Matīss Ārons

Vārds
Matīss Ārons
Pseidonīms
Brencēnu Matīss, Nozarietis, Kārlis
Papildu vārdi
Āronu Matīss
Kopsavilkums
Āronu Matīss pazīstams kā izglītības rosinātājs no saviem draudzes skolas laikiem Vestienā un Ļaudonā. Viņš strādājis par skolotāju Bērzaunē (savā dzimtajā pusē), Vestienā, Liezerē un Taurupē. No Taurupes viņš uz 3. Dziesmu svētkiem ieradies Rīgā, kur Pūcīšu Ģederts izdevis viņa sakopoto tautas dziesmu krājumu. No 1888. gada Ārons pārgājis uz Rīgu un visus garos gadus strādājis kā redaktors dažādos laikrakstos. 1910. gadā kļuvis par tā laika lielākās latviešu avīzes "Dzimtenes Vēstnesis" redaktoru, 1920. gadā kļuvis par "Valdības Vēstneša" galveno redaktoru, kur strādā līdz 1937. gadam, kad pensionējas. Āronu Matīss pieskaitāms pie pirmā tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un šī laikmeta pazinējiem. Viņa ievērojamākie darbi: "Krišjānis Valdemārs savā dzīvē un darbā" (1892), "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs" (1922), antaloģija "Bāka" (1923.), "Vecais Panteniuss" (1924).
Personiska informācija
Dvīņu māsa Lavīze.
Citātu galerija
"Kā lauku skolotājs, nepārvaramas lasīšanas kāres dzīts, Arons apmeklē vietējo muižnieku, no kura cer saņemt grāmatas, bet tas viņu strupi noraida. Labprāt aizņemas no citiem zinātniskas grāmatas ar vispārizglītojošu saturu. Bet īsteni laimīgs viņš jūtas tikai Rīgā, kad netraucēts var apmeklēt bagāto pilsētas
bibliotēku, studēt politechnikas grāmatu krātuvē un pats iespēj iegūt retas grāmatas. Studijās viņš uzkrāj tik daudz zināšanu un atziņu, ka dažās zinātnes disciplīnās saraksta ievērības cienīgas grāmatas. Tāds, piemēram, ir viņa ievads tautsaimniecībā, tāpat vēsturiskās studijas un apcerējumi par valodniecību un tautas dzeju. Plaša erudīcija, pārbaudītu faktu bagātība un īsta patiesības mīlestība skaidri jaužama viņa daudzajās biogrāfijās, kas liek secināt, ka Arons nav steidzīgais, dienas notikumu pārvarētais žurnālists, bet gan ar zinātniskās pētīšanas paņēmieniem apbruņojies, vispusīgi humānistiskā garā izglītots rakstnieks. "


Arturs Bērziņš. Āronu Matīss stāsta. Jaunākās Ziņas, Nr.35 (12.02.1938)
Profesionālā darbība
Rakstījis par etnogrāfiju, kultūrvēstures jautājumiem, teātra izrāžu recenzijas. Ievēlēts par RLB Zinātņu komitejas īsteno biedru.
Dzimšanas vieta12.03.1858
Ādumnieki
"Ādumnieki", Bērzaunes pagasts, Madonas novads, LV-4853
IzglītojiesLipšu pagastskola
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
mācījies
mācījies Vestienas un Ļaudonas draudzes skolā

1876

Ļaudonas draudzes skola

Darbavieta1876–1888
Kā eksterns ieguvis skolotāja tiesības un strādājis par skolotāju

1888–1895
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Redaktors, vadījis arī laikraksta pielikumu "Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem" (1891-94)

1895–1902
Žurnāls "Austrums" (1885-1928)

1905–1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis"

1905–1907
Laikraksts "Balss"

1910–1917
Dzimtenes Vēstnesis

Redaktors


1913–1937
Laikraksts "Valdības Vēstnesis"
Galvenais redaktors
Miršanas vieta25.04.1939
Rīga
Rīga
Apglabāts
Apbalvojumi
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.

1930
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu literāriska (Latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā".

1930
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu literāriskā (Latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā".

1933
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās".

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.