Alberts Bels

Vārds
Alberts Bels
Dzimtais vārds
Jānis Cīrulis
Pseidonīms
Alberts Bels
Kopsavilkums
Alberts Bels (1938) – rakstnieks, scenārists, vairāk nekā 22 grāmatu autors, no tiem nozīmīgākie ir romāni "Bezmiegs", "Saknes", "Cilvēki laivās", "Būris". Otrais Alberta Bela romāns, 1967. gadā uzrakstītais "Bezmiegs", kurā autors kritizēja padomju iekārtu un pret kuru tika ierosināta krimināllieta, cenzētā variantā tika publicēts 1987. gadā, bet necenzētā – tikai 2003. gadā. Alberta Bela darbiem raksturīgs cilvēka psiholoģijas padziļināts tēlojums, indivīda un sabiedrības attiecību raksturojums, personības nozīme laikmetu maiņās. Saņēmis Andreja Upīša prēmiju (1977; par romānu "Saucēja balss"), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu (1982), Valsts prēmiju literatūrā (1989; par romānu "Cilvēki laivās"), "Latvijas Literatūras gada balvu 2012" par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā. Pirmās Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (1990‒1993). Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, darbojies Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi (1991), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2000), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). Pēc Alberta Bela romāniem uzņemtas filmas "Uzbrukums slepenpolicijai" (1974), "Šāviens mežā" (1984), "Būris" (1993).
Personiska informācija
Līdz 1971. gada martam Jānis Cīrulis.
Dzimis zemnieka ģimenē.

No 1958. līdz 1964. gadam strādājis dažādus darbus. Kopš 1964. gada profesionāls rakstnieks.
Citātu galerija

Par Alberta Bela nozīmi latviešu literatūrā

"Būtu godīgi apgalvot, ka Alberta Bela romāns "Būris" izmainīja manu dzīvi un skatījumu uz latviešu literatūru. Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru latviešu literatūra līdz šim nav piedzīvojusi. Kad pirmo reizi tika publicēts romāns "Būris", tas bija jaunums, emocijas, pārdomas, baiļu drebuļi pašam par savu dzīvošanu un sabiedrības skaudrumu. "Bezmiegs" un "Cilvēki laivās" sasaucas ar Fransa Kafkas "Procesu", tikai latviski askētisku, vienkāršāku, ikvienam latviešu lasītājam saprotamu. Alberta Bela devums latviešu literatūrā ir teju nenovērtējams, kopš 1972. gada padomju režīma līdz mūsdienām. Gribētos paredzēt, ka jaunie, topošie rakstnieki šodien un nākotnē, pirms meklēt ārzemju literatūras labākos paraugus, ieskatīsies šī ģeniālā latviešu novelista veikumā."

Rakstniece Maira Asare

"Kas mums ir Alberts Bels? Cilvēks laivā, kurš vienmēr atradies horizontam tuvāk, nekā pārējie? Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī? Rakstnieka – saucēja balss? Kā seismogrāfs Alberts Bels desmitgadēm ir reģistrējis, kas notiek ar indivīdu un sabiedrību gan totalitārisma, gan kapitālisma apstākļos. Romānos "Melnā zīme", "Latviešu labirints", "Uguns atspīdumi uz olu čaumalām", "Vientulība masu pasākumos" Alberts Bels izteicis brīžiem gluži pravietiskas prognozes un uzrakstījis Latviju, apsteidzot laiku un mūs pašus. Bet "Cilvēki laivās" ir romāns, kas dod bezgalīgas pašidentifikācijas iespējas ikvienam latvietim. Viņš ir spožs Latviju mīlošs intelektuālis, valodas un stila meistars. Viņa pienesumu laikmetīgajai latviešu rakstniecībai ir neiespējami pārvērtēt."

Dzejniece Liāna Langa

Avots: laligaba.lv
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija – tēlojums "Nakts etīde" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" 1963 (9. nr.).

Stāstu krājumos "Spēles ar nažiem " (1966), ""Es pats" līdzenumā" (1968), "Sainis" (1980) autobiogrāfiski motīvi, sabiedrības negāciju
un cilvēcisko vērtību pretstats. Laikmeta ietekme uz inteliģences vidējā slāņa pasaules uzskata veidošanos un likteni attēlota romānos "Izmeklētājs" (1967), "Bezmiegs" (sarakstīts 1967, periodikā 1986, grāmatā 1987), "Būris" (1972). Ievērību sabiedrībā guva romāns "Saucēja balss" (1973, Andreja Upīša prēmija 1977, ekranizēts ar nosaukumu "Uzbrukums slepenpolicijai" 1974; Bela scenārijs) – stilistiski un idejiski polifonisks romāns par latviešu tautas brīvības centieniem; tā pamatā vēsturiski materiāli, galvenā varoņa prototips ir 1905. g. revolucionārais cīnītājs J. Luters-Bobis. Izmantojot vēsturiskus notikumus, atsegti sabiedrības attīstību bremzējoši faktori, radoša cilvēka loma vēsturē, iezīmēta attēlotā vēsturiskā laikmeta un romāna sarakstīšanas laika līdzība.
Romānu "Poligons" (1977), "Saknes" (1982, ekranizēts ar nosaukumu "Šāviens mežā" (1984) un "Slēptuve" (1986) centrā cilvēka iekšējās pasaules vērtība pretstatā sabiedrības negācijām. Zināmas nepilnības ir šo romānu kompozīcijā, arī ikdienas tēlojuma un filozofisko atziņu savstarpējā izolētība, nedaudz vienkāršots tēlu pretstatījums. Romāna "Sitiens ar teļādu" (1987) centrā relatīvi harmoniska personība, kas risina filozofiskus jautājumus, īpašu vērību pievēršot labā un ļaunā problēmai, cilvēka rīcības izvēles spējām un prasmei būt konsekventam. Romānā "Cilvēki laivās" (1987) tēlota kuršu ciemata dzīve 19. gs. vidū, emocionāli kāpināta tautas, nācijas izdzīvošanas tēma, kas ieskanējās romānā "Saucēja balss", saasināti izvirzīts jautājums par to, ko spēj atsevišķs cilvēks un sabiedrība kā sistēma; mainījusies personības un tautas masu attiecību izpratne – tauta traktēta kā savu varoņu veidotāja un virzītāja. Jauns problēmu loks Bela daiļradē – tēma par tautas valodas, vēstures, mākslas saglabāšanu. Romānā ir plaša, spilgti veidotu tēlu sistēma, precīzs vides kolorīts, globāls pasaules skatījums.
Darbu būtiska iezīme – cilvēka psiholoģiski padziļināts tēlojums: asociāciju, zemtekstu bagātība, intonāciju un prozas ritma maiņa, vizuāla rakursu nomaiņa, laika un telpas deformācija varoņu apziņā. Bela darbu nosaukumos ietvertie jēdzieni nereti ieguvuši simbolisku nozīmi ("būris", "saknes" u.c.) un uz ilgāku laiku nostiprinājušies sabiedrības apziņā kā noteikta sabiedrisko parādību kompleksa apzīmējums.
Sarakstījis romānus "Saulē mērktie" (1995), "Melnā zīme" (1996), "Latviešu labirints" (1998), "Uguns atspīdumi uz olu čaumalām" (2000), "Vientulība masu sarīkojumos" (2005), kuros tiecas atspoguļot latviešu inteliģences pašsajūtu 20. gadsimta beigās.

Filmu scenāriji

Bels sarakstījis kinoscenāriju "Pagrabs" ("Karogs", 1974, 5) un scenāriju filmai "Uzbrukums slepenpolicijai". Traģikomēdijā "Čempions" ("Literatūra un Māksla" 1988, 10.-17.VI) groteski saasinātā, sarkastiskā veidā fiksēta sabiedriski politisko ideju daudzveidība Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās.

Periodikā rakstījis par literatūras un nacionālās kultūras, arī par sabiedriskās dzīves jautājumiem.

(informācija tiek papildināta)
Dzimšanas vieta06.10.1938
Jaunmežplēpji
"Jaunmežplēpji 1", Villasmuiža, Ropažu novads, LV-2135
Dzimis Ropažu rajona "Jaunmežplēpjos".
Izglītojies1953–1955
Rīgas Komunālās celtniecības tehnikums

Mācījies Rīgas Komunālās celtniecības tehnikuma Elektrotehnikas fakultātē.


1953
Ropažu pamatskola
Rīgas iela 5, Ropaži
Rīgas iela 5, Ropaži, Ropažu novads, LV-2135

Beidzis Ropažu pamatskolu.


1955–1957
Valsts cirka mākslas skola Maskavā

Mācījies Valsts cirka mākslas skolā Maskavā.


1960
Rīgas pilsētas strādnieku jaunatnes 23. vidusskola

Pēc obligātās karaklausības eksternā beidzis Rīgas pilsētas strādnieku jaunatnes 23. vidusskolu.


1967–1969
Augstākie scenāristu kursi
Maskava
Moscow, Russia

Mācās un pabeidz Augstākos scenāristu kursus Maskavā.

Darbavieta1974–1977
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
RS prozas konsultants

1990–1993
Latvijas Republikas Augstākā padome

Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, darbojies Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā.

Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Latvijas PEN kluba biedrs

1966
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Biedrs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga

1999
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs
Dienests1957–1958
Dienējis PSRS bruņotajos spēkos.
Apbalvojumi
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

1977
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par romānu "Saucēja balss".

1982
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1986
Ordenis "Goda Zīme"
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.

1989
Latvijas PSR Valsts prēmija
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
Prēmija piešķirta par sabiedriskās dzīves aktuālu atspoguļojumu, tematisko oriģinalitāti un formas novatorismu romānā "Cilvēki laivās".

2000
Triju Zvaigžņu ordenis
III šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2000. gada 18. februāra lēmumu.

2013
Latvijas Literatūras gada balva
Mūža ieguldījums
Balva piešķirta par ieguldījumu latviešu prozas žanra attīstībā.
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jaunmežplēpji
("Jaunmežplēpji 1", Villasmuiža, Ropažu novads, LV-2135)
06.10.1938Dzimšanas vietaViensēta
2Rīgas iela 5, Ropaži
(Rīgas iela 5, Ropaži, Ropažu novads, LV-2135)
1953IzglītojiesĒka, māja
3Maskava
(Moscow, Russia)
1967 - 1969IzglītojiesPilsēta
4Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1974 - 1977DarbavietaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1990Dalība organizācijāsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.