Haralds Biezais

Vārds
Haralds Biezais
Kopsavilkums
Haralds Biezais (1909-1995) - profesors teologs, reliģiju vēsturnieks, publicists. Savu sākotnējo akadēmisko izglītību Haralds ieguva Latvijas, Cīriches un Strasburgas universitātē. leguvis teoloģijas doktora grādu Latvijas universitātē (1939), viņš tur no 1940.-1944. g. bija privātdocents. Nonācis trimdā, turpināja savas studijas Upsalas universitātē Zviedrijā, kur pēc jauna doktora grāda iegūšanas bija docents un profesors. Publicējis pētījumus par latviešu un baltu reliģiju. Ievērojamais latviešu zinātnieks teologs, Upsalas universitātes salīdzināmo reliģiju vēstures profesors, kura filozofiski reliģiskie un vēsturiskie raksti, kā arī apceres par folkloras pētījumiem publicēti latviešu, angļu, vācu, zviedru, dāņu norvēģu, somu un poļu valodās. Savos pētījumos meklēja zinātnisko patiesību, un viņam veltīts rakstu krājums "Humanita religiosa" ar darba pilnīgu bibliogrāfiju.
Personiska informācija
Dzimis Lestenes pagasta Vecajās ūdens dzirnavās drēbnieka (vēlāk - jaunsaimnieka) Jāņa un Annetes Biezo ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā ģimene dodas bēgļu gaitās no Jaunlestenes un nonāk Apē, kur paliek visu kara laiku.
1918. gada jūnijā ar ģimeni atgriežas Lestenē.

1944: rudenī ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju.
Citātu galerija
"Viņa daudzie darbi par dažādiem teoloģiskiem un reliģijas vēstures jautājumiem, par latviešu mitoloģiju, senākiem latviešu rakstniecības pieminekļiem un par Latviju Otrā pasaules kara laikā plaši recenzēti latviešu trimdas, Latvijas un ārzemju izdevumos. Haralda Biezā no 1937. g. līdz 1979. g. izdoto 391 publikāciju bibliogrāfiju sakopojusi Liene Neulande un publicējusi viņa 70 gadu atzīmēšanai veltītajā rakstu krājumā "Humanitas Religiosa: Festschrift fur Haralds Biezais zu seinem 70. Geburtstag" (Stockholm, 1979). No Haralda Biezā ļoti lielā darbu skaita vispirms jāpiemin monumentālā triloģija, kas veltīta latviešu mitoloģijai: "Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion" (Stockholm, 1961), "Himmlische Gotterfamilie der alten Letten" (Uppsala, 1972) - latviskais tulkojums "Latviešu debesu dievu ģimene" (Rīgā 1998), un "Lichtgott der alten Letten" (Stockholm, 1976)-latviskais
tulkojums "Gaismas dievs seno latviešu reliģijā" (Rīgā, 1994). Tāpat svarīgas ir ļoti plašās archīvu un uz citu avotu studijām balstītās monogrāfijas, kas veltītas notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā. [..] Nozīmīgi ir arī viņa senāko latviešu rakstu pieminekļu atklājumu apraksti un jaunpublicējumi. Haralda Biezā autobiogrāfija par dzīvi līdz nonākšanai Zviedrijā 1944. g., "Saki, kā tas ir", publicēta trimdā (East Lansing, 1986) un Latvijā (Rīgā, 1995). Par draudzi, kur Haralds Biezais no 1932. līdz 1941. gadam bija mācītājs, viņš publicējis monogrāfiju "Gramzdes draudzes vēsture" (Minneapolis, MN, 1987)."
Krēsliņš, Jānis. Laiks, 1999, 31. jūl.
Profesionālā darbība
1930: ieguva tiesības sludināt baznīcā un pirmo dievkalpojumu noturēja Lestenes baznīcā.
1932: Rīgas Doma baznīcā ordinēts mācītāja amatā.
Paralēli mācītājam darbam turpināja zinātnisko darbu.
1934: iesniedza kandidāta zinātnisko darbu "Kultūras un reliģijas problēma R. Eukena filozofijā”. Pēc profesora Voldemāra Maldoņa priekšlikuma fakultāte to novērtēja ar augstāko atzīmi "Ļoti sekmīgi”, un Biezais ieguva pirmās šķiras teoloģijas kandidāta grādu ar akadēmiskām tiesībām.
1934: rudenī dodas uz Cīrihi, kur klausās lekcijas pie tolaik pazīstamā teologa Emila Brunnera (Brunner), Vecās Derības profesora Kēlera (Köhler), kā arī Karla Gustava Junga un strādāja pie doktora disertācijas. Cīrihes Universitātē pavadījaa vienu gadu; tikās ar teologu un filozofu Albertu Šveiceru (Schweitzer), kura idejas spēcīgi ietekmēja Biezā uzskatu veidošanos.
1936: devās uz Strasbūras Universitāti Francijā, kur turpināja strādāt pie disertācijas.
1937: atgriezās Rīgā un turpināja strādāt pie disertācijas un 1938. gadā iesniedza to Teoloģijas fakultātē. Sākotnēji disertācijas nosaukums ir "Biocentrisko un kristīgo ētisko pamatprincipu salīdzinājums un novērtējums”, bet uz aizstāvēšanu 1939. gada 8. decembrī tas pārtapa par "Dzīvības un mīlestības sintēze kristīgajā humanitātē”.
1940: februārī iesniedza habilitācijas rakstu "E. Brunnera antropoloģiskie uzskati un baznīcas mācība par cilvēku” un pēc parauglekcijas „Vai dogmati ir mūžīgi” no 10. jūnija uzsāk Teoloģijas fakultātes privātdocenta darbu sistemātiskās reliģijas katedrā. Šajā amatā gan bija pavisam neilgu laiku. Pēc Padomju karaspēka ienākšanas Latvijā ar Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta sēdes lēmumu par Teoloģijas fakultātes likvidāciju Padomju Latvijas Universitātē tika atbrīvots no amata no 1940. gada 5. augusta.
1941: janvārī, pēc mācītāja amata atstāšanas Gramzdas draudzē, Biezais pārcēlās uz Mežotni, kur viņa sieva jau kādu laiku strādāja par zobārsti; pavadīja četrus mēnešus, strādādams pie manuskripta "Kristiānisms laikmetu maiņās”.
1941: aprīlī atgriezās Gramzdā un turpināja mācītāja pienākumus.
1941: rudenī neilgu laiku strādāja Rīgā Ģimeņu lietu arhīvā par nodaļas vadītāju.
1943: jaundibinātajā Teoloģijas augstskolu Universitātē Rīgā lasīja lekcijas reliģijas filozofijā un ētikas vēsturē. Vācu
1945. kļuva par Sistemātiskās teoloģijas katedras asistentu Upsalas universitātē, turpināja studēt filozofiju, 1952. (1950?) gadā viņš absolvē vēstures nodaļu. 1948. gadā viņš iegūst filozofijas kandidāta grādu, 1952. gadā – filozofijas maģistra grādu, 1953. gadā – filozofijas licenciāta grādu un 1955. gada 3. decembrī – filozofijas doktora grādu. Lai nopelnītu iztiku, no 1949. līdz 1953. gadam paralēli studijām Biezais strādā zviedru vidusskolās un ģimnāzijās par skolotāju un lektoru.
Doktora darba „Die Hauptgöttinnen der alten Letten” izstrādei saņēma Zviedrijas valsts stipendiju un pēc doktora grāda iegūšanas kļuva par Upsalas universitātes Filozofijas fakultātes reliģiju vēstures docentu. Otrais darbs šajā triloģijā „Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion” (1961), trešais „Die himmlische Götterfamilie der alten Letten” (1972). Reliģijas pētnieki recenzijās atzīmējuši, ka „agrāk nav iznācis tik monumentāls darbs par seno latviešu reliģiju salīdzināmās reliģiju zinātnes ietvaros."
Pēc šiem pētījumiem seko virkne citu publikāciju, kas padziļina iesāktās tēmas izpēti. Biezais ir aplūkojis latviešu mitoloģiju starptautiski un vēsturiski salīdzinošā kontekstā, vispusīgi izvērtējis un apzinājis iepriekš pētīto un devis būtisku ieguldījumu daudzu nozīmīgu problēmu risinājumā, veicot detalizētus un faktu materiālā balstītus pētījumus.

Kļuva par atzītu autoritāti reliģiju pētniecībā un uzaicināts par līdzstrādnieku lielajā vācu reliģijas enciklopēdijā „Die Religion in Geschichte und Gegenwart”, kā arī Britu Enciklopēdijā, kurās ievietoti viņa raksti par baltu reliģijām. Dzīves laikā publicējis aptuveni 515 darbu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfiju un rakstu krājumu; regulāri publicēja gan zinātniskus, gan sabiedrībā aktuālu tēmu iztirzājumam veltītus rakstus arī latviešu preses izdevumos.


Darbi

1934: "Ievads iesvētīšanas mācībā".
1939: "Dzīvības un mīlestības sintēze kristīgajā humanitātē".
1940: "Alberts Šveicers".
1943: "Kristiānisms laikmetu maiņā".
1953: "Kristiānisms, nacionālisms, humānisms".
1978: "Ēnas pār torņiem".
1983: "Šķautnes".
1987: "Gramzdas draudzes vēsture" (PBLA Kult. fonda atzinības raksts 1988).
1991: "Smaidošie dievi un cilvēka asara".
1991: "Kurelieši".
1992: "Latvija kāškrusta varā. Sveši kungi - pašu ļaudis".

Publicējis virkni darbu svešvalodās galvenokārt par reliģiskām un folkloras tēmām. Atmiņu grāmatā "Saki tā, kā tas ir" (1986, 1995) dažviet polemiskā skatījumā atspoguļojis 20. gs. 1. puses Latvijas kultūras dzīves parādības. Bijis rakstu krājumu "Meditācijas" (1962), "Ieskatītais un atzītais" (1963), "Latviešu kultūra laikmetu maiņā" (1966), "Ne ikkatrs, kas uz mani saka..." (1975) redaktors. Daudzi darbi publicēti periodikā.

1957: ievēlēts par Upsalas universitātes korespondētājlocekli Nātana Sēderblūma zinātņu biedrībā. 1962: tās prezidents.
1958: ievēlēts par ārkārtas profesoru Upsalas universitātes Filozofijas fakultātē, kur strādāja līdz 1969. gadam, kad tiek aicināts par reliģiju vēstures profesoru Turku (Abo) Akadēmijas Filozofijas fakultātē Somijā. Tur viņš, būdams reliģijas vēstures profesors, vada arī reliģiju un kultūrvēstures Donnera institūtu, kas pieder pie akadēmijas. Biezais bijis arī viesprofesors Turku Universitātē Somijā 1971./1972. mācību gadā un Bonnas Universitātē 1975./1976. mācību gadā. Kopš 1972. gada viņš ir Karaliskās Gustava Ādolfa Akadēmijas ordinārais loceklis un kopš 1985. gada – tās Goda loceklis. 1978. gadā Biezais emeritējas, un 1980. gada 31. oktobrī viņam tiek piešķirts teoloģijas Goda doktora grāds Helsinku universitātē.
Dzimšanas laiks/vieta10.07.1909
Lestene
Lestene, Lestenes pagasts, Tukuma novads
Dzimis Vecajas ūdens dzirnavās.

Izglītojies1917
Apes pamatskola
Ape
Ape, Apes novads

1927–1927
Tukuma pilsētas vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101

Beidzis mācības ar izcilību.


1928–1929
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte

1929–1932
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Beidzis studijas Teoloģijas fakultātē ar studiju „R. Oto reliģijas jēdziens” profesora Voldemāra Maldoņa vadībā.


1934–1935
Cīrihe
Zürich, Switzerland

Papildinājies Cīrihes universitātē; ticies ar A. Šveicaru.


1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Iesniedza kandidāta zinātnisko darbu "Kultūras un reliģijas problēma R. Eukena filozofijā”. Pēc profesora Voldemāra Maldoņa priekšlikuma fakultāte to novērtēja ar augstāko atzīmi "Ļoti sekmīgi”, un Biezais ieguva pirmās šķiras teoloģijas kandidāta grādu ar akadēmiskām tiesībām.

1936–1937
Strasbūras Universitāte
Strasbūra
Strasbourg, Grand Est, France

Papildinājis zināšanas.


1945–1952
Upsālas Universitāte
752 36 Upsala, Zviedrija
752 36 Uppsala, Sweden

Beidzis Filozofijas un vēstures nodaļu. Sistemātiskās teoloģijas katedras asistents.

Darbavieta1932–1941
Gramzda
Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads
Gramzdas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs.

1961
Upsālas Universitāte
752 36 Upsala, Zviedrija
752 36 Uppsala, Sweden
Kopš 1961. gada reliģiju vēstures profesors.

1971–1972
Turku Universitāte
Turun yliopisto, Turku
Turun yliopisto, Turku, Southwest Finland, Finland
Profesors.

1975–1976
Bonnas Universitāte
Bonna
Bonn, North Rhine-Westphalia
Viesprofesors.
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

1990
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Goda loceklis.
Miršanas laiks/vieta18.05.1995
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts09.06.1995
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Apbalvojumi
1962
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Die Gottesgestalt der lettischen Volksreligion" ("Latviešu tautas reliģijas Dieva veidošana").

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lestene
(Lestene, Lestenes pagasts, Tukuma novads)
10.07.1909Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Ape
(Ape, Apes novads)
1917IzglītojiesPilsēta
3Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1927 - 1927IzglītojiesĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1928 - 1929IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1929 - 1932IzglītojiesPilsēta
6Gramzda
(Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads)
1932 - 1941DarbavietaCiems
7Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
8Cīrihe
(Zürich, Switzerland)
1934 - 1935IzglītojiesPilsēta
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1934IzglītojiesĒka, māja
10Strasbūra
(Strasbourg, Grand Est, France)
1936 - 1937IzglītojiesPilsēta
11752 36 Upsala, Zviedrija
(752 36 Uppsala, Sweden)
1945 - 1952IzglītojiesĒka, māja
12752 36 Upsala, Zviedrija
(752 36 Uppsala, Sweden)
1961DarbavietaĒka, māja
13Turun yliopisto, Turku
(Turun yliopisto, Turku, Southwest Finland, Finland)
1971 - 1972DarbavietaĒka, māja
14Bonna
(Bonn, North Rhine-Westphalia)
1975 - 1976DarbavietaPilsēta
15Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
18.05.1995Miršanas laiks/vietaPilsēta
17Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
09.06.1995ApglabātsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.