Auseklis

Auseklis

Miķelis Krogzemis

Krogzemju Mikus

Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) – dzejnieks. 19. gadsimta 70. gados kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju. Mācījies Vidzemes skolotāju seminārā. Interesējies par jaunlatviešu idejām, pēc skolotāja Jāņa Cimzes ierosmes sācis vākt latviešu folkloru.

Dzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Anna (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas – Eda un Liena.
Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un ar jaunlatviešu idejām.
1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.

1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie oriģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.

---

Dzejoļu krājumi

1873: "Dzeijas".
1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).

---

Apceres

1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.
"Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.

---

Sastādītie krājumi, kalendāri

1875: brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderis 1875. gadam".
1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".

---

Idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumiem

1875: "Jauni dunduri".
1876: "Dunduru pēcnākami".
1877: "Dunduru padēli".
1878: "Dundurs pats".
Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.