Uldis Ģērmanis

Vārds
Uldis Ģērmanis
Pseidonīms
Ulofs Jāņsons, Ulafs Jansons
Saiknes
Kopsavilkums
Uldis Ģērmanis (1915–1997) – rakstnieks un vēsturnieks, publicists. Kā Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijas (1933) skolnieks vācis arī folkloru. Zinātniskie darbi, galvenokārt par 20. gs. Latvijas vēsturi, Latvijas sociālpolitisko dzīvi, īpaši par latviešu strēlniekiem, publicēti grāmatā "Pa aizputinātām pēdām" (1956), doktora disertācijā, kā arī daudzos rakstos periodikā latviešu, zviedru, angļu un vācu valodā.
Personiska informācija
Dzimis aktiera Jāņa Ģērmaņa ģimenē, māte – dziedātāja Auguste Ģērmane (dzimusi Brechmane), mātes jaunākā māsa dziedātāja Milda Brechmane-Štengele.
1919: atgriezies Latvijā.

Studiju laikā aktīvs sportists, vairākkārtīgs Latvijas meistars volejbolā (sākumā LSB, vēlāk US sastāvā). 1939. gada augustā spēlēja Latvijas volejbola izlases vienībā, kas Vlll studentu olimpiādē Monako izcīnīja zelta medaļu.
Precējies ar Mirdzu Ģērmani (dzimusi Turss).

1945. gada 8. maijā ar vienu no pēdējām laivām atstāj Liepāju un nonāca Zviedrijā.

1980: pensionējies.
Citātu galerija

Par grāmatu "Latviešu tautas piedzīvojumi" (1959)

""Latviešu tautas piedzīvojumi" ir vēsturisku miniatūru kopojums. [..] Grāmatā bagātīgi izmantoti folkloras, hroniku un daiļliteratūras citāti. To nolūks nav pamatot faktus, tie nav uzņemti grāmatā kā vēstures liecības. To nolūks ir cits – dot šāsdienas lasītājam noskaņu gleznas, kas pietuvina, pāri objektīvo faktu rindām, lasītāju sava laika psihiskām vibrācijām, sajūsmai, skumjām, sāpēm un priekam un uzvaru lepnumam. [..] "Latviešu tautas piedzīvojumi" ir grāmata, kas pelna atzinību – ne mazāk kā rokas grāmata latviešu skolu darbiniekiem un visiem tiem vecākiem, kas saviem bērniem grib iemācīt pazīt savu tautu no pašiem tās pirmsākumiem. Tā kā Uldis Ģērmanis izseko latviešu tautas lielajai vēsturiskai dēkai līdz pat mūsu dienām, ir iespējams, ka pašu pēdējo laiku attēlojums nevarēs apmierināt visus."
Irbe, Gunārs. Fakti pārvēršas dēkā. Laiks, 1959, 29. jūl.

Profesionālā darbība
1937: pirmā zinātniskā publikācija – "Bolderājas muitnīcas dati par Jelgavas ārējo tirdzniecību 1692. – 1699. g." ("Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls", 3. numurā.
Zinātniskie darbi, galvenokārt par 20. gs. Latvijas vēsturi, Latvijas sociālpolitisko dzīvi, īpaši par latviešu strēlniekiem, publicēti grāmatā "Pa aizputinātām pēdām" (1956), doktora disertācijā, kā arī daudzos rakstos periodikā latviešu, zviedru, angļu un vācu valodā.
Latvijas vēstures tēlojumi darbā "Latviešu tautas piedzīvojumi" (1959, Rīgā 1990) ataino latviešu vēstures ceļu no senvēstures laikiem līdz 20. gs. 2. pusei un pieder gan pie vēstures pētījuma, gan literārā žanra. Ceļojuma aprakstiem "Zili stikli, zaļi ledi" (1968, par Rīgu), "Tā lieta pati nekritīs" (1971, par Ameriku), "Tālu tālumā, lielā plašumā" (1977, par Austrāliju) raksturīgs plašs faktu materiālu par latviešu dzīvi Latvijā un pasaulē.
Pamfletos un satīrās par sovjetizēto Latviju un padomju ideoloģiju krājumā "Zināšanai" (1985), "Laikmeta liecības. 10 gadi (1977 – 1986)" (1988, ar Dr. Ulafa Jāņsona pseidonīmu) raksturīgs sarkastisks padomju totalitārisma, nomenklatūras ideoloģijas primitīvisma skatījums.
Rakstos par Latvijas 20. gs. vēsturi krājumā "Ceļā uz Latviju" (1990) latviešu sociālās un nacionālās cīņas vērtētas Eiropas un Krievijas vēstures kontekstā.
Publicistisks raksturs brošūrai "Izvērtēšanai" (1987).

Akadēmiskā izaugsme

1953: filozofijas maģistra grāds vēsturē, politiskajās zinībās un ģeogrāfijā.
1965: filozofijas licenciāta grāds vēsturē.
1974: vēstures zinātņu doktors,
aizstāvēdams disertāciju “Pulkvedis Jukums Vācietis un latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā un Oktobra revolūcijā" (publicēja vācu valodā).

1951./53
: asistents Stokhol
mas universitātes Ģeogrāfijas institūtā.
1954./56:
Vēstures un Ģeogrāfijas skolotājs Sigtunas ģimnāzijā.
Sākot ar 1957. gadu, vēstu
res un sabiedrisko zinību skolotājs Solnas (Stokholmas ziemeļu piepilsētas) valsts ģimnāzijā.
Kopš 1967: lektors (virsskolotājs).
Kopš 1978 lektors un konsultants zviedru aizsardzības darbiniekiem padomju politikas un taktikas jautājumos.
Publicējis par
šīm un Latvijas problēmām lielāku skaitu rakstu zviedru presē. Lasījis referātus par vēsturiskiem, politiskiem un literāriem tematiem tautiešiem Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, ASV, Kanādā un Austrālijā (arī Rīgā 1966., 1991. un 1995. gadā).
1982. g. va
sarā lasīja lekcijas Rietummičigānas univ., ASV, bet 1988. un 1990/91. gadā – Stokholmas universitātē.


Literārie darbi

1986: stāstu un noveļu krājums "Divi portreti".
1987–1990: romāns par leģionāru gaitām "Pakāpes tornī" (1–2, laikrakstā "Laiks").

1946: pirmā literārā publikācija ar pseidonīmu Ulafs Jansons - stāsts "Patruļnieki" laikrakstā "Latvju Ziņas".

Grāmata "Latviešu tautas piedzīvojumi" pieredzējusi vairākus atkārtotus izdevumus; tulkota un izdota igauņu valodā (Läti rahva elurada; Tartu, 1995), angļu valodā (The Latvian saga; Rīga, 2007)

Pirmos gadus Zviedrijā nokalpoju lauku, mežā kūdras rakšanas darbos, mežcirtē un transporta darbos, ļaujot brīvu vaļu savām literārajārn tieksmēm. Tā radās dažas sirreālistiskas satīras, noveles, balādes un kāds garāks stāsts. Varbūt kādreiz tos savāks mans nezināmais biogrāfs un ievietos manos kopotajos rakstos.
Kad varēju par
jaunu sākt studijas Stokholmas universitātē, bija jāapslāpē daiļrades prieks.
Dzimšanas laiks/vieta04.10.1915
Novaja Ladoga
Novaya Ladoga, Leningrad Oblast, Russia

Dzīvesvieta
IzglītojiesRīgas 23. pamatskola
Rīga
Rīga

1933
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Beidzis mācības. Kā 1. klases skolnieks vācis arī folkloru.


1933–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā.

1943: ieguva vēstures maģistra grādu par darbu “Kurzemes domēņu likumi Bīronu laikā".


1953
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Ieguvis maģistra grādu vēsturē, ģeogrāfijā un valsts zinībās.
Darbavieta1936–1937
Rīga
Rīga
Strādāja Rīgas pilsētas vēstures arhīvā.

1941–1943
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Vēstures un latīņu valodas skolotājs.


1942–1944
Rīga
Rīga

Zinātniskais līdzstrādnieks Vēstures krātuvē, vēlāk tā pārdēvēta par Vēstures institūtu.


1951–1953
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Asistents Ģeogrāfijas institūtā.

1954–1956
Sigtūna
Sigtuna, Uppland, Sweden
Skolotājs Sigtūnas Humanitārajā ģimnāzijā.

1957–1980
Solna
Solna, Stockholm County, Sweden
Skolotājs Solnas Valsts ģimnāzijā.
Dalība organizācijāsRīga
Rīga
Fraternitas Livonica biedrs.
Dienests1937–1939
Latvijas armija
Obligātais dienests, dienēja smagās artilērijas pulkā.

00.08.1944
Latviešu leģions

Mobilizēts kā kara ziņotājs.

Emigrē00.05.1945
Zviedrija
Sweden
Devies no Liepājas bēgļu laivā uz Zviedriju.
Ceļojums04.10.1966–15.10.1966
Rīga
Rīga

Pētnieciskos nolūkos ar zviedru stipendiju.

Miršanas laiks/vieta19.12.1997
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts22.01.1998
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Apbalvojumi
1974
Ērika Raistera piemiņas fonda balva

1988
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par okupētās Latvijas rakstu izvērtēšanu vēsturiskā skatījumā.

1995
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.


Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Novaja Ladoga
(Novaya Ladoga, Leningrad Oblast, Russia)
04.10.1915(nav uzstādīts)Pilsēta
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
19.12.1997(nav uzstādīts)Pilsēta
3Zviedrija
(Sweden)
01.05.1945(nav uzstādīts)Valsts
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
22.01.1998(nav uzstādīts)Pilsēta
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
6Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1933(nav uzstādīts)Ēka, māja
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1943(nav uzstādīts)Ēka, māja
8Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1953(nav uzstādīts)Pilsēta
9Rīga
(Rīga)
1936 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
10Rīga
(Rīga)
1942 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
11Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1941 - 1943(nav uzstādīts)Ēka, māja
12Sigtūna
(Sigtuna, Uppland, Sweden)
1954 - 1956(nav uzstādīts)Pilsēta
13Solna
(Solna, Stockholm County, Sweden)
1957 - 1980(nav uzstādīts)Pilsēta
14Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1951 - 1953(nav uzstādīts)Pilsēta
15Rīga
(Rīga)
04.10.1966 - 15.10.1966(nav uzstādīts)Pilsēta
16Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.