Ilgonis Bērsons

Vārds
Ilgonis Bērsons
Pseidonīms
I. Brasla, Ilmārs Brasla, A. Donis, Augusts Donis, R. Dzelme, Ilgonis Grēza, Ēršķis Oga, I. B., Ilgonis, Ilis Sinepe, B. Irbe, R. Kalve, V. Krastiņš, V. Krasts, Valdis Krasts, I. Laipnieks, Pazole Pauls, I. Priednieks, Ilgonis Priednieks, J. Sils, K. Strauts, Inesis Ziņnesis
Papildu vārdi
Arturs
Saiknes
Kopsavilkums
Ilgonis Bērsons (1931) – literatūrvēsturnieks, zinātnieks, kritiķis un dzejnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Visu mūžu nodarbojies ar latviešu literatūras mantojuma pētniecību, kārtošanu un aktualizēšanu. Vairāku rakstnieku – Leonīda Breikša, Aleksandra Grīna, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa, Kārļa Skalbes – kopoto rakstu sastādītājs un redkolēģiju loceklis. Rakstījis par literārās dzīves notikumiem tautas dzīves traģiskajos gados (1917, 1919, 1940, 1941, 1949) un literāros kalendārus žurnālos "Grāmatu Apskats" un "Literatūras Avīzē", sastādījis staļinisma represēto rakstnieku un mākslinieku sarakstus (ar biogrāfiskām īsziņām), kārtojis Viktora Eglīša reabilitēšanu. Pētījis Talsu novada rakstniecību. Pēdējos gadus pievērsies latviešu rakstniecības totalitārisma apstākļos un represēto rakstnieku, kā arī segvārdu un segburtu pētniecībai. Strādājis dažādu laikrakstu un žurnālu redakcijās, izdevniecībās un Rakstnieku savienībā. Vairāku literatūras mācību grāmatu un enciklopēdiju līdzautors, radioraidījumu ciklu veidotājs. Kritikā aplūkojis galvenokārt literatūras procesu, prozu, dzeju un literatūrkritiku.
Personiska informācija
Dzimis Zentenes pagasta "Mežgrēzās" Jāzepa un Natālijas Matildes (dzimusi Lipsts) ģimenē. Ģimeni skāra represijas – 1948. gada 26. novembrī Jāzeps Bērsons tika apcietināts. Savukārt 1949. gada 25. martā māte kopā ar jaunāko brāli Imantu tika izsūtīti uz Sibīriju, Tomskas apgabalu.
Ilgonis Bērsons no trim dēliem ir vidējais. Vecākais brālis Tālivaldis Bērsons (1930) ir dārzkopis un bitenieks. Jaunākais brālis Imants Bērsons (1935) ir Dr. habil. fizikas doktors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.
Ilgonis Bērsons 1953. gadā apprecējās ar skolas biedreni Gunu Bērsoni (dzimusi Tomberga; 1932–2015), laulībā dzimuši divi bērni – dēls Māris (1958) un meita Dace (precējusies – Balode; 1959).
Citātu galerija
"[..] Ilgonis Bērsons ir viens no erudītākajiem un "urķīgākajiem" šīs nozares pārstāvjiem Latvijā. Viņš gaismā cēlis neskaitāmus nezināmus vai maz ievērotus literatūras faktus, šķietamus "sīkumus", un tas var lieti noderēt arī citiem par orientieri mūsu pretrunīgajos rakstniecības līkločos.
Man šķiet, Ilgoni Bērsonu varētu raksturot vairāk kā faktu, nevis koncepciju un kombināciju meistaru, un tas ir viņa spēks. Koncepcijas tiek pārvērtētas, tās noveco, bet fakti paliek, ir tas "gaiss" arī literatūrzinātniekiem."

Stradiņš, Jānis. Par Ilgoni Bērsonu laikmetu līkločos. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 6. lpp.
"Cik gadu desmitu pazīstu Ilgoni Bērsonu, faktu bezgalīgā okeānā viņš dzīvo brīvi, viegli un laimīgi. Un ne tikai dzīvo – Ilgoņa literatūrpētnieciskais prāts alkaini pārstrādā okeāna šķietami haotisko valgmi – sistematizē, kārto, asi un principiāli uzrāda faktu mānīgos atspīdumus vai vienkārši ar veiksminieka ķērienu piepeši izceļ šķietami nezināmu faktu, kuram literatūrpētnieku pulki gājuši garām. Ilgonis ir cilvēks, kurš nerauc degunu par faktu lielumu vai mazumu – katram no tiem ir sava vieta literatūrpētniecībā, un izšķirīgos vēstures pagriezienos pat liktenīga loma."

Rūmnieks, Valdis. Faktu karalis Ilgonis Bērsons. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 9. lpp.
Profesionālā darbība
1949, 26. febr.: pirmā pubikācija – "Tikšanās ar komponistu A. Žilinski" Talsu rajona laikrakstā "Padomju Karogs".
1949, 15. dec.: pirmā dzejas publikācija –"Piecgades kauja" – laikrakstā "Pionieris".
1953, 6. marts: pirmā recenzijas publikācija – "Romāns par lietuviešu tautas cīņām" laikrakstā "Padomju Jaunatne".par Aleksandra Gudaiša-Guzeviča darbu "Kalēja Ignota taisnība".

Literatūrvēstures, kritikas un zinātnes darbi

1963: "Latviešu padomju rakstnieki".
1965: "Literāras pārdomas".
1966: "Bagātība pati neatnāk: pārruna par literatūras lasīšanu".
1976: ''Padomju Latvijas rakstnieki".
2001: "Deviņi likteņi".
2006: "Auseklītis zem āmura un kāškrusta".
2013: Vera Kacena "Balle beidzās pusnaktī" (izdevumā iekļauts arī Ilgoņa Bērsona raksts "Uzbrukumi un aizstāvēšanās (-na): no 1963. gada literārās dzīves hronikas").
2014: "Segvārdi un segburti, 1".
2016: "Segvārdi un segburti, 2".


Dzejoļu krājumi

1991: "Celšanās".
2011: "Manuprāt: 80 piedomas un iedomas".

Autobiogrāfiskā proza

2001–2002: dienasgrāmata "Savā nodabā savā novadā".

Dokumentāli biogrāfiska grāmata

2019: "Laiku nospiedumi: Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990" (Madaras Eversones sastādījums; Ilgoņa Bērsona arhīvs un teksti).

Sastādītājs

1956: Aspazija "Lirika" (kopā ar Jāni Lūsi, arī priekšvārda autori).
1957: Mākonis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1959: prozas un dzejas izlase jaunatnei "Ērgļu cilts" (kopā ar Gunāru Cīruli un Jeronīmu Stulpānu).
1960: Edvards Vulfs "Ziedi, kas ceļmalā vīst" (arī priekšvārda autors).
1961: Augusts Arājs-Bērce, Ernests Eferts-Klusais, Linards Laicens, Oskars Rihters, Roberts Eidemanis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1964: Leons Paegle, Ernests Eferts-Klusais, Oskars Rihters, Augusts Arājs-Bērce, Linards Laicens, Roberts Eidemanis, Alvils Ceplis, Konrāds Jokums "Cīnītāju stāsti" (arī priekšvārda autors).
1967–1979: literatūras vēstures un kritikas gadagrāmata "Varavīksne".
1968–1974: Jānis Grots "Kopoti raksti 7 sējumos" (arī komentāru autors).
1969: Jānis Jaunsudrabiņš "Цветы ветра" (arī priekšvārda autors).
1970: Apsesdēls "Gribēju mīlēt" (arī ievada autors).
1971: Antons Bārda "Puķe pagalvī" (arī priekšvārda autors).
1973: Mākonis "Mana pārgalvīgā dzīves dziesma : dzejoļi, dienasgrāmatas, vēstules" (arī apraksta autors).
1973: Paulīna Bārda "Rudens putniņš" (arī priekšvārda autors).
1976: "Latvijas PSR Nopelniem bagātajam kultūras darbiniekam , Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātam Zigmundam Skujiņam – 50".
1977: latviešu literatūras antoloģija "A lett irodalom kistükre" (arī ievadtekstu un biogrāfiju autors).
1977: "Andreja Upīša simtgadei".
1977: Marta Grimma "Priežu ziedi" (arī priekšvārda autors).
1979: Paulīna Bārda "Bērnu dienas".
1979: "Latviešu dzejas antoloģija septiņos sējumus", 7. sējuma 1. grāmata un 2. grāmata.
1980: Plecu pie pleca: veltījums Latvijas Padomju rakstnieku savienības četrdesmitgadei (kopā ar Gunāru Priedi priekšvārda autors).
1980: ""Karogā" laikmeta vēji šalc" (kopā ar Māru Cauni).
1981–1985: Jānis Jaunsudrabiņā "Kopoti raksti" 15 sējumos (kopā ar Pēteri Bauģi; sastādījis Kopoto rakstu prospektu, 1., 2., 6., 8., 12., 14. un 15. sējumu).
1982: Andris Vējāns "Varbūt nenoplūktas mežarozes zied?" (arī priekšvārda autors).
1982: Paulīna Bārda "Vakarsaulē".
1983: Linards Laicens "Портфель и петля" (arī priekšvārda autors).
1985: Anna Sakse "Acumirkļi" (arī komentāru un ievada autors).
1985: Kārlis Freinbergs "Taurētāja aicinājumi" (arī stāstījuma autors).
1986: Elza Stērste "Satikšanās".
1987: Andris Vējāns "Lubāns sapņo par Daugavu: dzeja, proza, publicistika, atdzeja" (arī starpvārdu autors).
1991: "K. Dziļleja".
1994–1998: Aleksandrs Grīns "Dvēseļu puteņi" daiļdarbi un raksti 20 sējumos.
1995: "Aleksandram Grīnam – 100".
1996: Jānis Akuraters "Dienu atspīdumi: revolūcijas atmiņu grāmata (1905–1908)" (arī priekšvārda autors).
1998–2010: Leonīds Breikšs "Dzīve un darbi" raksti 5 sējumos (kopā ar Mārtiņu Bisteru).
2000: Egons Līvs "Asteru medus" (vēstules, piezīmes, dzejoļi; arī komentāru un ievadvārdu autors).
2000–2007: Jānis Jaunsudrabiņš "Trimdas raksti" (kopotu rakstu papildinājums, arī biogrāfijas un komentāru autors).
2001–2019: Kārlis Skalbe "Mūža raksti", 8 sējumi (darbs pie nākamajiem sējumiem tiek turpināts).
2006: "Labestība: 89 veltījumi dzejā viens prozā" (arī dzejoļu autors, komentāru autors un redaktors).
2009: "Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata" (kopā ar Gaidu Jablovsku un Benediktu Kalnaču).
2011: "Rīgas latvietis. Rīgas Latviešu biedrības gadagrāmata, 2011" (kopā ar Gaidu Jablovsku).
2011: Kārlis Dziļleja "Es atskatos uz Talsu novadu" (arī stāstījuma autors).


Sabiedriskā darbība

Kopš 1967: Latvijas Padomju rakstnieku savienības Literārā mantojuma komisijas vadītājs.
1967–1969: Rīgas pilsētas padomes deputāts.
1978–1993: Talsu literātu apvienības konsultants, Talsu rajona laikraksta "Padomju Karogs" ("Talsu Vēstis") literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.
1998–2000: Valsts Kultūras kapitāla fonda Literatūras padomes loceklis.
2000–2003: Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Bijis arī Rakstnieku savienības Kritikas sekcijas biroja priekšsēdētājs, Literatūras fonda valdes loceklis, Zinātņu akadēmijas Literatūras un mākslas pētīšanas un izdošanas padomes loceklis, Rīgas Kinostudijas filmu kategoriju piešķiršanas komisijas loceklis, Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas universitātes dekāns.

Pagodinājumi

1980: LPSR Ministru Padomes un arodbiedrību padomes goda raksts.
2005: biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" goda biedra diploms
Dzimšanas laiks/vieta11.06.1931
Mežgrēzas
"Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287
Dzīvesvieta1931–1947
Mežgrēzas
"Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287

1947–1951
Talsi
Talsi, Talsu novads

1951 līdz šim
Rīga
Rīga
IzglītībaDursupes pamatskola
Dursupe
Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads

1947
Zentenes pamatskola
Zentene
Zentene, Zentenes pagasts, Tukuma novads

Cēres pamatskola
Cēres pagasts
Cēres pagasts, Kandavas novads

1947–1951
Talsu vidusskola
Brīvības iela 29, Talsi
Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201
Ilgoņa Bērsona literatūras skolotāja bijusi rakstnieka Kārļa Zariņa meita Mirdza Zariņa.

1951–1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta1957
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Līdzstrādnieks

1957–1959
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Literatūras nodaļas vadītājs.

1959–1960
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Kritikas un publicistikas nodaļas vadītājs.

1961
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vecākais redaktors.

1961–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Galvenā redaktora vietnieks.

1966–1971
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretārs.

1967–1969
Rīgas pilsētas padomes deputāts

1972–1977
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskais līdzstrādnieks literatūras vēstures nodaļā.

1977–01.11.1990
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Galvenā redaktora vietnieks.

1978–1993
Laikraksts "Padomju Karogs"
Talsi
Talsi, Talsu novads
Literārās lappuses "Avots" sastādītājs.
Vēlāk laikraksta nosaukums – "Talsu Vēstis".

1978–1990
Laikraksts "Padomju Karogs"
Talsi
Talsi, Talsu novads
Talsu rajona laikraksta ""Padomju Karogs" literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.

1990–1992
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

1990–1993
Laikraksts "Talsu Vēstis"
Jaunā iela 17a, Talsi
Jaunā iela 17A, Talsi, Talsu novads, LV-3201
Literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.

1991–1992
Laikraksts "Rakstnieka Vārds"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Galvenais redaktors.
Dalība organizācijās1957–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs

1959–09.04.1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

24.09.1959–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs. Visilggadējākais valdes loceklis (no 1965. gada) un Literatūras mantojuma komisijas priekšsēdētājs (no 1967. gada).

1978–1993
Talsu novada literātu apvienība
Talsi
Talsi, Talsu novads
Apvienības konsultants

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs

1993
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?).

Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā.


1995 līdz šim
Kārļa Dziļlejas fonds
Rīga
Rīga
Fonda priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas.

2015 līdz šim
Latvijas Ordeņu brālība
Rīga
Rīga
Biedrs, arī domes loceklis
Ceļojums06.12.1972–24.12.1972
Monreāla
Montreal, Quebec, Canada
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Vankūvera
Vancouver, British Columbia, Canada
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Sanfrancisko
San Francisco, CA, USA
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

06.12.1972–24.12.1972
Ņujorka
New York, USA
Brauciens no Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs.

17.05.1978
Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main, Hesse, Germany

18.05.1978–20.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

20.05.1978
Bīlefelde
Bielefeld, North Rhine-Westphalia, Germany

21.05.1978–22.05.1978
Fīrzene
Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany

23.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

24.05.1978
Vesthofena
Westhofen, Rhineland-Palatinate, Germany

25.05.1978
Āhene
Aachen, North Rhine-Westphalia, Germany

26.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

27.05.1978
Fīrzene
Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany

28.05.1978
Bonna
Bonn, North Rhine-Westphalia

28.05.1978
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany

29.05.1978
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

30.05.1978
Fīrzene
Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany

01.06.1978
Diseldorfa
Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany

01.06.1978
Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main, Hesse, Germany

00.05.1984
Rumānija
Romania
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

01.06.1984–19.06.1984
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

22.09.1987–27.09.1987
Somija
Finland
Apbalvojumi
1970
Medaļa "Par varonīgu darbu"

1981
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

2001
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

2005
Atzinības krusts
IV šķira
Ordeņa virsnieks ar Ordeņa kapitula 2005. gada 12. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2005. gada 11. novembrī.)

2010
Latvijas Literatūras gada balva
Mūža ieguldījums
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrzinātnē.

2014
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Labākā realizētā literārā iecere
Balva piešķirta par mūža veikumu literatūrzinātnē un grāmatu "Segvārdi un segburti. Noslēpumi un atklājumi" (I).

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-52 no 52.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mežgrēzas
("Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287)
11.06.1931Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1947 - 1951DzīvesvietaPilsēta
3Mežgrēzas
("Mežgrēzas", Balgales pagasts, Talsu novads, LV-3287)
1931 - 1947DzīvesvietaViensēta
4Rīga
(Rīga)
1951DzīvesvietaPilsēta
5Dursupe
(Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
6Zentene
(Zentene, Zentenes pagasts, Tukuma novads)
1947IzglītībaCiems
7Brīvības iela 29, Talsi
(Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1947 - 1951IzglītībaĒka, māja
8Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1951 - 1956IzglītībaĒka, māja
9Cēres pagasts
(Cēres pagasts, Kandavas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPagasts
10Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1957DarbavietaĒka, māja
11Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1957 - 1959DarbavietaĒka, māja
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1959 - 1960DarbavietaĒka, māja
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1961DarbavietaĒka, māja
14Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1961 - 1965DarbavietaĒka, māja
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1966 - 1971DarbavietaĒka, māja
16Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1972 - 1977DarbavietaĒka, māja
17Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1977 - 01.11.1990DarbavietaĒka, māja
18Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1992DarbavietaĒka, māja
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1991 - 1992DarbavietaĒka, māja
20Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1978 - 1993DarbavietaPilsēta
21Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1978 - 1990DarbavietaPilsēta
22Jaunā iela 17a, Talsi
(Jaunā iela 17A, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1990 - 1993DarbavietaĒka, māja
23Monreāla
(Montreal, Quebec, Canada)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
24Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
25Vankūvera
(Vancouver, British Columbia, Canada)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
26Sanfrancisko
(San Francisco, CA, USA)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
27Ņujorka
(New York, USA)
06.12.1972 - 24.12.1972CeļojumsPilsēta
28Frankfurte pie Mainas
(Frankfurt am Main, Hesse, Germany)
17.05.1978CeļojumsPilsēta
29Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
18.05.1978 - 20.05.1978CeļojumsPilsēta
30Bīlefelde
(Bielefeld, North Rhine-Westphalia, Germany)
20.05.1978CeļojumsPilsēta
31Fīrzene
(Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany)
21.05.1978 - 22.05.1978CeļojumsPilsēta
32Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
23.05.1978CeļojumsPilsēta
33Vesthofena
(Westhofen, Rhineland-Palatinate, Germany)
24.05.1978CeļojumsPilsēta
34Āhene
(Aachen, North Rhine-Westphalia, Germany)
25.05.1978CeļojumsPilsēta
35Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
26.05.1978CeļojumsPilsēta
36Fīrzene
(Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany)
27.05.1978CeļojumsPilsēta
37Bonna
(Bonn, North Rhine-Westphalia)
28.05.1978CeļojumsPilsēta
38Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
28.05.1978CeļojumsPilsēta
39Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
29.05.1978CeļojumsPilsēta
40Fīrzene
(Viersen, North Rhine-Westphalia, Germany)
30.05.1978CeļojumsPilsēta
41Diseldorfa
(Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.06.1978CeļojumsPilsēta
42Frankfurte pie Mainas
(Frankfurt am Main, Hesse, Germany)
01.06.1978CeļojumsPilsēta
43Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.06.1984 - 19.06.1984CeļojumsPilsēta
44Somija
(Finland)
22.09.1987 - 27.09.1987CeļojumsValsts
45Rumānija
(Romania)
01.05.1984CeļojumsValsts
46Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
24.09.1959 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
47Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
48Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1957 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
49Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1978 - 1993Dalība organizācijāsPilsēta
50Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1993Dalība organizācijāsĒka, māja
51Rīga
(Rīga)
1995Dalība organizācijāsPilsēta
52Rīga
(Rīga)
2015Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.