Māra Misiņa

Vārds
Māra Misiņa
Dzimtais vārds
Mārīte Misiņa
Saiknes
Kopsavilkums
Māra Misiņa (1949) ir dzejniece un atdzejotāja. Ieguvusi filoloģes izglītību Latvijas Valsts universitātē (1971), strādājusi Latvijas Padomju rakstnieku savienībā (1971–1974, 1982–1989). kur veikusi tehniskās sekretāres, dzejas konsultantes un valdes sekretāres pienākumus, izdevniecībā "Liesma" (1974– 1980) bijusi tulkotās dzejas redaktore, laikrakstā "Diena" (1990–2009), būdama kultūras žurnāliste, rakstījusi par notikumiem latviešu grāmatniecībā, publicējusi recenzijas un apskatus par iznākušajām grāmatām.
Literārās darbības aktīvākais posms ir 70.–90. gadi. Četru dzejoļu krājumu un vienas dzejas izlases autore. Atdzejojusi no krievu, lietuviešu, vācu un horvātu valodas. Dzejoļu krājumā "Svešam uzticēties" (1977) pārsvarā cilvēcības, ideālu nepieciešamības motīvs, vēršanās pret unifikāciju, vienaldzību, atsvešinātību. Krājuma "Pērc lietusmēteli, taurenīt" (1983) pamattēma – monolītas, spilgtas personības un garīgās krīzes pārvarēšanas meklējumi. Krājumos "Viss, kas nekad vairs" (1987), "Priecājies, dvēselīt!" (1991) ētiskās izaugsmes jautājumi pakļauti tautas dzīvības tēmai, dominē indivīda tieksme pēc harmonijas un stabilitātes. Māras Misiņas lirikā ar smeldzošu sāpi akcentēta savas, tā sauktās zudušās paaudzes nepiepildītā mūža dziļā traģika. Viņas dzejai raksturīga atturīga, bet dziļa emocionalitāte, metaforiskās izteiksmes svaigums, emocionālā un intelektuālā sabalsojums.
Personiska informācija
1949: 31. augustā dzimusi veterinārā feldšera Friča Misiņa ģimenē.
Citātu galerija
"M. Misiņas poētiskā pasaule ir savdabīga, tajā nav novalkātu, sastinguši klišeju. Metaforiskā izteiksme te darbojas divos slāņos: Vispirms tiešajā – sadzīviskajā – un reizē arī vispārinātā – filozofiskā – nozīmē. Šī dzeja ir ne vien jūtu, bet arī asa intelekta darbības rezultāts. Tajā atpsoguļojas nepārtraukts un intensīvs domāšanas process, kurā tiek noskaidrota kāda dzejniecei ļoti svarīga lietu, parādību kopsakarība. Viņa nesamierinās tikai ar kāda fakta konstatēšanu, bet tiecas izzināt cēlonību un sekas. Lielākoties šo "prāta liriku", kā to nosacīti varētu dēvēt, caurstrāvo jūtu dzīvinošais siltums."

Vārdaune, Dzidra. Māra Misiņa. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 174. lpp.

Par izlasi "Būt, neparādoties būt" (1999)
"M. Misiņas talanta īpatumu vairāk raksturo, atklāj telpas tēli, sevišķi tie, kas skar Zemgali. Tad tēlā izteiktā apkaime un cilvēks kļūst organiski vienoti – konkrēti un bezgalīgi vienlaikus. [..] Telpas priekšplāns izrietinātu un saaugtu ar Misiņas liriskā "es" uzsvērto atturību raksturā – zināmu māku slēpties aiz padarīta darba tēla, aiz itin kā anonimitātes, aiz kolektīvā "mēs" jūtām, noskaņām, ko pauž arī virsraksts "Būt, neparādoties būt". Korelāciju pāris "mēs–es" viņai ir līdzsvarā, neviens no vietniekvārdiem nav izspīlēts uz otra rēķina. Tālab iepriekšminētā slēpšanās nelīdzinās bezdomu galvas māšanai, nepavisam ne; tā ir pievienošanās, iepriekš sevī izsijājoties cauri pārdomu, šaubu un apjēgsmes sietiem, ļaujot lasītājam būt klāt šai iekšējā "sarunā". Var to dēvēt par tāda rakstura pieredzes izstāstīšanu, kurš nestrebj karstu, toties domāt domā asi, karsti un dziļi, un kam pievienošanos pamato ilgas sajaukumā ar pārliecību, ka mūžība un laimes atplaiksna vīd tur, kur paaudžu pēctecībā svētu notur atbildību par ģimeni, dabu, dzimteni, tautu un valodu."

Kubuliņa, Anda. Vēlreiz par Māras Misiņas dzeju. Karogs, 2000, Nr. 10, 206. lpp.
Profesionālā darbība
Dzejoļus sākusi rakstīt, mācoties Ausmas astoņgadīgajā skolā (tagadējā Vilces pamatskola), bijusi Jelgavas pionieru un skolēnu nama literārā pulciņa dalībniece.
1961: 19. decembrī Jelgavas rajona laikrakstā "Zemgales Komunists" publicēta informācija "Veselīgs karnevāls" par skolēnu, "Sarkanā Krusta" aktīvistu, tikšanos karnevālā
1962: 19. maijā laikrakstā "Darba Uzvara" publicēts pirmais dzejolis "Pionieru maijs".
1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejoļu kopā "Būt, neparādoties būt" žurnāla "Karogs" 8. numurā.
2018: saņēmusi Jelgavas novada pašvaldības Goda diplomu par profesionālu ieguldījumu literatūrā. Ihttps://www.youtube.com/watch?v=9MflCkm01VI

Dzejoļu krājumi

1977: Svešam uzticēties
1983: Pērc lietusmēteli, taurenīt
1987: Viss, kas nekad vairs
1991: Priecājies, dvēselīt!
1999: Būt, neparādoties būt (izlase, arī jauni dzejoļi)
2014: Buršanās (viens dzejolis)

Atdzejojumi

No krievu valodas
1977: Dekabristu dzeja. (Kopā ar O. Sarmu un Jāni Sirmbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: Zulfija. Piemiņas rindas. (Kopā ar Liju Brīdaku un Māru Zālīti.) Rīga: Liesma.
1981: Tjutčevs, Fjodors. Lirika. (Kopā ar MIrdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku, Montu Kromu.) Rīga : Liesma.
1982: Cvetajeva, Marina. Lirika. (kopā ar Amandu Aizpurieti, Imantu Auziņu, Jāni Butūzovu, Māri Čaklo, Jāni Rokpelni, Jānis Sirmbārdi, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni.) Rīga: Liesma.
1983: Ševeļova, Jekaterina. Dzeja. (Kopā ar Olgu Lisovsku.) Rīga: Liesma.
1986: Buņins, Ivans. Aukstais pavasaris = Холодная весна. (Kopā ar Māru Cielēnu.) Rīga: Liesma.
1988: Nadsons, Semjons. Kaut arfa salauzta... = Пусть арфа сломана... (Kopā ar Uldi Krastu.) Rīga: Liesma.

No lietuviešu valodas
1984: Nēre, Salomeja. Nedziesti, gaismeklīt. (Kopā ar Imantu Auziņu, Dainu Avotiņu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi, Knutu Skujenieku.) Rīga: Liesma.

No vācu valodas
1979: Putns Pavasaris: VDR dzejas izlase. (Kopā ar Māri Čaklo.) Rīga: Liesma.
1983: Cēlans, Pauls. Magone un atmiņa. (Sastādītāja, atdzejojusi kopā ar Māri Čaklo.) Rīga Liesma.
1983: Gēte, Johans Volfgangs. Prometejs (fragmenti). Rīga: Liesma.

No horvātu valodas
1979: Paruna, Vesna. Dzejoļi. (Priekšvārda autore, atdzejojusi no horvātu valodas parindeņiem.) Rīga: Liesma.

No baškīru valodas
1975: Karims, Mustajs. Gadu pēdās. (Atdzejojusi no baškīru valodas parindeņiem kopā ar Rūtu Ventu un Pēteri Zirnīti.) Rīga: Liesma.

Scenārija autore Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām

1981: Zvejnieks. (Režisore Rūta Celma.)
1989: Jānis Peters un mūsu laiks. (Kopā ar filmas režisori Birutu Veldri.)
1991: Baltica-91. (Režisors Andris Rozenbergs.)
Dzimšanas laiks/vieta31.08.1949
Vilces pagasts
Vilces pagasts, Jelgavas novads
Dzimusi Vilces pagasta Griķos.

Izglītība1956 – 1964
Ausmas astoņgadīgā skola
Vilces pagasts
Vilces pagasts, Jelgavas novads

1964 – 1966
Elejas vidusskola
Meža prospekts 5, Eleja
Meža prospekts 5, Eleja, Elejas pagasts, Jelgavas novads, LV-3023

Vidusskolu beigusi ar sudraba medaļu.


1966 – 1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Darbavieta1971 – 1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Tehniskā sekretāre


1974 – 1980
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Tulkotās dzejas redaktore


1980 – 1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Dzejas konsultante

1982 – 1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretāre

1990 – 2009
Laikraksts "Diena"

Kultūras žurnāliste

Dalība organizācijās1978 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
Ceļojums00.05.1980
Vācijas Federatīvā Republika

Brauciens pēc izsaukuma.

00.04.1983
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Brauciens dalībai Dzejas dienās.

00.09.1983
Ruse
Русе, Бългaрия
Brauciens sakarā ar Rīgas dienām Rusē.

00.05.1985
Vācijas Federatīvā Republika


00.06.1985
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

15.09.1985 – 30.09.1985
Vācijas Demokrātiskā Republika

Brauciens kopā ar Valsts Akadēmisko kori, lai recenzētu kora koncertturneju.
Apbalvojumi
1980
Dzejas dienu balva
Atdzeja
Balva piešķirta par horvātu dzejnieces Vesnas Parunas dzejas izlases "Nolādētais lietus" atdzejojumu.

1983
Dzejas dienu balva
Oriģināldzeja
Balva piešķirta par krājumu "Pērc lietusmēteli, taurenīt".

1995
Aspazijas prēmija

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Vilces pagasts
(Vilces pagasts, Jelgavas novads)
31.08.1949Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Meža prospekts 5, Eleja
(Meža prospekts 5, Eleja, Elejas pagasts, Jelgavas novads, LV-3023)
1964 - 1966IzglītībaĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
1966 - 1971IzglītībaPilsēta
4Vilces pagasts
(Vilces pagasts, Jelgavas novads)
1956 - 1964IzglītībaPagasts
5Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1971 - 1974DarbavietaĒka, māja
6Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1974 - 1980DarbavietaĒka, māja
7Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1980 - 1982DarbavietaĒka, māja
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1982 - 1989DarbavietaĒka, māja
9Vācijas Federatīvā Republika01.05.1985CeļojumsValsts
10Vācijas Federatīvā Republika01.05.1980CeļojumsValsts
11Vācijas Demokrātiskā Republika 15.09.1985 - 30.09.1985CeļojumsValsts
12Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.04.1983CeļojumsValsts
13Ruse
(Русе, Бългaрия)
01.09.1983CeļojumsPilsēta
14Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
01.06.1985CeļojumsPilsēta
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1978 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.