Ludis Bērziņš

Vārds
Ludis Bērziņš
Dzimtais vārds
Ludvigs Ernests Bērziņš
Pseidonīms
Pabērzis, Pabērzs
Saiknes
Personiska informācija
BĒRZIŅŠ Ludis (Ludvigs Ernests Bērziņš; 1870.14.IX Džūkstes pag. Rīpelēs -
1965.24.V Denverā, ASV, pārapbed. Džūkstes kapos 1997.27.IX) - pedagogs, folklorists, literatūrvēsturnieks, dzejnieks.
Dz. saimnieka ģim. kā jaunākais no septiņiem brāļiem. Māc. Džūkstes pagastsk. pie skolotāja A.Lerha-Puškaiša, Džūkstes muižas īpašnieka T.Veidemaņa privātsk. un Irlavas skolotāju seminārā (1886-89), pēc kura beigšanas strādājis turpat par skolotāju. Kā eksternis 1891 nokārtojis Jelgavas ģimn. eksāmenus, B. 1891-95 stud. teoloģiju Tērbatas univ., pēc tam mācītāja amata kand. laiku pavadījis Smiltenē pie K. Kundziņa. 1898-1904 vācu val. virsskolotājs un vietējo latv. mācītājs Kijevā. Pēc atgriešanās Ljā vadījis tirdzn. skolu Jēkabpilī (1904-09). 1909 nodib. (kopā ar svaini F. Šmithenu) Dubultos ģimn., ko vadījis līdz 1915, cenšoties sekot Rietumeiropas ped. principiem. Bēgļu laikā ģimn. pārcēlusies uz Tērbatu, kur to tāpat vadījis B. (1915-18). Kādu laiku bijis mācītājs un reālģimnāzijas vad. Limbažos. 1922 pārcēlies uz Rīgu, strād. par latv. lit. docētāju LU (no 1933 goda dokt., no 1935 prof.) un Rīgas skolotāju inst. direktoru (1922-34). Žurn. "Cīrulītis" red. un izdevējs (1934-36). 1944 emigrējis uz Vāciju, 1950 pārcēlies uz ASV. PBLA Tautas balva (1964).
Viena no pirmajām publikācijām - dzejolis "Pavasarī" laikr. "Latvietis" 1887 (ar ps. Pabērzis). Pirmais public. raksts, kas radīja plašāku ievērību, - "Kas vēl būtu ievērojams mūsu nākamajos dziedāšanas svētkos" ("Balss", 1888, 20.I; par tautastērpu valkāšanu). Sākot ar 90. gadiem, public. periodikā rakstus folkloristikā, pievērsies latv. tdz. stila, pantmēra u.c. jautājumu pētīšanai. 1940 iznāca grām. "Ievads latviešu tautas dzejā" (1. sēj. 1. d. - "Metrika un stilistika"). Public. rakstu ""Dievs" latviešu mitoloģijā" (žurn."Austrums" 1900) u.c. ar folkl. saistītus apcerējumus. Sast. "Latvju dainas" (pamatdziesmas, 1-6, 1928-32). Atsevišķās grāmatiņās izd. B. krātās novadu dziesmas ("Skrundas dziesmas", 1926, u.c.). Sast. latv. pasaku izlasi "Pasaku vītne" (1936). Rakstījis par K. Fīrekeru, E. Gliku, K. Hūgenbergu, Neredzīgo Indriķi u.c. latv. lit. vēstures senākā posma nozīmīgiem autoriem. Bijis virsred. izdevumam "Latviešu literatūras vēsture" (1-6, 1935-37; B. - aut. nodaļai par latv. folkloru), sast. lasāmgrām. skolai "Tēvu valoda" (1934-36, kopā ar A. Dravnieku), sar. darbus "Poētika pamatvilcienos" (1933), "Vārds un teikums" (1935-36, kopā ar M. Gaidi un R. Grabi) u.c. māc. grāmatas. Cīravas - Dzērves skolas simtgadei veltījis kultūrvēst. darbu "Tautskolas līdumnieki Kurzemē" (1933). B. dzejoļi apkopoti krāj. "Ceļi un teki" (1900), "Vēlās vārpas" (1936), "Dziesmu gads" (1937), "Mūža stiga" (1973). Dzejai raksturīga gk. rāma apcere, sirsnīgs dabas vērojums, lirisks prātnieciskums. Rakstījis arī dzeju bērniem. Bērnu dienu atmiņas atbalsojas dzejojumā "Brencis" (1926). Tautas pasaku motīvi pamatā dzejojumiem "Īkšķītis" (1930) un "Zelta auns" (1932). Izd. garīgās dzejas krāj. "Svētrīta skaņas" (1928); B. sacerējumi iekļauti garīgo dziesmu kopkrājumos, kļuvuši par bazn. dziesmām. - Ps.: Pabērzis, Pabērzs.
1990 Jūrmalā, Jaundubultos, Poruka prospektā 27, ēkā, kur B. dzīv.
1934-44, iekārtots memoriālais muzejs.
L. Ceļi: Rakstu krāj. L. Bērziņa 60. dzimšanas dienas piemiņai. R.,
1931; Bērziņš L. Mūža rīts un darba diena. R., 1935 [papild. izd. Mineapolisā 1954]; t.p. Mana dzīve // Pašportreti. Ņujorka, 1965; Zvaigžņu
sega: [Rakstu krāj. L. Bērziņa piemiņai]. Ņujorka, 1967 [lit.].
Dzimšanas vieta14.09.1870
Izglītojies
mācījies
Džūkstes pamatskolā L.Bērziņa pirmais skolotājs bijis A.Lerhis-Puškaitis
mācījies Džūkstes pagastskolā

1886–1889
mācījies seminārā
mācoties seminārā, L.Bērziņš publicējies žurnālā "Austrums"
mācījies Irlavas skolotāju seminārā

1891
mācījies
kā eksternis 1891 nokārtojis Jelgavas ģimnāzijas eksāmenus

1891–1895
studējis
studējot Tērbatā,vasarās kājām apceļojis Kurzemi, turpin.folkl.vākšanu
studē teoloģiju Tērbatas universitātē
Miršanas vieta24.05.1965
Apglabāts27.09.1997
Apbalvojumi
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.

1927
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Epitets latviešu tautasdziesmās", "Dažāda veida atkārtojumi", "Satīra un humors latviešu tautasdziesmās".

1928
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Latviešu tautas dzejas nozares", "Latviešu tautas dzeja Stendera un Herdera laikmetā".

1929
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Kristofors Fīrekers".

1929
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Kristofors Fīrekers".

1933
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas", "Kurzemes tautskolas ērkšķu ceļi. A. Bergmaņa un J. Valtera piemiņai Dzērves skolas 100 g. jubilejas gadījumā, 1833–1933", par rakstu "Latviešu tautasdziesmu metrika".

1935
Triju Zvaigžņu ordenis
III šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1935. gada 15. novembra lēmumu.

1936
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Latviešu tautasdziesmas", "Tautas dzejas ietekme latviešu literatūrā", "Jēkabs Lautenbahs un viņa centieni".

1964
PBLA Tautas balva

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.