Pēteris Šmits

Vārds
Pēteris Šmits
Pseidonīms
P. Smiters
Papildu vārdi
Šmidts, Schmidts, Schmidt, Šmits-Smiteris
Saiknes
Kopsavilkums
Pēteris Šmits (1869–1938) – valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs. Strādājis kā universitātes profesors, ķīniešu un krievu valodu pasniedzējs, paralēli veicot apjomīgus valodniecības pētījumus Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Publicējis ievērojamus pētījumus par austrumu valodām, sagatavojis mācību materiālus ķīniešu un mandžūru valodās. Savā laikā Pēteris Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru un tungusu ciltis un sniedzis plašus pētījumus par šo cilšu valodām. Tulkojis pasakas un dzeju no ķīniešu uz latviešu valodu. Nodarbojies arī ar latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas vākšanu, pētīšanu un pasaku, ticējumu un tautasdziesmu publicēšanu. Salīdzināmās mitoloģijas zinātniskās pētniecības aizsācējs. Galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos, kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos. Uz šī Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Uzrakstījis pirmo sistemātisko pārskatu par latviešu mitoloģiju un rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam 4 sējumos (1936–1939). Izveidojis vienu no nedaudzajām teorijām par latviešu tautasdziesmu vecumu. Pētera Šmita plašās zināšanas orientālistikā ļāva viņam salīdzināt austrumu un indoeiropiešu folkloru, risināt latviešu folkloras problēmas kopsakarā ar daudzu citu tautu folkloras problēmām.
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Vienu ziemu mācījies Raunas pagastskolā, pēc tam Raunas draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā, tad Rīgas guberņās ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā nomiris tēvs.
1896: apprecējies ar Elfrīdu Mariju Jēgeri. Laulībā dzimis dēls Pēteris Šmits.
1910: laulība ar Elfrīdu Mariju Šmiti šķirta.
1912: apprecējies ar Īdu Zilgalvi.

Dzīvojot Vladivostokā, piedalījies arī latviešu nacionālās karaspēka vienības – Imantas pulka – izveidē. Ar šo pulku viņš 1920. gada pavasarī pa ūdensceļu atgriezies Latvijā.
Citātu galerija
''Pēteris Šmits pieder pie nedaudzajiem šī gadsimta pirmās puses enciklopēdiskas ievirzes zinātniekiem, t. i., fundamentālistiem, šī vārda labākajā nozīmē. [..]
Nedz pirms, nedz arī pēc P. Šmita nav bijis cita latviešu folklorista, kas tautas dziesmu un pasaku pētniecības novadā būtu paveicis tik dižu darbu. Šai ziņā viņu var daļēji salīdzināt ar Kr. Baronu un A. Lerhi-Puškaiti. Taču Barona diženums un lepnums ir viņa "Latvju Dainas", līdzīgi kā Lerha-Puškaiša dižums un lepnums ir viņa "Latviešu tautas pasaku un teiku" krājums. Turpretī P. Šmita folkloristiskās darbības uzmanības lokā atradušies visi latviešu folkloras pamatžanri. Var dibināti teikt, ka P. Šmits Latvijas brīvvalsts laikā (20. un 30. gados) ir bijis pats daudzpusīgākais un pētniecības darbā arī pats ražīgākais latviešu folklorists."

Rozenbergs, Jānis. Folklorista, etnogrāfa un valodnieka Pētera Šmita atcerei. Letonica, 1998, Nr. 2, 110., 138. lpp.
Profesionālā darbība
1893: pirmais zināmais Pētera Šmita dzejolis ar virsrakstu "Dzejols" ("Sirds kāro man pēc maldīšanās") publicēts "Mājas Viesis" pielikumā.

Publicētie pamatdarbi

1898: "Der Lautwandel im Manschu und Mongolischen" ("Skaņu mija mandžūru un mongoļu valodā") // Journal of the Peking Oriental Society, Nr. 4.
1899: "Троякая долгота в латышском языке".
1900: "Китайские классические книги" // Известия Восточного института.
1902: "Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений".
1902: "Китайская хрестоматия для первоначального преподавания".
1907: "Учебник манджурского языка в трех частях".
1908: "О постановке научного китаеведения в Западной Европе".
1909: "Изучение Китая за границей".
1909: "Судьба Фан До. Повесть из сборника Дзинь-гу ци-гуань".
1911: "Конспект лекций по политической организации Китая".
1912, 1923: "Etnogrāfisku rakstu krājums" (1–3).
1918, 1926: "Latviešu mitoloģija".
1919: "Языковедение: лекции, читанные студентам Владивостокского Историко-Филологического факультета в 1918–19 г.г.".
1921: "Valodas kļūdas un grūtumi".
1921 "Ievads valodniecībā".
1921: "Ievads baltu filoloģijā".
1921, 1930: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Jāni Endzelīnu).
1923: "Programma tautas tradīciju krājējiem".
1923: "Les chansons populaires lettonnes".
1923: "The language of the Negidals" ("Negidalu valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 5. sējums.
1923: "The language of the Olchas" ("Olču valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 8. sējums.
1925–1937: Latviešu pasakas un teikas (1–15; sastādītājs, redaktors).
1926: "Autobiogrāfijas no diviem senākiem brāļu draudzes locekļiem".
1927: "Altajiešu valodu vārdi latviešu valodā". // FBR, 7. sējums.
1928: "The language of the Oroches" ("Oroču valoda").
1928: "The language of the Samagirs" ("Samagiru valoda").
1929: "Raunas izloksnē uzrakstītās tautas dziesmas". // FBR, 9. sējums.
1929: "Latviešu teikas" (sastādītājs).
1930: "Apsīšu Jēkaba raksti" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Nīcas tautas dziesmas" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: Prāvests Dr. theol. h.c. Kārlis Kundziņš // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Priekšvārdi" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Valodas liecības par senajiem baltiem" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Latviešu mitoloģija" // Latvieši, 1. sējums.
1932: "Chinesische Elemente im Mandschu" ("Ķīniešu valodas elementi mandžūru valodā") // Asia Major, VII–VII.
1932: "Dažādi laikmeti tautas dziesmās" // Latvieši, 2. sējums.
1933: Hērodota ziņas par senajiem baltiem // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 21. sējums.
1934: "Ievads valodniecībā".
1934: "Skaistākās latviešu pasakas" (sastādītājs).
1934: "Altaische Zahlwörter" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: [Etymologische Beiträge.] "Zur Etymologie des finnischen Wortes poro
"Renntier"" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: "Persian Dualism in the Far East".
1936: "Ievads baltu filoloģijā".
1936: "Ķīniešu pasakas" (sastādītājs).
1936: "Par baltu aizvēsturi" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 22. sējums.
1936–1939: Tautas dziesmas (1–4; papildinājums Krišjāņa Barona "Latvju Dainām" Pētera Šmita redakcijā).
1937: "Latgaliešu pasakas" (sastādītājs).
1937: "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti".
1937: "Ai kundziņ, bajāriņ".
1940–1941: "Latviešu tautas ticējumi" (sastādītājs).

Dzīvojot Vladivostokā, Pēteris Šmits gandrīz katru gadu brauca uz Latviju, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas regulāri rīkotajās vasaras sapulcēs. Turklāt aktīvi darbojās latviešu žurnālistikā, rakstījis arī literatūrkritikas un dzejoļus. Raksti publicēti laikrakstos "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Druva" u. c. izdevumos.
Mandžūru valodas īpatnību detalizētākai izpētei apceļojis gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis Tālajos Austrumos.

Mūža beigu posmā Šmits pievērsies folkloras vākšanai. Pētera Šmita galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" (1–15, 1925–1937), kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" (1–4,1940–1941). Uz šī Pētera Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam (1–4, 1936–1939).

Pagodinājumi

1927: Upsalas universitātes goda doktors.
1928: Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas goda doktors.
2018–2019: Pētera Šmita 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.–2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos.

Dzimšanas laiks/vieta25.12.1869
Raunas pagasts
Raunas pagasts, Raunas novads
Dzimis Raunas pagasta Lisēniešu Pekša mājās.
Dzīvesvieta1891
Rīga
Rīga

1891 – 1892
Maskava
Moscow, Russia

1892 – 1896
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1896 – 1899
Pekina
Beijing, China

1899 – 1920
Vladivostoka
Vladivostok, Primorsky Krai, Russia

1920
Rīga
Rīga
IzglītībaPekina
Beijing, China

Papildinājies Pekinā ķīniešu filoloģijā.


Raunas pagasta skola
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads

Raunas draudzes skola
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads

Cēsu apriņķa skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

nezināms – 1891
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Rīga

1891 – 1892
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Filoloģijas fakultātē studējis slāvu (galvenokārt krievu) valodas un literatūru.


1892 – 1896
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Filoloģijas fakultātes Austrumu valodu nodaļā studējis ķīniešu, mandžūru, mongoļu un kalmiku valodu. Studijas beidzot, paturēts universitātē, lai gatavotos profesūrai ķīniešu un mandžūru valodā un literatūrā.

1902
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Ieguvis maģistra grādu Pēterburgas universitātē par disertāciju "Opit mandarinskoj gramatiki" ("Mandarīnu gramatikas apcerējums").
DarbavietaLatvijas Tautas universitāte
Rīga
Rīga

Lektors, Mākslas un filozofijas fakultātes vadītājs


Pekina
Beijing, China
Strādājis Krievijas Ārlietu ministrijas dienestā Krievijas vēstniecībā Pekinā.

1898 (Datums nav precīzs)
Pekinas Universitāte
Pekina
Beijing, China
Docējis krievu valodu, izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus.

1899 – 1918 (Datums nav precīzs)
Vladivostokas Tālo Austrumu institūts
Vladivostoka
Vladivostok, Primorsky Krai, Russia

Ķīniešu valodas un literatūras profesora vietas izpildītājs. No 1902. gada – profesors ar ārkārtējā profesora tiesībām.


1918 – 1920
Tālo Austrumu valsts universitāte
Vladivostoka
Vladivostok, Primorsky Krai, Russia
Profesors, 1919.–1920. gadā arī Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns.

1920 – 1938
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesors 1920. gadā, 1923.–1925. gadā fakultātes dekāns, 1922. gadā – Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās.

Lasījis lekciju kursus: Ievads valodniecībā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Ievads baltu filoloģijā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Folklora (1920./1921, 1922./1923., 1928./1929., 1932./1933. māc. g.); Latviešu mitoloģija (1921./1922., 1926./1927., 1930./1931., 1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Ievads ķīniešu filoloģijā (1921./1922. māc. g.); Indoeiropiešu senatne (1923./1924., 1927./1928., 1931./1932., 1936./1937. māc. g.); Ievads latviešu tautas tradīcijās (1924./1925. māc. g.); Ķīnas kultūras vēsture (1926./1927., 1930./1931. māc. g.); Ķīniešu valoda (1927./1928.–1937./1938. māc. g.); Āzijas kultūra (1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Semināri folklorā (1925./1926., 1929./1930. māc. g.) un tautas tradīcijās (1933./1934. māc. g.)


00.07.1937
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010

Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas loceklis

Dalība organizācijāsFraternitas Lettica
Biedrs

1919
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes goda priekšēdis

1920 – 1938
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Zinību komisijas (vēlāk Zinātņu komitejas) priekšnieks

1923 – 1938
Filologu biedrība
Rīga
Rīga
Biedrības priekšnieks, no 1930. gada oktobra – goda biedrs.

1924 – 1938
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Rīga
Kolēģijas loceklis

1936 – 1938
Latvijas Vēstures institūts
Rīga
Rīga
Īstenais biedrs
Ceļojums1896
Pekina
Beijing, China
Pēterburgas Universitātes vadības uzdevumā komandēts uz trim gadiem uz Ķīnu, lai tur papildinātu un padziļinātu ķīniešu un mandžūru valodas prasmi. Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899).

1896
Sibīrija
Siberia, Russia

1896
Mongolija
Mongolia

Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899).


1896 – 1899 (Datums nav precīzs)
Gobi tuksnesis
Gobi Desert

1896 – 1899
Ķīna
China
Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899).

1899
Japāna
Japan

1899
Koreja
Korea

1907 – 1912
Mongolija
Mongolia
Regulāri braucis zinātniskos nolūkos uz Mongoliju, pratis mongoļu valodu.

1937
Parīze
Paris, France
Miršanas laiks/vieta05.06.1938
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Apbalvojumi
1926
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas" (I).

1929
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Kristības", "Ļaužu šķiras jeb kārtas".

1936
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Tautas gara mantas prozā".

1938
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas".

1938
Tēvzemes balva

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-37 no 37.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Raunas pagasts
(Raunas pagasts, Raunas novads)
25.12.1869Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
1920DzīvesvietaPilsēta
3Pekina
(Beijing, China)
1896 - 1899DzīvesvietaPilsēta
4Vladivostoka
(Vladivostok, Primorsky Krai, Russia)
1899 - 1920DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1891DzīvesvietaPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1892 - 1896DzīvesvietaPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1891 - 1892DzīvesvietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
05.06.1938Miršanas laiks/vietaPilsēta
9Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
10Pekina
(Beijing, China)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1902IzglītībaPilsēta
12Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
13Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
14Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1891IzglītībaPilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
1891 - 1892IzglītībaPilsēta
17Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1892 - 1896IzglītībaPilsēta
18Pekina
(Beijing, China)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
19Pekina
(Beijing, China)
1898DarbavietaPilsēta
20Vladivostoka
(Vladivostok, Primorsky Krai, Russia)
1899 - 1918DarbavietaPilsēta
21Vladivostoka
(Vladivostok, Primorsky Krai, Russia)
1918 - 1920DarbavietaPilsēta
22Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1938DarbavietaĒka, māja
23Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010)
01.07.1937DarbavietaĒka, māja
24Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
25Mongolija
(Mongolia)
1907 - 1912CeļojumsValsts
26Pekina
(Beijing, China)
1896CeļojumsPilsēta
27Sibīrija
(Siberia, Russia)
1896CeļojumsReģions, apgabals
28Mongolija
(Mongolia)
1896CeļojumsValsts
29Gobi tuksnesis
(Gobi Desert)
1896 - 1899CeļojumsTuksnesis
30Ķīna
(China)
1896 - 1899CeļojumsValsts
31Japāna
(Japan)
1899CeļojumsValsts
32Koreja
(Korea)
1899CeļojumsReģions, apgabals
33Parīze
(Paris, France)
1937CeļojumsPilsēta
34Rīga
(Rīga)
1923 - 1938Dalība organizācijāsPilsēta
35Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1920 - 1938Dalība organizācijāsĒka, māja
36Rīga
(Rīga)
1936 - 1938Dalība organizācijāsPilsēta
37Rīga
(Rīga)
1924 - 1938Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.