Silvija Freinberga

Vārds
Silvija Freinberga
Saiknes
Kopsavilkums
Silvija Freinberga (1928) – literatūras un teātra zinātniece un kritiķe. Regulāri rakstījusi par teātra un latviešu drāmas attīstības problēmām, dramaturga un režijas attieksmēm, par Rūdolfa Blaumaņa, Harija Gulbja, Gunāra Priedes, Pētera Pētersona, Leldes Stumbres, Māras Zālītes, Mārtiņa Zīverta u. c. autoru daiļradi, par režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Pēteri Pētersonu, Fēliksu Deiču un Alvi Hermani periodikā un citos izdevumos. Vairāku monogrāfiju – par Dinu Kupli, Paulu Putniņu, Oļģertu Kroderu – autore. Publicējusi dokumentālu studiju (Kārļa Freinberga arhīvs) "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" 4 sējumos. Silvijas Freinbergas apcerēm raksturīga analītiska pieeja, domas patstāvība un svaigums, drāmas struktūras pārzināšana, žanra izjūta. Stāstījums emocionāli atturīgs, intelektuāli piesātināts. 2014. gadā apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru.
Personiska informācija
Dzimusi dramaturga, literatūrkritiķa, pedagoga, tulkotāja un žurnālista Kārļa Freinberga ģimenē.
Citātu galerija
"Silvijas Freinbergas izvēli lielā mērā noteica ģimene, vide, apstākļi. Jau no bērnības viņa bija cieši saistīta ar teātri. Filoloģijas fakultāte, darbs laikraksta redakcijā, pēc tam ilgus gadus televīzijā – viss tika saistīts un pakļauts Silvijas galvenajai interesei – teātra mākslai.
Simtiem Silvijas rakstu par skatuves mākslu un dramaturģijas jautājumiem vairāk nekā četru gadu desmitu laikā "izkaisīti" pa dažādu laikrakstu, žurnālu, almanahu un citu izdevumu slejām, apkopoti vienuviet, sniegtu ne tikai plašu pārskatu par teātra un latviešu dramaturģijas ceļiem un stāvokli, bet arī būtu liels ieguldījums mūsu tautas kultūrvēsturē. [..]
Silvijas darbi ir kā sava veida laika dokumentācija, tajos mākslinieks vienmēr parādīts sarežģītajās attiecībās ar laiku, gan atklājot to savos darbos, konfliktējot ar to, izjūtot tā spaidu un atkarību no tā. Rakstot par teātri okupācijas laikā, šāds skata punkts, anuprāt, bija īpaši svarīgs. Smalki un neuzbāzīgi ir Silvijas vērtējumi, analizējot darbu māksliniecisko struktūru. Vienlaikus viņas spriedumi nav kategoriski, taču domā patstāvīgi un neatkarīgi."

Burtniece, Anda. Mūsu autorei – Silvijai Freinbergai 18. novembrī apritēja 70. Teātra Vēstnesis, 1998, Nr. 3, 141. lpp.

"Viņas īstā stihija dzimst pie rakstāmgalda, kur vienatnē ar sevi tiek papīram uzticēts tas viedoklis, ko nereti neizsaka sarunas partnerim, viņa pretējās domas iejūtīgi vai arī iecietīgi uzklausot. Literatūra un teātris. Šie divi faktori ap zīmējuši Silvijas Freinbergas radošā darba vadlīnijas, kuru avots un augsne labi saskatāmi Kārļa Freinberga pārbagātajā vēstures materiālu, zināšanu un literārā mantojuma sakrātuvēs. Arī viņa ir viena no tiem, kam profesijas izvēli noteikusi ģimene. [..] Silvijas Freinbergas apcerējumos parasti centrā izvirzīts kāds tematisks loks vai atzarojums, kāds skatuves mākslas problēmas pavērsiens. Viņa rakstījusi par konfliktu mūsdienu teātrī, par vispārinājumiem, par modernās dramaturģijas jeb "skatuves scenāriju" veidojumu un izpausmēm. Dažos atsevišķos rakstos plašāk un, gribas teikt, arī izsmeļošāk nekā citi kritiķi viņa pievērsusies tam tēlojošās mākslas atzaram, kas saistās ar Silvijas ilggadējām otrajām mājām – ar televīziju. [..] viņas domas ir interesanti lasīt gan domubiedriem, gan oponentiem. Tajās atrodama erudīcija, inteliģenta cilvēka mākslas parādību izpratne, savs skatījums uz teātri un ar to saistītajiem radošajiem procesiem."

Grēviņš, Māris. Gadu guvums. Karogs, Nr. 11, 1978, 1. nov., 183. lpp.
Profesionālā darbība

Darbība literatūras un teātra kritikā

1951: pirmā publikācija – recenzija par Aleksandra Ostrovska "Pēdējais upuris" Dailes teātrī iestudējumu laikrakstā "Padomju Jaunatne".

Monogrāfijas

1977: "Dina Kuple".
1984: "Impresija un ekspresija".
1989: "Pauls Putniņš un latviešu drāmas divi gadu desmiti".
1996: "Oļģerta Krodera laiks".

Dokumentāla studija

2008; 2013–2014: "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" (studijas Kārļa Freinberga rakstniecības un teātra arhīvā).

Scenāriju autore TV raidījumiem

Raidījumiem par Ādolfu Alunānu, Linardu Laicenu, Jāni Linduli, Jukumu Paleviču, Andreju Upīti, Edvardu Vulfu.
Dzimšanas laiks/vieta18.11.1928
Rīga
Rīga
Izglītojies1935–1943
Rīgas pilsētas 19. pamatskola
Rīga
Rīga

1943–1948
Rīgas 5. vidusskola
Āgenskalna iela 21a, Rīga
Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048

1948–1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa
Darbavieta1953–1955
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Rīga

Kultūras un mākslas daļas literārā līdzstrādniece.


1955–1986
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050
Bērnu raidījumu, vēlāk literāri dramatisko raidījumu redakcijas un mūzikas raidījumu redakcijas vecākā redaktore.
Dalība organizācijās1959
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002
Biedre

1962–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre

1964–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1980–1900
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
Apbalvojumi
2014
Atzinības krusts
V šķira
Ordeņa kavaliere ar Ordeņa kapitula 2014. gada 14. aprīļa lēmumu. (Ordenis pasniegts 2014. gada 4. maijā Rīgā, Melngalvju namā.)


Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
18.11.1928(nav uzstādīts)Pilsēta
2Āgenskalna iela 21a, Rīga
(Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048)
1943 - 1948(nav uzstādīts)Ēka, māja
3Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1948 - 1953(nav uzstādīts)Ēka, māja
4Rīga
(Rīga)
1935 - 1943(nav uzstādīts)Pilsēta
5Rīga
(Rīga)
1953 - 1955(nav uzstādīts)Pilsēta
6Zaķusalas krastmala 33, Rīga
(Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050)
1955 - 1986(nav uzstādīts)Ēka, māja
7Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1964 - 1990(nav uzstādīts)Ēka, māja
8Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990(nav uzstādīts)Ēka, māja
9Eduarda Smiļģa iela 37/39
(Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002)
1959(nav uzstādīts)Ēka, māja
10Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1980 - 1900(nav uzstādīts)Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.