Ādolfs Ābele

Vārds
Ādolfs Ābele
Saiknes
Personiska informācija
Ādolfs Ābele – komponists, diriģents, ērģelnieks, pedagogs. Dzimis 1889. gada 24. janvārī Valkas apriņķa Blomes jeb t. s. Siļķītes skolā. Miris 1967. gada 2. augustā ASV, Kalamazū, apbedīts turienes Riversaidas kapos. 
Pirmās zināšanas mūzikā un iemaņas klavierspēlē guvis vecāku ģimenē, kur bijusi plaša nošu bibliotēka. Tēvs skolotājs ērģelnieks, kordiriģents Oto (Atis) Ābele. Māte – Anna Ābele (dzimusi Palmbaha) – kordziedātāja.
Bijis laulāts ar ērģelnieci Otīliju Ābeli (1924–1937), no 1940. gada – ar valodnieci Zinaīdu Ābeli.

Citātu galerija
Poruks J., Ādolfs Ābele //Mūz. Apskats,1932, 2, 33. lpp.;
Poruks J.,Ciemošanās[Stokholmā], 1963, 85. lpp.;
Bērzkalns V., Komponista jubileja //Laiks, 1964. 25. I;
Sakss I., Profesors Ādolfs Ābele //LjuM,1, 19. lpp.;
Jērums A., Ādolfs Ābele – dvēseles noskaņu tvērējs //LjuM,12, 1981, 1089. lpp.;
Rakstu krājums Ādolfa Ābeles atcerei,(red. O. Sproģere), Stokholmā 1986;
Kroja I., Dvēseles noskaņu dziesminieka atgriešanās //Māksla,1989, 2, 46. lpp.;
Lindenberga V., Ādolfs Ābele latviešu mūzikas kultūras panorāmā //LM,19, R. 1990, 132. lpp.


Sagatavoja: V. Zalcmane, A. Klotiņš
Profesionālā darbība

Vispārējs raksturojums

Ādolfs Ābele – izcils improvizators, izsmalcināts harmonizētājs. Kompozīcijā raksturots kā jaunromantiķis (J. Vītoliņš), “mijkrēšļa dziesminieks, smalku vīziju, trauslu dvēseles noskaņu tvērējs” (A. Jērums), Vītola skolai tuvs formas meistars, izcils kolorists simfoniskajā žanrā. Kora izteiksmes savdabību oriģināldziesmās un tautasdziesmu apdarēs raksturo tālejoša un precīzi realizēta tonālā attīstība, krāšņa akordika, it kā tīši salēnināts temporitms, izteiksmīga polifonijas tehnika. Tas izpaužas arī Ādolfa Ābeles solodziesmās un viņam raksturīgajās trauslas kontemplācijas iezīmētajās simfoniskajās miniatūrās. Sniedzot ērģeļkoncertus, „darbu izvēlē vadās no kādas sūtības izjūtas – spēlēt no labā to labāko, meistaru darbus, kas nepakļaujas nekādas populārās gaumes vērtējumiem, bet sagādā klausītājiem atklāsmi” (E. Grīnvalds). Epizodiski pievērsies mūzikas kritikai.

Laika līnija

1904–1906

Mācījies Kārļa Millera (Zariņa) reālskolā Cēsīs, apvienojot ar klavierspēles stundām pie Dāvja Mīlīša.

1907

Iestājies Rīgas Amatniecības skolā, klavierspēles nodarbības turpināja pie P. Jozuusa un R. Fogelmanes, harmoniju mācījies pie E. Dārziņa, dziedāšanu – P. Jurjāna vokālajā studijā, kur strādājis arī par pavadītājpianistu. 

1909

Iestājies Sanktpēterburgas konservatorijā, kur studējis ērģeļspēli pie L. Homiliusa, pēc viņa nāves – Ž. Handšina klasē (to absolvējis 1914. gadā). Mūzikas teoriju, harmoniju un polifoniju apguvis pie N. Sokolovu, klavierspēli – pie A. Vinklera, instrumentāciju – pie M. Šteinberga, formu mācību – pie Jāzepa Vītola, orķestra diriģēšanu – pie N. Čerepņina. 

1915

Absolvējis Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi.
Studiju gados sācis darboties kā ērģelnieks un kordiriģents, radot paliekošas kompozīcijas.

1914–1918

Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts 180. Sanktpēterburgas kājnieku pulkā.

1917

Pārgājis uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku Tērbatā, kur darbojies muzikantu rotā, tad Rīgas frontē bijis pulka pūtēju orķestra komandieris, nonācis Cēsīs, kur iesaistījies Latvju Kareivju nacionālajā savienībā.

1918

Kritis gūstā un 9 mēnešus pavadījis nometnēs Vācijā. Šai laikā bojā gājušas daudzas agrīnās kompozīcijas, arī Sonāte klavierēm.

1919

Pēc atgriešanās no vācu gūsta bijis repetitors Latvju operā,vēlāk –Padomju Latvijas operā.

1919 (vasarā)

Iesaistīts 1. Kurzemes divīzijas štābā Baloža brigādē un koncertējis kā pavadītājpianists.

1919 (beigas)–10.1922

Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un Liepājas Luterāņu baznīcas kora diriģents.

1922–1924

Liepājas TK direktors un mācībspēks teorijas, harmonijas, klavieru un ērģeļu klasē, daudz komponējis.

1923

uzņemts Latvijas Skaņražu kopā.

1924–1944

dažādos laikposmos pasniedzis Latvijas Konservatorijas kara kapelmeistaru, speciālteorijas, kompozīcijas teorijas un ērģeļu klasē.

1927–1938

vecākais docents Latvijas Konservatorijā. No 1931. līdz 1932. gadam bijis Kompozīcijas teorijas un ērģeļu nodaļas dekāns.

1938–1944

profesors Latvijas Konservatorijā.
Par nopelniem mūzikā un mūzikas pedagoģijā Latvijas Konservatorija piešķīrusi brīvmākslinieka nosaukumu.

1927–1944

LU studentu biedrības Dziesmu vara kora diriģents, paceldams augstu tā līmeni un padarīdams ikgadējos koncertus par mākslas notikumiem, ar to no 1928. līdz 1938. gadam 7 viesturnejās Baltijas un Ziemeļvalstīs. Okupācijas laikā (1940–1942) šī kora koncerti dažkārt pārtapuši netiešā protestā gan pret sovjetisko, gan nacistisko okupāciju.
Darbojies arī par pavadītājpianistu RRd. Piedalījies VI–IX Dziesmu svētku sagatavošanā, taču atteicies no svētku virsdiriģenta goda.

1932–1938

līdztekus ērģelnieka darbam Rīgas Mārtiņa baznīcā, sniedzis ērģeļmūzikas koncertus.

10.1944

devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

1945–46

vadījis Ambergas apvienoto latviešu un igauņu kori, pēc atmiņas atjaunojis daudzu igauņu kordziesmu nošu tekstu.

1946

Hersbrukas latviešu kora diriģents Bavārijā.

1946

goda virsdiriģents dziesmu dienā Fišbahā (ar atkārtojumiem Baireitā, Ansbahā, Eihštetē, Augsburgā).

1947–49

dzīvojis DP (Displaced persons) nometnē Valka pie Nirnbergas.

1947

virsdiriģents latviešu dziesmu svētkos Eslingenā.

1948

rīcības komitejas priekšsēdis un virsdiriģents Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziedāšanas dienās Fišbahā (1948).

06.1950

izceļojis uz ASV un līdz mūža beigām dzīvojis Kalamazū, kur darbojies par ērģelnieku. Sākumā abās latviešu, pēc tam tikai Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā draudzē, kur vadījis arī kori, pasniedzis privātstundas, bijis skaņdarbu žūriju loceklis, sniedzis atsevišķus ērģeļkoncertus. Tajos viņš „darbu izvēlē vadās no kādas sūtības izjūtas – spēlēt no labā to labāko, meistaru darbus, kas nepakļaujas nekādas populārās gaumes vērtējumiem, bet sagādā klausītājiem atklāsmi” (E. Grīnvalds).

1953

goda virsdiriģents 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV.

1958

virsdiriģents 2. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV.
Trimdā Vācijā un ASV radījis darbus koriem, solo balsij, kā arī ērģelēm (Fūga c-moll, u. c.).

SKAŅDARBI

Simfoniskajam orķestrim

Intermeco (1914); Vīzija (1915); Ganiņš jeb Gana dziesma (1919); Leģenda (1924); Rudens skice (1924); Vientulībā, simf. meditācija (1924); Bārenītes asariņas (1933); Lāčplēša kaps (1933); Veca polka (1937); Stāsts (ar solo vijoli, 1937); Latvijas kalnājos, Latvijas lejās (1943/47) u. c.

Balsij ar pavadījumu

4 latviešu tautasdziesmas balsij un simfoniskajam orķestrim (1930).

Pūtēju orķestrim

Lustīgā Vidzemniece; Latviešu zemnieku svētki (1940); aranžējumi.

Klavieru solo

15 miniatūras.

Ērģelēm

9 oriģinālskaņdarbi, 16 korāļu aranžējumi.

Vijolei un klavierēm

4 miniatūras.

Balsij un klavierēm, oriģināldarbi

Krēslā (F. Bārda); Lūgšana (M. Urnežus); Grāmatas lasītāji (Rainis) u. c., pavisam 24 solodziesmas;

Tautasdziesmu apdares

Daugaviņa, melnacīte; Staltā meita u. c., pavisam 16 tautasdziesmu apdares.

Korim a cappella, oriģināldarbi

Rozes (1921, J. Akuraters); Vienu pašu (1921, Aspazija); Lūgšana (1921, V. Sanders); Aizsaules koris (1942, J. Rudzītis); Lāses (1943, K. Skalbe) u. c., pavisam ap 50 oriģināldziesmu.

Tautasdziesmu apdares

Vai būs laime (1928); Raibie cimdi (1929); Lai jāj tautas šoruden (1933) u. c., pavisam ap 40 tautasdziesmu apdaru.

Autorkrājumi

11 Folk Songs For Mixed Voices. 11 tautas dziesmas jauktam korim, [Kalamazoo] 1963; Kora dziesmas a cappella. Choral Music, R.,1999

Diskogrāfija

LP, Stockholm Philharmonic Orchestra (Ādolfs Ābele – Meditācija, diriģ. T. Reiters, u. c.);
LP, (10 oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares, kamerkoris Ave Sol, Imanta Kokara vadībā), C10 29955-6, Melodija, 1990, Rīgā;
CD, Ādolfs Ābele: Kora dziesmas a cappella. Choral Music,[13 oriģināldziesmas un 10 tautasdziesmu apdares, kamerkoris Ave Sol, Imanta Kokara vadībā], LR-0199, Dziesmuvaras Latviešu mūzikas fonds, 1999, Rīgā u. c.

Dzimšanas laiks/vieta24.01.1889
Izglītība1904 – 1906
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Mācījies Kārļa Millera (Zariņa) reālskolā Cēsīs, apvienojot ar klavierspēles stundām pie Dāvja Mīlīša.

1907
Rīga
Rīga
iestājies Rīgas Amatniecības skolā, klavierspēles nodarbības turpināja pie P. Jozuusa un R. Fogelmanes, harmoniju mācījies pie E. Dārziņa, dziedāšanu – P. Jurjāna vokālajā studijā, kur strādājis arī par pavadītājpianistu.

1909
iestājies Sanktpēterburgas konservatorijā, kur studējis ērģeļspēli pie L. Homiliusa, pēc viņa nāves – Ž. Handšina klasē (to absolvējis 1914. gadā). Mūzikas teoriju, harmoniju un polifoniju apguvis pie N. Sokolovu, klavierspēli – pie A. Vinklera, instrumentāciju – pie M. Šteinberga, formu mācību – pie Jāzepa Vītola, orķestra diriģēšanu – pie N. Čerepņina.
Darbavieta1919
Rīga
Rīga
Pēc atgriešanās no vācu gūsta bijis repetitors Latvju operā,vēlāk – Padomju Latvijas operā.

1919 – 00.10.1922
Liepāja
Liepāja
Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un Liepājas Luterāņu baznīcas kora diriģents.

1924 – 1944
Rīga
Rīga
Pasniedzis Latvijas Konservatorijas kara kapelmeistaru, speciālteorijas, kompozīcijas teorijas un ērģeļu klasē.
Apbalvojumi1925
Kultūras fonda laureāts

1930
Kultūras fonda laureāts

1934
Kultūras fonda laureāts

1935
Triju Zvaigžņu ordenis

1935 (Datums nav precīzs)
Zviedrijas Gustava Vāzas ordenis

1939
Igaunijas Sarkanais atzinības krusts

1947
Kultūras fonda laureāts

1949
Tautas balva

1955
ALA Kultūras fonda prēmija

1956
Kultūras fonda laureāts
Dienests1914 – 1917 (Datums nav precīzs)
Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts 180. Sanktpēterburgas kājnieku pulkā.

1917
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Pārgājis uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku Tērbatā, kur darbojies muzikantu rotā
Apcietinājums1918
Kritis gūstā un 9 mēnešus pavadījis nometnēs Vācijā. Šai laikā bojā gājušas daudzas agrīnās kompozīcijas, arī Sonāte klavierēm.
Miršanas laiks/vieta1967
Apglabāts1967

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1904 - 1906IzglītībaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1907IzglītībaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
4Liepāja
(Liepāja)
1919 - 01.10.1922DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1924 - 1944DarbavietaPilsēta
6Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1917DienestsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.