Andrievs Niedra

Vārds
Andrievs Niedra
Pseidonīms
Andrejs, Dauškāns, Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J. Strautmalis
Kopsavilkums
Andrievs Niedra (1871–1942) – rakstnieks, mācītājs, politiķis.
Citātu galerija
"Stāstos "Bez paša pagātnes" (periodikā 1898), "Skaidra sirds" (periodikā 1898, grāmatā 1903), "Nespēcīgā dvēsele" (periodikā 1899), romānā "Līduma dūmos" (periodikā 1899, grāmatā 1901) izmantota Puzeniekos gūtā pieredze, kur Niedra strādāja par mājskolotāju pie barona O. Grothūza (1893–1895). Pasakā "Zemnieka dēls" (1902), drāmā "Zeme" (teātrī 1903, grāmatā 1911) u. c. risinājis problēmas par latviešu inteliģences veidošanos, tās lomu tautas dzīvē un it īpaši par zemniecības konfliktu ar vācu muižniecību, kā arī prognozējis iespējamo izlīdzinājumu. Vispārliecinošāk un mākslinieciski spilgtāk minētās problēmas paustas romānā "Līduma dūmos". Ar šiem un citiem Niedras darbiem latviešu literatūrā radās vēl nebijusi tematika un problemātika. To Niedra atklāja vērienīgā literāri mākslinieciskā skatījumā. Mazāka nozīme ir Niedras stāstiem "no tautas dzīves" un humoreskām. Niedra savu darbu sižetos ievijis arī kriminālistiku, it īpaši romānā "Kad mēnesis dilst" (1903) un "Sikspārnis" (1905). Niedras dzejoļu cikls "Ceļinieka dziesmas" publicēts kopā ar Rūdolfa Blaumaņa darbiem krājumā "Ceļa malā" (1900). Literatūrkritikai Niedra pievērsās 19. gs. 90. gados, kad ar parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem ("Austrums" 1896–1897). Niedra atzina, ka sociālā problemātika traucējusi dzejnieces talanta pilnveidošanos. Niedra publicēja rakstus par literatūrkritikas pamatojumu un uzdevumiem – "Par kritikas uzdevumu" ("Austrums" 1899), "Kritikas uzdevums" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums 1901). Niedra atzinis, ka literārā darba vērtējums jābalsta uz "mākslas sajušanu". Aplūkodams dažādus kritikas veidus (dogmatisko, izprašanas, māksliniecisko un estētikas), Niedra secināja, ka galvenais kritikas uzdevums ir veicināt estētisko domāšanu. Niedra rakstā "Aklā fantāzija" ("Austrums" 1903) izvirzīja prasību, ka arī fantāzijā nedrīkst ignorēt lietu un parādību reālo loģiku. Niedra izvirzīja teoriju par dzimtenes mākslu, uzskatīdams ka tajā apvienojas ideālisms ar reālismu ("Dzimtenes māksla", "Austrums" 1905). [..]

Niedras publicistisko rakstu vidū atzīmējams "Morituri" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums 1902), kurā viņš aplūkojis vācu muižniecības un latviešu zemniecības attiecību vēsturi un prognozējis iespējamās tālākās norises. Niedra atzina sabiedrības attīstībā vienīgi evolūciju un pilnīgi noraidīja revolucionāro cīņu, it sevišķi sociālisma idejas. Niedra vērsās pret 1905. gada revolūciju, tāpēc revolucionāri noskaņotā sabiedrības daļa novērsās no Niedras izdotā žurnāla "Austrums" un Niedra bija spiests to slēgt. [..]

Pēc 1905. gada revolūcijas Niedras literārā darbība pieklusa. Atzīmējami stāsti "Pēteris Salna" (1911), "Stāsts par karātavām" (1915). 20. gs. 20. un 30. gados Niedra rakstīja par saviem literārajiem darbiem, atklādams ierosmes avotus, prototipus un idejiski mākslinieciskos nolūkus, kā arī polemizēdams ar kritiķiem. Sarakstīja plašu apceri "Pārdomas par Raiņa darbiem" (kopoti raksti "Nemiera ceļi", 4 [2], 1933). Literārie darbi: dzejoļu krāj. "Vecā līdumnieka dziesmas" (1924), romāns "Anna Gaigala" (laikrakstā "Latvis" 1927–1928 ar nosaukumu "Pētera Vanaga stāsts"), pēdējo stāstu krājumu "Māras josta" (abi Mineapolisā, ASV 1971).

Vairāk nekā desmit gadu Niedra rakstīja apceri (vācu valodā, vēlāk tulkota latviski) "Tautas nodevēja atmiņas" (1–3, 1923–1930); 4. daļu (nosaukums "Kā tās lietas tika darītas", 1934), kas lielā mērā atkārto iepriekšējās daļās teikto, K. Ulmanis tūlīt pēc 1934. gada 15. maija lika iznīcināt, vēlāk arī aizliedza 1.–3.daļu. 1943. gadā 4. daļa iznāca atkārtoti autora izdevumā."

Knope, Elza. Andrievs Niedra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Profesionālā darbība
Jau skolas gados publicējis dzejoļus un stāstus.
1887: pirmā publikācija – dzejoļu krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas".
No 1888: stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Stāstu tematikas pamatā vēstures nostāsti un teikas. Dzejoļu pamatnoskaņa – sentimentāla rezignācija. Ļoti populārs kļuva dzejolis dziesma "Gaujas malā" ("Dažu skaistu ziedu..", 1891).

Grāmatās izdotie darbi

Dzeja

1887: "Pirmās ziedoņa vēsmas".
1900: "Ceļa malā. Blaumaņa – Niedras dzejoļi" (A. Niedras dzejoļu cikls "Ceļinieka dziesmas" ).
1924: "Vecā līdumnieka dziesmas".

Stāsti

1901: "Bārenis un Brūnā".
1902: "Zemnieka dēls" (literārā pasaka).
1903: "Skaidra sirds".
1971: "Māras josta".

Literārā pasaka

1902: "Zemnieka dēls".
1935: "Kurbads" (latviešu tautas pasakas adaptācija).

Humoreskas

1904: Andrieva Niedras Bads un mīlestība un citas humoreskas

Romāni

1901: "Līduma dūmos".
1903: "Kad mēnesis dilst".
1905: "Sikspārnis".
1927–1928: "Anna Gaigala" (laikrakstā "Latvis" ar nosaukumu "Pētera Vanaga stāsts", grāmatā 1971. gadā).

Apceres

1905: "Kurp mēs ejam?"
1905: "Ko nemiernieki meklē mūsu baznīcās?"
1905: "Kā izpostīt mūsu baznīcu?"
1905: "Grūtā brīdī".
1905: "Darbs un svabadība, jeb, kā izpostīt mūsu fabrikas?"
1906: "Lettische Stimmen zur Landgemeindeordnung".
1907: "Baznīca un skola".
1924: "Latvijas valsts tiesiskie pamati".
1924: "Dzīvais mironis" (atbilde Viktoram Eglītim).
1925: "Latvijas izredzes".
1925: "Kā apvienot pilsoņus?"


Lugas

1911: "Zeme".

Autobiogrāfiskā proza

1923–1930: "Tautas nodevēja atmiņas : Andrieva Niedras piedzīvojumi cīņā pret lieliniecismu".
1943: "Mana bērnība un mani puikas gadi".
1943: "Kā tās lietas tika darītas".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1899:
Aleksandrs Puškins "Kapteiņa meitiņa".

Darbība literatūrkritikā

Literatūrkritikai Andrievs Niedra pievērsās 19. gs. 90. gados, kad ar parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem ("Austrums" 1896–1897). Publicējis rakstus par literatūrkritikas pamatojumu un uzdevumiem: "Par kritikas uzdevumu" ("Austrums", 1899), "Kritikas uzdevums" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums, 1901).
Recenzējis Ādolfa Alunāna, Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes, Augusta Deglava, Pērsieša, Jāņa Poruka, Andreja Pumpura, Raiņa, Kārļa Skalbes, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa u. c. rakstn.ieku darbus.
Dzimšanas laiks/vieta08.02.1871
Tirzas pagasts
Tirzas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Tirzas pagasta Dauškānos.
Dzīvesvieta00.11.1919 – 00.05.1924
Klaipēda
Klaipėda, Klaipėda County, Lithuania
Dzīvoja Klaipēdas apgabalā.

1926 – 1942
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia
Dzīvoja Austrumprūsijā, Altštatē.
Izglītība1877 – 1881
Tirzas pagastskola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads

1883 – 1884
Tirzas draudzes skola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads

1885 – 1886
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1887 – 1890
Rīgas pilsētas ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1890
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001
Nokārtojis abitūrijas eksāmenus.

1890
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Rīga

1890 – 1899
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Studējis ar pārtraukumiem teoloģiju. Pēc studiju beigšanas nevarēja atrast mācītāja vietu.
Darbavieta1893 – 1895
Puzenieku muiža
"Puzenieku pirts", Puzenieki, Puzes pagasts, Ventspils novads, LV-3613
Mājskolotājs barona Oskara fon Grothusa ģimenē Ventspils apriņķa Puzenieku muižā.

1899
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Rīga
Rīga
Literārās nodaļas vadītājs

1899
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads
Palīgmācītājs

1901 – 1902
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Literārās nodaļas vadītājs

1903 – 1906
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Vadītājs, no 1904. gada – arī izdevējs.

1906 – 1908
Matīši
Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads
Matīšu draudzes mācītājs.

1908 – 1918
Kalsnavas pagasts
Kalsnavas pagasts, Madonas novads
Kalsnavas-Vietalvas draudzes mācītājs.

00.04.1919 – 00.07.1919
Kļuva par aktīvu politiķi un sadarbojās ar Latvijā dislocētās vācu armijas vadītājiem, kļuva par t. s. Niedras valdības galvu – ministru prezidentu (1919. gada aprīlis–jūnijs).

1926 – 1930
Kaļiņingradas apgabals
Kaliningrad Oblast, Russia
Vācu draudzes mācītājs
Ceļojums1900 – 1902
Davosa
Davos, Canton of Grisons, Switzerland
A. Niedra saslima ar plaušu tuberkulozi un ārstējās Davosā.
Apcietinājums1918
Lielinieki A. Niedru arestēja.

00.05.1924
Rīga
Rīga
Tika arestēts un septembrī tiesāts par saistību ar K. Ulmaņa pagaidu valdības gāšanu un prettiesisku darbību Latvijas Neatkarības kara laikā. Ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu A. Niedram tika piespriests sešu gadu cietokšņa sods par valsts nodevību. Piespriesto sodu nomainīja ar aizliegumu dzīvot Latvijā.
Miršanas laiks/vieta25.09.1942
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Apbalvojumi
1901
Rīgas Latviešu biedrības prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Līduma dūmos".

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Tirzas pagasts
(Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
08.02.1871Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Klaipēda
(Klaipėda, Klaipėda County, Lithuania)
01.11.1919 - 01.05.1924DzīvesvietaPilsēta
3Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1926 - 1942DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
25.09.1942Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
6Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1877 - 1881IzglītībaCiems
7Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1885 - 1886IzglītībaCiems
8Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1887 - 1890IzglītībaĒka, māja
9Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1890IzglītībaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1890IzglītībaPilsēta
11Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1890 - 1899IzglītībaĒka, māja
12Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1883 - 1884IzglītībaCiems
13Puzenieku muiža
("Puzenieku pirts", Puzenieki, Puzes pagasts, Ventspils novads, LV-3613)
1893 - 1895DarbavietaMuiža
14Rīga
(Rīga)
1899DarbavietaPilsēta
15Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads)
1899DarbavietaCiems
16Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1903 - 1906DarbavietaPilsēta
17Matīši
(Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads)
1906 - 1908DarbavietaCiems
18Kalsnavas pagasts
(Kalsnavas pagasts, Madonas novads)
1908 - 1918DarbavietaPagasts
19Kaļiņingradas apgabals
(Kaliningrad Oblast, Russia)
1926 - 1930DarbavietaReģions, apgabals
20Davosa
(Davos, Canton of Grisons, Switzerland)
1900 - 1902CeļojumsPilsēta
21Rīga
(Rīga)
01.05.1924ApcietinājumsPilsēta
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
Nr.DatesAvotsTeksta fragments
   
#LFK Ak-75-101.05.1919Vienība
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.