Kārlis Ābele

Vārds
Kārlis Ābele
Dzimtais vārds
Kārlis Aleksandrs Ābele
Saiknes
Kopsavilkums

Personiska informācija
Dzimis zemnieku ģimenē.
Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā pret Sarkano armiju un bermontiešiem.

Sieva Elza Mīla Ābele, dēls Kārlis Ābele, jun. - ģeologs un dzejnieks, meita Zaiga Sudrabs (dzimusi Ābele), meita Maija Segleniece (dzimusi Ābele).
Citātu galerija

Par Kārli Ābeli


"Kārlis Ābele bija cēlies no senas Vidzemes zemnieku cilts, kas mīlēja savu lauku sētu un dzimteni. Dzimtenes mīlestība noveda Kārli Ābeli kā jaunu virsnieku strēlnieku pulkos un vēlāk brīvības cīņās pret Bermonta spēkiem, kur par parādīto varonību vēlāk viņš apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Nokļūstot trimdā, viņš vienmēr ilgojās pēc dzimtenes un pēc savām dzimtām mājām — Bauņu Ķinkām. Kaut gan Adelaidē Kārlis Ābele strādāja sava speciālitātē un bija ieguvis arī nelielu mājiņu, tomēr viņš rakstīja, ka jūtoties tur
vientuļš kā pārstādīts koks, kas nevar jaunajā zemē ieaugt. Viņa domas vienmēr lidoja uz dzimteni un kavējās seno dienu atmiņās."

Melderis, Aleksandrs. Atvadoties no profesora Kārļa Ābeles. Londonas Avīze, 1961, 10. febr.

Par balāžu krājumu "Vēlais viesis" (Ceļš, 1947)

"Kārļa Ābeles balāžu krājums Vēlais viesis ir ļoti nopietna, ļoti ievērojama grāmata (apgāds Ceļš, Vircburgā). levērojama tā jau pašam autoram, jo pēc 30 gadu literārās darbības ir viņa pirmā grāmata. Bet jo sevišķi jāpriecājas par ieguvumu visai mūsu dzejai. Rakstījis liriskus un apceres dzejoļus gan par reliģiskiem, gan citiem motīviem, tad arī trīs lugas un kādu stāstu, visus pēdējos gadus Kārlis Ābele visvairāk domājis par balādi. Interese par šo dzejas veidu savienojusies ar literātūrvēsturiskām un teorētiskām studijām. [..] Kārlis Ābele tagad devis šī dzejas veida paraugdarbus. [..] Grāmata iedalīta Ziemeļu kara balādēs un Likteņa balādēs. Visām Ziemeļu kara balādēm kopīgs temats - latviešu cīņa ar mēri un tā ievazātājiem."

Rudzītis, Jānis. Latviešu lirika Vācijā. Daugava, 1947, Nr. 3.

Par stāstu "Dzeltenās acis" (Austrālijas Latvieša apgāds, 1955)

"Darbībai autors liek risināties Ķinkās, savās tēva mājās; stāstu it kā uzrakstījis Ķinku saimnieks Toms 1779. gadā sava mūža 87. gadā. Galvenokārt viņš stāsta par to, ka jaunībā, mēra laikā stāstītāja vectēvs ziedojis naktī birzi melna gaiļa asinis noslēpumainam dabas spēkam. Ar šī upura asinīs iemērktu dzijas pavedienu, kas apvilkts ap mājām, vectēvs atgainījis mēra iekļūšanu Ķinkās; boju gan iet jaunekļa Toma iecerētā meitene Anna netālos kaimiņos. [..] Mēris stāstā parādās visādos veidos, pa grāmatas lappusēm spīguļo viņa dzeltenās acis, pretstatā zibeņiem, kas uzliesmo ar varenu spilgtumu un nāk ar tīrītāju pērkona gaisu. Stāstījums inteliģents, koncentrēts .izteiksmē vienkāršs, bet ne stilizēts, ne ar pārmērīgu archaismu nav pārblīvēts ar senvārdiem un apvidus vārdiem, par ko autoram tiešām nākas atzinība. Bet izteiksmē nav arī nepiemērota modernisma. [..] Stāsts liecina par autora spējām ari daiļprozā, kas manāmas jau Ābeles bērnības atmiņu tēlojumos (Ceļa Zīmēs un Austrālijas Latvietī)."

Ērmanis, Pēteris. Dzeltenās acis. Laiks, 1955, 14. dec.

Par stāstu "Dālderu kalējs" (1958)

"Kār|a Ābeles stāsts Dālderu kalējs tā pat kā 1955. g. izdotās Dzeltenās acis ir balāde prozā un piekļaujas šī autora saistītā valodā rakstītajām balādēm. Arī citādi Abele palicis uzticīgs savām tradīcijām: Izraudzīta tematika no mēra laikiem Ziemeļvidzemē, šai gadījumā no 18. gadsimta sākumā. [..] arī Dālderu kalējs vērtējams kā viscaur rūpīgi rakstīts darbs, kur nav nekādu robu notikumu izkārtojumā, fabulas risinājumā un izteiksmē. Tas ir stāsts, kas liek atcerēties šīs prozas formas solīdākās tradīcijas mūsu literatūrā. Bez uzbāzības, tomēr skaidri jūtams ideoloģiskais iekrāsojums — naids pret Austrumu okupantiem un izmisums par tautas postu. [..] Lai pastiprinātu senatnīgo atmosfairu, varbūt lieti derētu, ja Kārlis Abele sava stāsta valodu būtu kaut cik vairāk archaizējis."

Rudzītis, Jānis. Austrālijas latviešu grāmatas. Latvija, 1960, 25. jūn.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1917: pirmā publikācija - dzejolis "Dižgabaliem dūcot" žurnālā "Strēlnieks" 25. jūlijā.
1928: literārajā mēnešrakstā "Daugava" publicētas pirmās vēsturiskas ievirzes balādes - "Rēgi".
1941-1943: laikrakstā "Tēvija" un "Latvju Mēnešrakstā"atsāka vēsturisko balāžu un episkās dzejas publikācijas - "Mēris Matīšos", "Divi dabas", "Vēlais viesis", "Zinīgās zintis", "Sakrātais sudrabs" un citi.
1947: balāžu publikācijas literārajā mēnešrakstā "Ceļš (Vircburga).
Latvijā vairāk darbojās savā pamatspecialitātē kā dabas zinātnieks un profesors, literārie darbi publicēti retāk, taču reizumis piedalījās arī literāros rakstnieku vakarus. Literārai jaunradei vairāk pievērsās, nonākot bēgļu gaitās Vācijā un trimdā Austrālijā, publicējoties trimdas izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Ceļa Zīmes" un citos.

Daļa literāro darbu nav izdoti grāmatās.
1955: laikrakstā "Laiks" informācija, ka Kārlis Ābele pabeidzis rakstīt bērnības atmiņu grāmatu "Rīta rasā"; izdevēju gaida bērnu dzejoļu grāmata "Spēriens un pēriens". Šādi darbi nav izdoti.

Lugu iestudējumi teātrī

1925: luga "Ligatūra" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
1926: luga "Stāsts par Gleihenes grāfu" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
1931: luga "Tautas darbinieki un mīla" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
1959: luga "Pazaudētā Ofēlija" Adelaides Latviešu teātra ansamblī Babetes Blicavas režijā.


Zinātniskā darbība - dabas zinātnieks

Specialitāte ir citoloģija, sevišķi šūnu kodoli, hromosomas, augu embrioloģija - nozare, kur galvenie atklājumi notikuši taisni mūsu gadsimtenī un kuras jaunākie sasniegumi paver plašas iespējas pētnieka darbam, kas tās prot saskatīt. Zinātniskos žurnālos (Botanisches Archiv, Comptes Rendus d. Soc. Biol. Paris, Protoplasma, Latv. univ. raksti) publicēti 13 viņa darbi vācu, angļu un franču valodā.

Vairāku dabas zinātņu grāmatu autors, dabas zinātņu ievirzes publikācijas žurnālā "Daba", Latvijas Universitātes Botāniskā dārza "Rakstos".
1926: "Ievads iedzimtības mācībā";
1929
: "Augu anatomija un fizioloģija";
1929: "Paskaidrojumi botānikas tabulām".
1929: "Praktiskās botānika skolotājiem".
1940: "Botānika".
sarakstījis grāmatu "Čarlzs Darvins" (1930),
1934-1939: Latvijas Universitātes dabas zinātņu studentu biedrības žurnāla "Daba un Zinātne" redaktors.

Apbalvojumi

Lāčplēša kara ordenis.
Dzimšanas laiks/vieta22.08.1896
Bauņi
Bauņi, Matīšu pagasts, Burtnieku novads

Dzimis Bauņu pagasta Ķinkās.

Izglītība1907
Bauņu Matīšu pamatskola
Bauņi
Bauņi, Matīšu pagasts, Burtnieku novads

Beidzis mācības.


1907–1915
Rīga
Rīga
Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

1915
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Studējis dabaszinātnes, taču mācības pārtraucis iesaukums kara dienestā, komandēts uz Maskavas II virsnieku skolu.


1917
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Neilgi studējis dabaszinātnes.


1921
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Beidzis studijas.


1922–1923
Marburgas universitāte
Marburga
Marburg, Hesse, Germany

Papildinājies, 1923. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu; disertācijas darbs vācu valodā "Entwicklungsgeschichtliche Untersuchungen ueber die Piperaceen" (Pētījumi piperaciju attīstības vēsturē).


1931
Ķīle
Kiel, Schleswig-Holstein, Germany
Strādā citoloģiskos jautājumos Vācijā pi profesora Tišlera Ķīles universitātē.

1934
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Ieguvis dabaszinātņu doktora grādu - Dr. phil. nat. grādu, disertacijas temats "Untersuchungen ueber die Kern- und Zellteilung in dem primaeren Meristem der hoeheren Pflanzen" (Pētījumi augstāko augu kodolu un šūniņu dalīšanās procesā).

DarbavietaAustrālijas Latvietis
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia
Līdzstrādnieks.

1920–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Docētājs, vēlāk profesors.

1940–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Dabas zinātņu fakultātes dekāns; Augu fizioloģijas un anatomijas katedras vadītājs.


1941–1944
Rīga
Rīga
Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas institūta direktors.

1946–1949
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421
Profesors.

1949–1961 (Datums nav precīzs)
Adelaides universitāte
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia
Profesors.

1955 (Datums nav precīzs)
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia

Strādāja Adelaides Vaita lauksaimniecības pētīšanas institūtā par augu pētītāju - audzētāju.

Dalība organizācijāsRīga
Rīga
Latvija bioloģijas biedrība, bijis arī tās vadītājs.

Studentu vienības "Atauga" vecbiedrs.

Austrālija
Australia
Akadēmiskās vienība "Atāls".

Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia
Akadēmisko vienību savienības Adelaides kopas pirmais vecākais.
Dienests1915
Maskava
Moscow, Russia

1917
virsnieks kalpojis krievu pulkos, 1917. gadā izdodas panākt pārskaitījumu uz Latviešu strēlnieku pulkiem.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

06.12.1949
Austrālija
Australia
Kopā ar ģimeni no Vācijas ar kuģi "General Hersey" ieradās Austrālijā.
Miršanas laiks/vieta24.01.1961
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia

Apglabāts27.01.1961
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia

Kremēts.

Piemiņas vietas11.02.1961
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia

Nodibināts prof. K. Ābeles piemiņas fonds Austrālijā, Adelaidē, palīdzībai, piešķirot stipendiju, doktora grāda iegūšanai.



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Bauņi
(Bauņi, Matīšu pagasts, Burtnieku novads)
22.08.1896Ciems
2Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
24.01.1961Pilsēta
3Austrālija
(Australia)
06.12.1949Valsts
4Vācija
(Germany)
1944Valsts
5Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
27.01.1961Pilsēta
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921Ēka, māja
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915Pilsēta
8Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1917Ēka, māja
9Marburga
(Marburg, Hesse, Germany)
1922 - 1923Pilsēta
10Bauņi
(Bauņi, Matīšu pagasts, Burtnieku novads)
1907Ciems
11Rīga
(Rīga)
1907 - 1915Pilsēta
12Ķīle
(Kiel, Schleswig-Holstein, Germany)
1931Pilsēta
13Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1934Ēka, māja
14Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1941Ēka, māja
15Pinneberga
(Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421)
1946 - 1949Pilsēta
16Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
1949 - 1961Pilsēta
17Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1940 - 1941Ēka, māja
18Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
1955Pilsēta
19Rīga
(Rīga)
1941 - 1944Pilsēta
20Melburna
(Melbourne, Victoria, Australia)
(Nav norādīts)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.