Kārlis Dziļleja

Vārds
Kārlis Dziļleja
Dzimtais vārds
Kārlis Tīfentāls
Pseidonīms
K. Lejnieks
Saiknes
Kopsavilkums
Kārlis Dziļleja (1891–1963) – dzejnieks, literatūrvēsturnieks, jurists un politiķis; aktīvi darbojas trimdas presē, publicējot gan literārus darbus, gan apcerējumus un recenzijas par aktuāliem tematiem un notikumiem trimdas dzīvē. Dzejas un raksti pauž dziļu patriotismu un ticību.
Personiska informācija
Dzimis zemnieka ģimenē. Kā pats atzinis, tad senči ir ienācēji no Šķēdes pagasta, kur "Bezdubeņos" mani senči ir saimniekojuši kopš senseniem laikiem, ik tālu vien pagātnē tie pārskatāmi seno laiku dokumentos (baznīcas grāmatās un revīzijas listēs). Pēc zemnieku brīvlaišanas mans sencis ir bijis pirmais pagasta vecākais un dabūjis uzvārdu Tīfentāls." (Trimdas rakstnieki: autobiogrāfiju krājums, 2. sēj., 1947, 11. lpp.)
Māte nākusi no turīgas mežsargu dzimtas.

"Manas pirmās bērnības atmiņas vārda tiešā nozīmē tinas purva malas miglas autos. Nevien pavasarī un rudenī, bet arī vasarā ik vakaru un rītu no lielā purva un apkārtējām pļavām cēlās balta migla, kurā drīz vien pazuda netālo mežu silueti." (12. lpp.)

Pēc Cēsu pedagoģisko kursu beigšanas, 1909: uzsāka skolotāja gaitas.
1911–1914: dzīvoja Belgorodā.
1915: 1. Pasaules kara laikā evakuējās uz Harkovu, dzīvoja Pēterpilī.
1919: sākumā atgriezās Latvijā.
1944: oktobrī atstāja Rīgu un bēgļu gaitās nonāca Vācijā, vispirms Šneidemīles sadales nometnē, tad Mēklenburgas apriņķa pilsētā Gitrovā, kur tolaik apradušies ap 500 latviešu; 1945: aprīlī virzījās tālāk uz rietumiem un nonāca Holšteinas ciemā; pēc 2. pasaules kara brīvprātīgi devās uz Putlosu, kur pavadīja mēnesi un bijušajiem karavīriem lekcijas par literāriem un sabiedriskiem jautājumiem.
1949: pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.

Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Sejas" (Rīga: Saule, 1925)

"Kritiķis un literaturvēsturnieks Dziļleja sācis mēģināties nevien stāstu rakstniecībā, bet ari dzejā. Un gandrīz liekas – no visiem viņa
darbiem dzejoji būs tie vērtīgākie un paliekamākie. Vismaz pirmais dzejoju kopojums atstāj itin patīkamu iespaidu un tur daži tiešām
glīti dzejoļi. Salīdzinot Dziļleju ar mūsu pārējiem sociālistiski noskaņotiem dzejniekiem, jāsaka, ka viņš nav tik ultrarevolucionars un neīsts, kā Linards Laicens, nav tāds šaudīgs nemiergars un jaunu formu eksperimentētājs, kāds Andrejs Kurcijs un nav tik programatiski-sauss un auksts, kā Kārlis Dzelzs. Vistuvāks viņš Jānim Grotam, tikai Grots liriskāks un intīmāks, bet sirsnīgais ideālisms un revolucionārā romantika abiem puslīdz vienādi. [..] Dziļleja galvenā kārtā optimists, jaunas nākotnes ticētājs un gavilētājs. [..] nevērtīgākie un negatavākie visā grāmatiņā būs italiskās sonetas un trioletas formās rakstītie dzejoļi, īpaši trioletas. Vispār, nav saprotami, kā pēc tam, kad Kārlis Krūza trioletas formu izsmēlis, vēl dzejnieki atrod par iespējamu viņā mēģināties. Vispatīkamāko iespaidu man atstāja pēdējā nodaļa "Pa dzimtenes taku". Te atmiņas no dzimtenes mājām, skolas laika un revolucionārās darbības izteicas vienkāršos, sirsnīgos, zīmīgi-reālos pantos."
Ērmanis, Pēteris. K. Dziļleja. Sejas. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.03.1926)
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1908: pirmā publikācija – humoristiski stāsti laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā 8./21. novembrī, kā arī "Zvārguļa Zobgala kalendārā".
1912: pirmās recenzijas periodikā.

Literārie darbi

Dzejas krājumi
1925: "Sejas".

Īsprozas krājumi
1925: "Seklais laiks".
1927: tēlojumi bērniem "Bundiņš".
1927: tēlojumi bērniem "Janka, kur grāmata?"
1928: tēlojumi bērniem "Bundiņa dienasgrāmata".
1944: atmiņu tēlojumi "Mans brālītis".

Romāni
1937: "Daugava".
1943: "Jaunā pasaule".

Literatūrteorētiski izdevumo, monogrāfijas
1925: monogrāfiska apcere "Jānis Asars dzīvē un darbā".
1935: monogrāfiska apcere "Garlībs Merķelis".
1936: monogrāfiska apcere "Janis Rozentāls" (atkārtots izdots 1996).
1937: monogrāfiska apcere "Ādolfs Alunāns".
1938: monogrāfiska apcere "Vecais Stenders".
1938: monografiska apcere "Neredzīgais Indriķis".

Otrā pasaules kara izskaņā manuskriptā Rīgā palika sakārtotais stāstu krājums "Klusos krastos" un dzejas krājums "Vijole naktī".

Sastādītājs

1939: Jāņa Ruģēna darbu izlase "Dzīve un darbi", arī ievads un bibliogrāfija.
1939: Laubes Indriķa Raksti (1–2), arī ievads un bibliogrāfija.

Periodikā publicējis rakstus par Raini, arī Raiņa dzimtas pirmo ģenealoģisko pētījumu "Pa Raiņa senču pēdām" ("Domas", 1929, 5).
Skolu vajadzībām sagatavojis lasāmgrāmatas "Darbs un dzīve" (6 daļas tautskolām).
20. gs. 20. un 30. gadu latvieši mācību grāmatu vidū nozīmīgi bija viņa literatūras vēsture un teorijas kursi pamatskolām un vidusskolām: "Latviešu rakstniecības teorija" (1915), "Poētika" (1920, 1928, jauns variants: 1948, 1985)), "Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām" (1921, 1933), "Mazā poētika tautkolām" (1921, 1931{6}), "Poētika" (vidusskolām); "Latviešu literatūras vēsture sakarā ar galvenām parādībām cittautu literatūrā" (1–2, 1931–1932).
Gramatika "Mazais valodnieks" (3 daļas tautskolām), metodiskā rokas grāmata skolotājiem "Brīvie domraksti" u. c.

Strādājis par skolotāju Majoros, Harkovā, Pēterburgā, Rīgā, Blombergā.

Tulkotājs; daļa tulkojumu parakstīti ar K. Lejnieka vārdu

2015: Šlihtegrolls, Karls Felikss, fon. Meža skola : jautra grāmata bērniem (Rīga: Zvaigzne ABC); no vācu valodas.
1973: Mobergs, Vilhelms. Līdumnieki: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no zviedru valodas.
1973: Mobergs, Vilhelms. Pēdējā vēstules uz Zviedriju: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no zviedru valodas.
1969: Turgeņevs, Ivans. Mednieka piezīmes: stāsti un noveles 2 grāmatās (Mineapole: Tilta apgāds); no krievu valodas.
1963: Remarks, Ērihs Marija. Nakts Lisabonā: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1958: Remarks, Ērihs Marija. Melnais obelisks: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1956: Remarks, Ērihs Marija. Triumfa arka: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1955: Remarks, Ērihs Marija. Laiks mīlēt, laiks mirt: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1943: Kopišs, Augusts. Rūķīši: jautra bērnu grāmata (Rīga: Alfrēda Ūdra apgāds); no vācu valodas.
1943: Šencingers, Karls. Metāls: romāns (Rīga: Grāmatu Drauga apgāds), no vācu valodas.
1943: Šrēers, Gustavs. Zeme aicina: romāns (Rīga: O Šteinberga apgāds); no vācu valodas.
1943: Štorms, Teodors. Zeltītās dienas: noveles (Rīga: O. Šteinberga apgāds); no vācu valodas.
1942: Karossa, Karls. Ārsts Gions: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1942: Sepenens, Unto. Marku un viņa cilts: romānu triloģija (Rīga: Helmārs Rudzītis); no vācu valodas.
1941: Gorkijs, Maksims. Ļaudīs (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība); no krievu valodas.
1941: Gorkijs, Maksims. Bērnība (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība); no krievu valodas.
1939: Kruifs, Pauls de. Mikrobu mednieki (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1938: Ostenso, Marta. Meza zosu sauciens: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1937: Reinharts, E. A. Eleonoras Dūzes dzīve: autobiogrāfisks romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1936: Heide, Gerhards. Dzīves laime, mīlas laime: padomi dzīves mākslā (Rīga: Kultūras draugs); no vācu valodas.
1934: Mateuss, P. Četri zēni palīdz vienai meitenei (Rīga: Latvijas Bērnu draugu biedrība; no vācu valodas.

Dzimšanas laiks/vieta13.12.1891
"Brūžkalni"
"Brūžkalni", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251
Dzimis Pastendes (mūsdienās Ģibuļu) pagasta "Brūžkalnos".

Dzīvesvieta1911 – 1914
Belgoroda
Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия
Dzīvoja studiju laikā.

1915 – 1919 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Izglītībanezināms – 1900
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Beidzis pedagoģiskos kursus.


Stendes pagasta 6-klašu pamatskola
Stende
Stende, Talsu novads

Talsu pilsētas skola
Talsi
Talsi, Talsu novads

1911 – 1914
Belgoroda
Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия

Studēja Belgorodas skolotāju institūtā.


1915 – 1918
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Beidzis Augstākos komerczinību kursus.

DarbavietaLaikraksts "Sociāldemokrāts"
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga, LV-1011
Līdzstrādnieks.

Latvijas Tautas padome
Rīga
Rīga
Latvijas Tautas padomes loceklis.

Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011
Vadības loceklis.

1909 – 1910
Čiekurkalns
Rīga
Strādāja par skolotāju privātā elementārskolā.

1910 – 1911
Kokneses pagastskola
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads
Otrais skolotājs.

1914 – 1915
Majoru-Dubultu tirdzniecības skola
Jūrmala
Jūrmala

Skolotājs.


1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Lektors latviešu Tautas augstskolā Pēterpilī.

1916
Pēterpils latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skola
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Tolaik - skolotājs Pēterpils latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skolā.


1919 – 1920
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs.

1919 – 1934
Rīgas dome
Rīga
Rīga

Domnieks sociāldemokrātu frakcijā.


1920 – 1934
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Rīga

Lektors.


1920 – 1921
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs.

1924 – 1934
Žurnāls "Domas"
Rīga
Rīga

Teātra un sabiedriskās hronikas nodaļas vadītājs. 1929-1934: redaktors.


1925 – 1934
Rīgas dome
Rīga
Rīga
Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

1927 – 1934
Rīga
Rīga

Latvijas ārpusskolas izglītības padomes valdes priekšsēdētājs


1927 – 1934
Žurnāls "Jaunais Cīrulītis"
Rīga
Rīga
Redaktors.

1932 – 1934
Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001
Direktors.

1945
Neištates Latviešu ģimnāzija
Neištate
Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany

Skolotājs.


1946 (Datums nav precīzs)
Blombergas Latviešu ģimnāzija
Blomberga
Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany

Skolotājs.


1946
Blombergas Tautas augstskola
Blomberga
Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany

Lektors.


1950 – 1963
Mēnešraksts "Brīvība"
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Līdzstrādnieks.
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Bijis arī fonda ģenerālsekretārs.

Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība

Latviešu preses biedrība

1907 – 1963
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Apcietinājums1934
Liepāja
Liepāja
Miršanas laiks/vieta16.12.1963
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
ApglabātsStokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts Meža kapos Stokholmā.

Piemiņas vietas24.05.1995
Pārdaugava
Pārdaugava, Rīga, Latvija

Pārdaugavā pie nama, kurā no 1929. līdz 1944. gadam, Māra dīķa krastā dzīvoja Kārlis Dziļleja, atklāta tēlnieka Viļņa Titāna veidota piemiņas plāksne.

Pārapbedīts00.09.1991
Meža kapi
Friča Blumbaha iela 12, Talsi, Talsu novads, LV-3201
1991. gada septembrī pārapbedīts Talsos Jauviņu kapos (Meža kapos).
Apbalvojumi
1954
Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Rainis vientulības kalnā".

Kartes leģenda





















Tiek rādīti ieraksti 1-35 no 35.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1"Brūžkalni"
("Brūžkalni", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251)
13.12.1891Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Belgoroda
(Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия)
1911 - 1914DzīvesvietaPilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1919DzīvesvietaPilsēta
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
16.12.1963Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
6Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900IzglītībaPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1918IzglītībaPilsēta
8Stende
(Stende, Talsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Talsi
(Talsi, Talsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
10Belgoroda
(Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия)
1911 - 1914IzglītībaPilsēta
11Blomberga
(Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany)
1946DarbavietaPilsēta
12Blomberga
(Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany)
1946DarbavietaPilsēta
13Neištate
(Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany)
1945DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1925 - 1934DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1919 - 1934DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1927 - 1934DarbavietaPilsēta
18Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
19Tērbatas iela 64, Rīga
(Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001)
1932 - 1934DarbavietaĒka, māja
20Rīga
(Rīga)
1920 - 1934DarbavietaPilsēta
21Rīga
(Rīga)
1927 - 1934DarbavietaPilsēta
22Rīga
(Rīga)
1924 - 1934DarbavietaPilsēta
23Čiekurkalns
(Rīga)
1909 - 1910DarbavietaPilsētas daļa
24Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads)
1910 - 1911DarbavietaCiems
25Jūrmala
(Jūrmala)
1914 - 1915DarbavietaPilsēta
26Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916DarbavietaPilsēta
27Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916DarbavietaPilsēta
28Rīga
(Rīga)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
29Rīga
(Rīga)
1920 - 1921DarbavietaPilsēta
30Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 25, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
31Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1950 - 1963DarbavietaPilsēta
32Liepāja
(Liepāja)
1934ApcietinājumsPilsēta
33Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
34Pārdaugava
(Pārdaugava, Rīga, Latvija)
24.05.1995Piemiņas vietasPilsētas daļa
35Meža kapi
(Friča Blumbaha iela 12, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
01.09.1991PārapbedītsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.