Anna Brodele

Anna Brodele

Anna Elizabete Kalvišķe

Anna Pūķis

Anna Kupše

Rakstniece Anna Brodele (1910–1981) tikusi arestēta un notiesāta par darbošanos komunistiskajā pagrīdē un nelegālās literatūras izplatīšanu. 2. Pasaules kara sākumā evakuējusies uz Jaroslavļas apgabalu, vēlāk pārcēlusies uz Ivanovu, rakstījusi dzejoļus un viencēlienus LPSR Valsts mākslas ansamblim. Pēc atgriešanās Latvijā, turpinājusi rakstīt lugas. Lugās galvenokārt tēlotas lauku dzīves pārvērtības, slavināts darbs kolhozā. Prozas darbu centrā ir sieviešu tēli, tajos prasmīgi risināti sižetiskie notikumi, patiess pārdzīvojumu tēlojums, dzīvs dialogs, taču kopumā tie ilustrē valdošās ideoloģijas uzskatus, vairāk tēlo vēlamo nekā reālo dzīvi. Rakstījusi arī stāstus bērniem un publicistiku.

Dzimusi mežsarga ģimenē.
Beigusi Viesītes pamatskolu.
1924–27: mācījusies Jēkabpils vidusskolā.
No 1927: dzīvojusi Rīgā un darbojusies komunistiskajā pagrīdē, izplatījusi nelegālo literatūru.
1932: tikusi arestēta un notiesāta uz 3 gadiem 6 mēnešiem, sodu izcietusi Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā.
1940–41: strādājusi VAPP tehnisko rakstu apgādā, bija laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādniece un žurnāla "Sarkanā Palīdzība" tehniskā redaktore.
1941: evakuējusies uz Jaroslavļas apgabalu, strādājusi kolhozā.
1942: pārcēlusies uz Ivanovu, rakstījusi dzejoļus un viencēlienus LPSR Valsts mākslas ansamblim.
1943–44: mācījusies M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā.
No 1944. gada rudens: strādājusi Jaunatnes teātrī par literarās daļas vadītāju, arī par redaktori Kinematogrāfijas ministrijā (līdz 1948. gadam).

"Stāstu krājumā "Stiprie cilvēki" (1946) tēlota latviešu dzīve evakuācijā. Brodeles lugās tēlotas galvenokārt lauku dzīves pārvērtības, slavināts darbs kolhozā. Mākslinieciski šīs lugas ir vāji izstrādātas, tipiski personības kulta laika darbi ar krasu personu sadalījumu pozitīvajos un negatīvajos. Brodeles darbība prozā sākās ar garo stāstu "Marta" (1950, pirmpublicējums periodikā ar nosaukumu "Martas dienasgrāmata" 1949) par kādas meitenes ceļu uz revolucionāro kustību. Stāstam ir autobiogrāfiska ievirze. Arī romānu "Ar sirdi un asinīm" (1956, ekranizēts ar nosaukumu "Ilze") un "Uzticība" (1962) centrā ir sieviešu tēli; tajos prasmīgi risināti sižetiskie notikumi, patiess pārdzīvojumu tēlojums, dzīvs dialogs, taču kopumā tie ilustrē valdošās ideoloģijas uzskatus, vairāk tēlo vēlamo nekā reālo dzīvi, tajos īpaši akcentētas šķiriskās pretrunas, uzsvērts pozitīvo varoņu entuziasms. Romānā "Klusā pilsētiņa" (1967) tēlota mazpilsēta 30. gados, krasas šķiru pretrunas, satīriski atveidoti mantīgo šķiru pārstāvji. Viens no spilgtākajiem Brodeles darbiem ir garais stāsts "Zilais zvirbulis" (1965, čehu TV filma 1972) un tā turpinājums "Tas ir mans laiks" (1969), kurā tiešāk dokumentēta sava laika reālā dzīve. Stāsta centrā ir meitene, kas asi izjūt sabiedrībā pastāvošās pretrunas starp vārdiem un darbiem un mokoši meklē savu vietu dzīvē."

Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

1927: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnālā "Domas" (10. nr.).

Lugas

"Trīs viencēlieni" (1945)
"Upesciema pavasaris" (grāmatā un teātrī 1948)
"Skolotājs Straume" (teātrī 1948, grāmatā 1949)
"Zelta druva" (grāmatā un teātrī 1949)
"Dedzīgās sirdis" (grāmatā un teātrī 1951)
"Avārija" (grāmatā un teātrī 1954)
"Dace meklē laimi" (teātrī 1955, grāmatā 1956) (dziesmuspēle)
"Nemirstīgā jaunība" (1958)
"Mana trauslā meitene" (1964)

Dzeja

"Brīvā dzimtene" (1946)

Proza

"Stiprie cilvēki" (1946) (stāstu krājums)
"Marta" (garstāsts) (grāmatā un teātrī 1950, pirmpublicējums periodikā ar nosaukumu "Martas dienasgrāmata" 1949, luga ar nosaukumu "Stundu pirms ausmas" periodikā 1950)
"Ar sirdi un asinīm" (romāns) (1956, ekranizēts ar nosaukumu "Ilze")
"Uzticība" (romāns) (1962)
"Klusā pilsētiņa" (romāns) (1967)
"Zilais zvirbulis" (garstāsts) (1965, čehu TV filma 1972)
"Tas ir mans laiks" (1969) (garstāsta "Zilais zvirbulis" turpinājums)