16. maijs.
Igauņu un somu folkloristiskais darbs. IMM. 1926. 1.
Igauņu tautas dziesmas. Latvju Grāmata. 1926. 5.
Teikas par Dievu. Rīga, 1929.
Pamatjēdzieni par tautas dzeju. Rīga, 1937.
Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Rīga, 1942.
Manas mātes dziesmas (rokraksts). 1944.
Stenders G. F. Lettische Fabeln und Erzählungen. (Latviešu pasakas un stāsti) Zeitschrift d. Vereins für Volkskunde. 1923-1924.
Typeverzeichnis lettischen Volkstanzen. In der Samlung K. Barons "Latvju Dainas". FF Communications. 1938. 123 u.c.
Tautas ticējumi mūsu tautasdziesmās. 1926.
Pasakas. 1926.
Tautas dzeja un literatūra. 1930.
Sastādījusi tautas romanču tipu katalogu.
Rūdolfa Blaumaņa personība viņa darbos. 1923.
Literatūra: Latviešu Konversācijas vārdnīca. 2. sējums. Rīga, 1927-1940. 2255. sleja.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 1992. 48. lpp.
Rozenbergs, Jānis. Anna Bērzkalne un viņas devums latviešu folkloristikā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1991. 10. 58. lpp.
Šlesere, A. Man klintsakmeni neveļat, man pieminekli neceļat .. Izglītība, 1991. 18. 1, 2.
Vīksna, M. Ar garaspēku. Latvijas Jaunatne. 1991. gada 3. februāris.
Niedre, J. Docentes Annas Bērzkalnes lieta. Literatūra un Māksla. 1948. gada 16. maijs.
Bijusi skolotāja Alsviķos (1909-1911) un Rīgas 2. vidusskolā (1920-1944).
Latviešu folkloras krātuves veidotāja un pirmā vadītāja (1924-1929), Latvijas Valsts Universitātes Folkloras institūta (1945-1946), Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1946-1951), Latvijas Valsts Universitātē docējusi latviešu, krievu, igauņu un lietuviešu folkloras kursus (1945-1948).
Vēsturiski ģeogrāfiskās skolas pārstāve latviešu folkloristikā. Pētījusi galvenokārt latviešu tautasdziesmas un pasakas. Kara gados organizējusi Dainu skapja mikrofilmēšanu. Ieskaņojusi folkloras teicējus fonogrāfa valcēs.
Pseidonīms: A. Vītole. 1931. gadā sastādījusi "Latvju dainu" garāko dziesmu tipu, t.s. tautas romanču rādītāju, par ko saņēmusi Krišjāņa Barona prēmiju. No 1927. līdz 1942. gadam rakstījusi latviešu folkloras bibliogrāfiju izdevumam "Volkskundliche Bibliographie".
Latviešu folkloras krātuves veidotāja un pirmā vadītāja (1924-1929), Latvijas Valsts Universitātes Folkloras institūta (1945-1946), Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1946-1951), Latvijas Valsts Universitātē docējusi latviešu, krievu, igauņu un lietuviešu folkloras kursus (1945-1948).
Vēsturiski ģeogrāfiskās skolas pārstāve latviešu folkloristikā. Pētījusi galvenokārt latviešu tautasdziesmas un pasakas. Kara gados organizējusi Dainu skapja mikrofilmēšanu. Ieskaņojusi folkloras teicējus fonogrāfa valcēs.
Pseidonīms: A. Vītole. 1931. gadā sastādījusi "Latvju dainu" garāko dziesmu tipu, t.s. tautas romanču rādītāju, par ko saņēmusi Krišjāņa Barona prēmiju. No 1927. līdz 1942. gadam rakstījusi latviešu folkloras bibliogrāfiju izdevumam "Volkskundliche Bibliographie".
| Dzimšanas laiks/vieta | 15.01.1891 Āriņi Jumurdas pagasts, Madonas novads Dzimusi Vējavas (mūsdienās – Jumurdas) pagasta "Āriņos". |
|---|---|
| Izglītība | Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Mācījusies Annas Ķeniņas sieviešu ģimnāzijā Rīgā. |
| Darbavieta | 1920 – 1944 Rīgas pilsētas 2. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Skolotāja 1924 – 1929 Latviešu folkloras krātuve Rīga Rīga Latviešu folkloras krātuves veidotāja un pirmā vadītāja. |
| Miršanas laiks/vieta | 01.03.1956 Rīga Rīga |
| Apglabāts | 00.03.1956 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | 1933 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par grāmatu "Tipu rādītājs K. Barona "Latvju dainu garākām dziesmām"". |
| Kolekcijas | 11 |
|---|---|
| Vienības | Pierakstītājs(1307) Teicējs(1) Iesūtītājs(2601) |
| Darbi | Darba autors(6) Recepcijas persona(6) |
| Audio/video | Ieskaņotājs(771) |
| Attēli | Persona attēlā(6) |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Āriņi (Jumurdas pagasts, Madonas novads) | 15.01.1891 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 01.03.1956 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 01.03.1956 | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1920 - 1944 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1929 | Darbavieta | Pilsēta |
Labdien!
Lūdzam piedalīties aptaujā, kuras mērķis ir noskaidrot mūsu resursa "Garamantas.lv (LFK digitālais arhīvs)" (Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs) izmantotāju vērtējumus. Būsim ļoti pateicīgi, ja atbildēsiet uz jautājumiem, tādējādi palīdzot to veidot labāku.
Aptauja ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 3-5 minūtes.
Aptaujas anketa izstrādāta valsts līmeņa projekta "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" ietvaros. Sadarbībā ar "Garamantas.lv (LFK digitālais arhīvs)" to īsteno LU LFMI un LKA pētnieku grupa Jāņa Daugavieša vadībā (Janis.Daugavietis@lulfmi.lv).