Pauls Frīdrihs Bērents

Paul Friedrich Baerent

latviešu rakstos arī Behrents, Bährents

Paula Fridriha Bērenta vecāmamma - Vecāmāte
Adelheide Bērente - Māte

Pauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent 1866 - 1935) ir Baltijas vācu mācītājs un kultūrvēsturnieks. Viņš ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka ģimenē, pēc tēva nāves bijis spiests pelnīt uzturu ar privātstundām, vēl mācoties elementārskolā un ģimnāzijā. Bērents ir studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (1886-1891), ieguvis kandidāta grādu; mācītāja pārbaudes gadu aizvadījis Valmierā, vēlāk un līdz 1933. gada decembrim kalpojis Āraišu draudzē. Mīlēts un cienīts mācītājs, atbalstījis latviešu saimnieciskos centienus. Līdztekus mācītāja darbam nodevies arhīvpētniecībai. Bērenta publikācijas vācu un latviešu izdevumos galvenokārt veltītas Cēsu un apkaimes kultūrvēstures izziņai. Par ieguldījumu Latvijas vēstures izzināšanā 1929. gadā Latvijas Universitāte Bērentam piešķīra goda doktora grādu. Bijis vairāku Baltijas zinātnisko biedrību biedrs. Nozīmīgākie darbi: "Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji" (1924), "Cēsu pilsētas pirmā pamatskola" (1926), "Āraišu baznīca un draudze savu 700 gadu laikā" (1927), "Die kirchlichen Zustande Livlands nach dem nordischen Kriege" ("Vidzemes baznīcu apstākļi pēc Ziemeļu kara", 1903). Bērenta lieldarbs par Vidzemes baznīcām un mācītājiem publicēts jau pēc viņa nāves Vācijā 1977. gadā.

Pauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent, 1866-1935) ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka Roberta Bērenta (Baerent) un viņa sievas Adelheides dzimušas Vitmanes (Wittmann, 1839-pēc 1934) ģimenē, ģimenē bijuši pieci bērni, brāļi - Karls (1862-1929), vēlāk bibliotekārs un Hugo Oskars Paridons (dzim. 1868).
Pauls Frīdrihs Bērents 1915. gada 26. martā ir apprecējies ar Harietu Gotfrītu (Gottfriedt, 1888-1969). Viņam ir četri bērni: dēli Roberts Kārlis (1916-1945), vēlāk veterinārārsts; Gotfrīds Eduards (1917), Valtrauta (1921), vēlāk precējusies Johansone (Johannsohn) un Dorite (Dorrit, 1922), vēlāk precējusies Hebliga (Heblig), II laulībā Tranina (Tranin).
Dzīves dati precizēti: https://www.geni.com/people/Paul-Friedrich-Baerent... [22.10.21.]

Blakus darbam draudzē Bērents nodevies vēstures un baznīcas vēstures pētījumiem, piegriezdamies sevišķi Vidzemei, Cēsu apkārtnei un savai draudzei. Viņa darbu skaits skaitliski nav pārāk liels, jo viņš nepiederēja tai publicistu grupai, kas katru archivā tikko atrasto faktu steidzās nodot atklātībai līdz ar plašiem steigā uzmestiem komentāriem un slēdzieniem, bet reprezentēja īsto zinātnieku tipu, kas faktus rūpīgi krāja, kārtoja un pārbaudīja, un kura slēdziens bija pamatots un apsvērts.
No: E. Ķ. [Edgars Ķiploks?]. Dr.theol. h.c. Pauls Bērents [nekrologs]. Universitas, 1935, nr. 8.

1929. gadā Latvijas Universitāte Paulam Bērentam piešķir goda doktora grādu (Dr. theol. h. c.)

Publicistika

Sprediķi un autobiogrāfija

1903: Kā Natanaels paliek par Jēzus mācekli? Sprediķis, nr. 9.
1903: Esiet nomodā! Sprediķis, nr. 55.
1932: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2.
1933: Mācītāja P. Baerenta dzīves stāsts [autobiogrāfija]. Cēsu Avīze, nr. 360.
1934: Esiet modrīgi! [Atvadu sprediķis]. Svētdienas Rīts, nr.3.

Kultūrvēsturiski raksti un recenzijas

1903: Die kirchlichen Zustände Livlands in der ersten Hälfte des 18. Jahrhunderts. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 217-238.
1912: Beitreibung der Steuerrückständen im 18. Jahrhundert. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 269-272.
1923: Āraižu [Araišu] draudzes skolas hronika. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.8., 9., 10.
1924: Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji Vidzemē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
1925: Einige Blätter aus Wendens 700-jahriger Geschichte. Baltische Akademische Blätter, nr. 15.
1926: Cēsu pilsētas pirmā pamatskola. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
1928: Līvu pagasts pie Cēsīm. Burtnieks, nr. 6.
1929: L. Adamoviča grāmatas [recenzija]. Latvju Grāmata, nr. 4.
1929: Kāda lapa no Vidzemes kultūras vēstures XVII gs.. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 3.
1930: Pirmais zviedru valdīšanas laiks Vidzemē. Burtnieks, nr. 7, 611.-618.lpp.
1930: Pirmās latviešu valodas mācības grāmatas sastādītājs [par Rehehūzenu]. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 2.
1931: Doc.arch.P. Kampe. Latvijas baznīcas zvanu vēsture [recenzija]. Daugava, nr.2 (1931), 250.-251. lpp.
1932: Das Schulwesen Wendens im 17. und 18. Jahrhundert. Arbeiten des Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval.

Grāmatas

1927: Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā: vēsturisks apskats, sastādīts un Āraišu draudzei veltīts par piemiņu retai jubilejas dienai. Cēsis: K. Dūnis; atkārtots izdevums ASV 1979.g.
1934: Burtnieku draudze 1234.-1934. Īsas ziņas par Burtnieku draudzes celšanos un zelšanu. Burtnieku baznīcas draudzei viņas 700 gadu pastāvēšanas svētkos veltīts. Rīga: AS "Izdevējs".

Enciklopēdisks izdevums par Vidzemes mācītājiem - palicis rokrakstā, vēlāk kolēģu pabeigts un publicēts

1977: Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Begonnen von Paul Baerent. Im Auftrage der Baltischen Historischen Kommission unter Mitarbeit von Erik Amburger und Helmut Speer herausg, von Martin Ottow und Wilhelm Lenz.

Latviešu folkloras krātuve
Latvijas literatūra

Dzimšanas laiks/vieta	27.10.1866 Rīga Rīga
Izglītība	Rīgas pilsētas elementārskola Krišjāņa Barona iela 71, Rīga Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001 Apmeklēju elementārskolu, kura toreiz neatradās lepnā ēkā, bet kādā vienkāršā koka namā, kurā apm. simts bērnu vienā lielā zālē kopā sēdējām un viens pats skolotājs vecais Froms, visas nodaļas mācīja un sagatavoja vai dzīvei, vai iešanai kādā augstākā skolā. Mūsu draudžu gani [P.Bērents. Autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 34. lpp. 1880 – 1885 (Datums nav precīzs) Rīgas Nikolaja ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010 Mācību laiks nav precizēts 1886 – 1891 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia studē teoloģiju
Darbavieta	1892 – 1893 Vidzemes konsistorija Valmiera Valmiera Mācītāja amata pārbaudes gads Valmierā; 1893. gada maijā iesvētīts mācītāja amatā Rīgā Jēkaba baznīcā, pēc tam atgriežas Valmierā, strādā pie prāvesta - Valmieras diecēzes vikārs. Nolicis eksāmenus pie Vidzemes konsistorijas 1892. gadā devos uz Valmieru pie mācītāja [Jāņa] Neilanda, lai tur pavadītu praktisko gadu un iemācītos baznīcas grāmatas vest, svētrunas un sprediķus turēt. No: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 35. lpp. 16.05.1893 – 1894 Āraišu draudze Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca "Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101 Ievests mācītāja amatā, palīgmācītājs pie mācītāja Johana Frīdriha Vilhelma Veiriha (Weyrich, 1821?-1895). 10.09.1895 – 00.12.1933 Āraišu draudze Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca "Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101 Pensionētā mācītāja Veiriha, prāvesta vietas izpildītāja Gulekes un Straupes mācītāja Kuglera ievests amatā; kalpo Āraišu draudzē līdz pensionēšanās brīdim, atvadu sprediķis no draudzes 1934. gada 14. janvārī. 1900 – 1915 (Datums nav precīzs) Bērzaines vācu ģimnāzija (1837-1915) Bērzaines iela 34, Cēsis Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Ticības mācības skolotājs, darba gadi aptuveni pēc Bērenta autobiogrāfijas, kurā minēts, ka skolā strādājis 15 gadus. 00.09.1905 – 00.10.1906 Vidzemes konsistorija Rīga Rīga Izpilda prāvesta vietu, uzturas Rīgā. 1910 – 1925 (Datums nav precīzs) Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija Raunas iela 7, Cēsis Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Ticības mācības skolotājs, precīzs darba laiks nav noskaidrots, fakts balstīts Bērenta autobiogrāfijā - Cēsu sieviešu ģimnāzijā nostrādāti 15 gadi.
Dalība organizācijās	1897 Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība Biedrības biedrs, referents. 1926. gada sapulcē priekšlasījums par A. Bīlenšteinu un viņa darbu pie Bībeles valodas rediģēšanas. 1927. gada sapulcē priekšlasījums par zemnieku dzīvi Cēsu un Āraišu draudzēs 17. gadsimtā 1928. gada sapulcē priekšlasījums par Latviešu literārās (draugu) biedrības dibināšanu un darbību. Ziņas no: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 341.-342. lpp. 1899 – 1935 Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība Rīga Rīga Biedrs, kopš 1909. korespondētājloceklis un kopš 1920.gada līdzdirektors. 1935. gada 10. aprīļa piemiņas pasākumā biedrības prezidents A.Fenereizens norāda uz Bērenta aizraušanos arhīvpētniecību - strādājot pie Vidzemes baznīcas un mācītāju darbības vēstures izziņas, viņš iepazinies ne tikai ar Rīgas un Tallinas, bet arī ar Stokholmas krātuvju materiāliem. 1900 – 1924 Āraišu - Cēsu lauksaimniecības biedrība Cēsis Cēsis, Cēsu novads Biedrības priekšnieks 00.09.1909 – 1925 Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrība Rīgas iela 24, Cēsis Rīgas iela 24, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Krājuma glabātājs (1909-1925) 1913 – 1935 Igaunijas literārā biedrība Tallina Tallinn, Harju County, Estonia korespondētājloceklis
Miršanas laiks/vieta	04.04.1935 Rīga Rīga
Apglabāts	08.04.1935 Rīgas Lielie kapi Klusā iela, Rīga 1936. gada 4. aprīlī Bērenta nāves piemiņas dienā Lielajos kapos pie Jaunajiem vārtiem Doma draudzes daļā Āraišu draudzes mācītāja Jāņa Meistera (1909-1978) vadībā, pieminot Bērenta ilggadīgos nopelnus savas draudzes labā, noliek kapa plāksni. No: Rigasche Rundschau, nr.77 (02.04.1936). Diemžēl mūsdienās kapavieta nav identificēta.

Kolekcijas	2
Vienības	Pierakstītājs(56)
Darbi	Darba autors(9) Sastādītājs(1) Recepcijas persona(2)
Attēli	Persona attēlā(1)

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	27.10.1866	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Rīga (Rīga)	04.04.1935	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
3	Rīgas Lielie kapi (Klusā iela, Rīga)	08.04.1935	Apglabāts	Kapsēta
4	Krišjāņa Barona iela 71, Rīga (Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001)	(Nav norādīts)	Izglītība	Ēka, māja
5	Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia)	1886 - 1891	Izglītība	Ēka, māja
6	Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)	1880 - 1885	Izglītība	Ēka, māja
7	Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca ("Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101)	16.05.1893 - 1894	Darbavieta	Baznīca
8	Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca ("Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101)	10.09.1895 - 01.12.1933	Darbavieta	Baznīca
9	Valmiera (Valmiera)	1892 - 1893	Darbavieta	Pilsēta
10	Rīga (Rīga)	01.09.1905 - 01.10.1906	Darbavieta	Pilsēta
11	Raunas iela 7, Cēsis (Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)	1910 - 1925	Darbavieta	Ēka, māja
12	Bērzaines iela 34, Cēsis (Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)	1900 - 1915	Darbavieta	Ēka, māja
13	Rīga (Rīga)	1899 - 1935	Dalība organizācijās	Pilsēta
14	Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia)	1913 - 1935	Dalība organizācijās	Pilsēta
15	Cēsis (Cēsis, Cēsu novads)	1900 - 1924	Dalība organizācijās	Pilsēta
16	Rīgas iela 24, Cēsis (Rīgas iela 24, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)	01.09.1909 - 1925	Dalība organizācijās	Ēka, māja