Miervaldis Birze

Vārds
Miervaldis Birze
Pseidonīms
Miervaldis Birze
Papildu vārdi
Augusts Miervaldis Bērziņš
Personiska informācija
Rakstnieks, publicists, īstajā vārdā Augusts Miervaldis Bērziņš, dzimis 1921. gada 21. martā Rūjienā, miris 2000. gada 6. jūnijā Cēsīs, apbedīts Cēsu Meža kapos.

ĢIMENE

Dzimis pilsētas pašvaldības darbinieka ģimenē.

IZGLĪTĪBA

Beidzis Rūjienas pamatskolu (1933).
Beidzis Valmieras ģimnāziju (1938).
1939. gadā iestājas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, beidzis 1949. gadā.

DARBA GAITAS

Strādāja Republikas tuberkulozes sanatorijā Cēsīs (1949-1966).

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā literārā publikācija

Pirmā publikācija - tēlojums "Mežs ziemā" žurnālā "Jaunais Cīrulītis" 1931 (2.nr.), ar parakstu Miervaldis Bērziņš.

Pirmā grām. - "Pirmie ziedi" (1956). Popularitāti B. ieguva ar garo stāstu "Visiem rozes dārzā ziedi..." (1958, LPSR Valsts prēm. 1958, kopā ar V. Grēviņu dramatizēts 1959). 50. un 60. gados B. sar. stāstus ar antifaš. tematiku (krāj. "Kā radās stāsts", 1961), tēlojumus un atmiņas ("Atmiņas, atmiņas...", 1968), lugas ("Tā nebija pēdējā diena", 1961, t-rī 1975; "Pie "Melnā Medņa"", grām. un t-rī 1965); drāmā "Baznīcas kalnā" (per. 1973, grām. un t-rī 1981) pievērsies Ljas senvēsturei. Rakstījis arī "nenopietnus stāstiņus": krāj. "Nelaimīgais suns" (1959), "Sajaukta diagnoze" (1963), "Nejauši noklausītas sarunas " (1965). 70. un 80. gados līdzās stāstiem lielāku īpatsvaru ieguva esejas, atceres, tēlojumi, publicistika un ceļojuma apraksti. Grām.: "Arī tāds bija rīts" (1972), "Tai rudens vakarā" (1974), satīr. romānā "Rozā zilonis" (1976, t-rī 1977), "Divu jūru krastos " (1978), "Lai atgrieztos " (1984), "Tāli gadi, tuvi laiki" (1987). B. daiļdarbu stils ir lakonisks, bagāts ar zemtekstiem. 70. un 80. gados sar. darbu žanr. robežas nav tik izteiktas kā daiļrades sākumposmā. Darbos liela nozīme ir vēst. fonam, sab. kontekstam, iekšējo un ārējo kolīziju atklāsmei, plaša kult. mantojuma klātbūtnei. B. daiļradei raksturīga autobiogr. dokumentalitāte.
Citi darbi: krāj. "Lielā žūrija" (1970), "Izlase" (1-2, 1971), komēdijas "Sākās ar melno kaķi" (t-rī 1966), "Sākās ar melnām zeķēm" (t-rī 1968), "Kalmāru konservi" (visas grām. 1973), krāj. "Jauneklis ar skaņu plati" (1977), luga "Piektais bauslis" (per. 1971, grām. 1981), izlase "Zāles stiebri no manām pļavām" (1-2, 1981), atceru grām. "Ar dzērvju kāsi" (1984), "Tās nenoskrietās jūdzes" (1986).
90.gados nozīmīga vieta B.daiļradē ir viņa dienasgrām., kas rakstītas no 1988.2.VII līdz 1995.30.IX un daudzslāņaini risina problēmas, ko izvirza laikmets, vēsture, tauta un atsevišķi indivīdi. Apvienojot dokumentālo un autobiogrāfisko, jēdzienisko un emocionālo, B. sasniedz augstas raudzes mākslin. sakausējumu. Dienasgrām. fragmenti lasīti radiofonā, public. per.

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Kopā ar K. Blauu B.tulk. L. Feihtvangera rom. "Brāļi Lautenzaki" (1959).

Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes


Literārā līdzdalība citos projektos

B. ir mākslas f. "Diena bez vakara" (1962) scenārija aut., vēlāk tas pārstrādāts stāstā "Smilšu pulkstenis" (1964). Vairākas viņa lugas iestud. pašdarbības t-ros un TV: "Melns Cimmermaņa pianīno" (grām. 1971, t-rī 1972),
"Bišentropa balzāms" (t-rī 1971) u.c.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Dalība profesionālajās organizācijās un partijās

1940. gadā uzņemts komjaunatnē.
Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības biedrs (1956).
Latvijas PEN kluba biedrs.

SASKARE AR TIESU UN REPRESĪVAJIEM ORGĀNIEM

Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma (1934) Birzes tēvu apcietināja, pēc atbrīvošanas ģimene pārcēlās uz Kocēnu pagasta Austrumiem.
Vācu okupācijas sākumā Birzi apcietināja un ieslodzīja Valmieras cietumā (1941-1943). Tika arestēts un nošauts Birzes tēvs un tēvabrālis Augusts, kas nošaujamo rindās iestājās, lai glābtu brāļadēlu Miervaldi. 1943. gada rudenī Birzi pārvietoja uz Salaspils, 1944. gada jūlijā uz Neiengammes, pēc tam uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni. 1945. gada aprīlī ieslodzīto evakuēšanas laikā Birze izbēga un septembrī atgriezās Latvijā.

APBALVOJUMI

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1967).
LZA Goda loceklis (1990).

BIBLIOGRĀFIJA

Vilks Ē. Lielās tēmas risinātājs // Kop. r. R., 1983. 4. sēj.;
Sokolova I. Pasaulē, antipasaulē - ar Miervaldi Birzi. R., 1987;
Kadaša L. Vidusceļu meklējot // Lit. un Māksla, 1990, 12.V.
Dzimšanas laiks/vieta21.03.1921
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
Izglītojies1926–1933
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
mācījies Rūjienas pamatskolā

1933–1934
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
mācījies Rūjienas ģimnāzijā

1934–1938
Valmiera
Valmiera

mācījies Valmieras ģimnāzijā


1939–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Medicīnas fakultātē; tās turpināja pēc 1945. gada.


1945–1949
Rīga
Rīga
studē un beidz LU Medicīnas fakultāti
Apcietinājums1941–1943 (Datums nav precīzs)
Vācu okupācijas laikā atrodas apcietinājumā un ieslodzījumā Valmieras cietumā.
Miršanas laiks/vieta06.06.2000
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Apglabāts2000
Apbalvojumi
1958
Latvijas PSR Valsts prēmija
Literatūrā
Prēmija piešķirta par stāstu "Visiem rozes dārzā ziedi...".

1967
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1985
Žaņa Grīvas prēmija
Prēmija piešķirta par ceļojumu aprakstu krājumu "Lai atgrieztos".

1986
Ordenis "Goda Zīme"
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.

1987
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu prozā – "Ar dzērvju kāsi: Atceres un pārdomas", "Lai atgrieztos: Ceļojumu apraksti", "Tāli gadi, tuvi laiki. Atceres un pārdomas", "Tās nenoskrietās jūdzes. Stāsti un atceres".

1996
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1996. gada 19. februāra lēmumu.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
21.03.1921Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1926 - 1933IzglītojiesPilsēta
3Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1933 - 1934IzglītojiesPilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
1934 - 1938IzglītojiesPilsēta
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1939 - 1941IzglītojiesĒka, māja
6Rīga
(Rīga)
1945 - 1949IzglītojiesPilsēta
7Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
06.06.2000Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.