Auseklis

Vārds
Auseklis
Dzimtais vārds
Miķelis Krogzemis
Papildu vārdi
Krogzemju Mikus
Kopsavilkums
Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) – dzejnieks. 19. gadsimta 70. gados kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju.
Personiska informācija
Dzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Anna (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas – Eda un Liena.
Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un ar jaunlatviešu idejām.
1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.
Profesionālā darbība
1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie orģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.

Dzejoļu krājumi

1873: "Dzeijas".
1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).

Apceres

1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.
"Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.

Sastādītie krājumi, kalendāri

1875: brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderis 1875. gadam".
1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".

Idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumiem

1875: "Jauni dunduri".
1876: "Dunduru pēcnākami".
1877: "Dunduru padēli".
1878: "Dundurs pats".
Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.
Dzimšanas vieta18.09.1850
Ungurpils
Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads
Dzimis Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos".
Dzīvesvieta1874
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Dzīvojot Pēterburgā, tikās ar domubiedriem latviešu inteliģences pārstāvjiem – Baumaņu Kārli, Andreju Stērsti, Andreju Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi.
IzglītojiesDikļu draudzes skola
Dikļi
Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads

1862
Alojas draudzes skola
Aloja
Aloja, Alojas novads

1867–1868
Ērgļu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Šajā laikā iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni.

1868–1871
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads
Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Jāņa Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi.
Darbavieta1871
Jaunpiebalgas draudzes skola
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads
Rudenī divus mēnešus strādājis par skolotāju. Pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet.

1872–1874
Lielvārdes draudzes skola
Lielvārde
Lielvārde, Lielvārdes novads
Palīgskolotājs pie J. Neilanda.

00.01.1872–00.06.1872 (Datums nav precīzs)
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Apmēram pusgadu strādājis par palīgskolotāju.

1874
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Strādāja par skolotāju angļu skolā, Meija un Vīdemaņa privātģimnāzijā.
Ceļojums00.06.1872–00.08.1872
Vidzeme
Latvija
Kājām apceļojis Vidzemi.
Miršanas vieta06.02.1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
ApglabātsAlojas kapi
Miera iela 2, Aloja, Alojas novads, LV-4064
Piemiņas vietas1898
Aloja
Aloja, Alojas novads
Piemineklis Auseklim.

1928
Alojas Ausekļa vidusskola
Ausekļa iela 1, Aloja
Ausekļa iela 1, Aloja, Alojas novads, LV-4064
Ausekļa vārdā nosaukta Alojas vidusskola (dibināta 1736. gadā). 1973. gadā uzstādīts M. Langes veidots Ausekļa krūšutēls pie tās, 1960. gadā atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam.

1978
Ungurpils
Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads
Atklāts muzejs Ungurpils "Sīpolos", muzeja ekspozīcija 20. gadsimta 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vidusskolas telpām.
Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ungurpils
(Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads)
18.09.1850Dzimšanas vietaCiems
2Aloja
(Aloja, Alojas novads)
1862IzglītojiesPilsēta
3Dikļi
(Dikļi, Dikļu pagasts, Kocēnu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
4Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
1867 - 1868IzglītojiesCiems
5Valka
(Valka, Valkas novads)
1868 - 1871IzglītojiesPilsēta
6Jaunpiebalga
(Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads)
1871DarbavietaCiems
7Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
31.12.1871 - 31.05.1872DarbavietaPilsēta
8Lielvārde
(Lielvārde, Lielvārdes novads)
1872 - 1874DarbavietaPilsēta
9Vidzeme
(Latvija)
31.05.1872 - 31.07.1872CeļojumsReģions, apgabals
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1874DzīvesvietaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1874DarbavietaPilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
06.02.1879Miršanas vietaPilsēta
13Alojas kapi
(Miera iela 2, Aloja, Alojas novads, LV-4064)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
14Aloja
(Aloja, Alojas novads)
1898Piemiņas vietasPilsēta
15Ausekļa iela 1, Aloja
(Ausekļa iela 1, Aloja, Alojas novads, LV-4064)
1928Piemiņas vietasĒka, māja
16Ungurpils
(Ungurpils, Alojas pagasts, Alojas novads)
1978Piemiņas vietasCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.