Pēteris Barisons

Attēls
Vārds
Pēteris Barisons
Personiska informācija

BARISONS Pēteris (*1904.18.IV Jēkabpils apr. Sēlpils pag. Skudrās – †1947.13.VII turpat, apbed. Sēlpils kapos) – komponists, pedagogs, diriģents. Agrā jaunībā iesaistījies lauku muzicēšanas un t-ra rosmēs. 1923-28 māc. E. Vīgnera Fonoloģijas institūtā, ko abs. ar mūz. ped. diplomu un no 1928 bijis tā pasniedzējs (ar pārtraukumu  līdz 1933). No 1928 stud. LK J. Vītola komp. teorijas klasē, ko beidzis 1932 un turpin. stud. viņa praktiskās komp. klasē, no 1931 arī J. Vaghaltera un vēlāk Jāņa Mediņa orķ.  diriģēš.  klasē. Abas klases abs. 1934, izlaiduma aktā diriģējis savas 1. simf. pirmo daļu. Studiju gados strād. Latv. Folkloras krātuvē (1932-33), 1933 rudenī uzsācis sufliera darbu LNO (līdz 1936). 1934-35 diriģ. simf. koncertus Rīgā, vasarās arī Jūrmalā, Jelgavā. Bijis LNO diriģents (1936/37 sezonā), LK oblig. teorēt. priekšmetu pasniedzējs, doc. (no 1936), kordiriģ. katedras vad. (1941), ārkārtas prof. no 1943. LVK kompozīcijas fak. dekāns un komp.  klases vad. (1944-47),   kādu laiku arī simf.  orķ.  diriģēš. katedras vad. (prof. no 1945). No 1944 LKS biedrs. B. debijas žanrs bija kordziesma. Viņa Dziesmas lielas lidotājas saņēma 8. DZSV (1933) konkursa godalgu un šo dziesmu  iekļāva programmā.  B. kora mūzikā dominē kāpināta liriska jutoņa un gleznainība, izteikta kantilēna ir vienota ar harmoniju krāšņumu un balsu vijīgumu. Intensīva liriska emocionalitāte vēlīnā romantisma tradīcijās ir toņa noteicēja arī  B. simf. mūzikā, neizslēdzot dram. attīstību plašās formās. Visvairāk atskaņotas viņa simf. svītas un kantātes. Solodziesmās intensīvā, sabiezinātā jūtu valoda reizēm sasniedz ekstātisku izteiksmi. Emocionāli nosvērtāka, formas ziņā līdzsvarota ir instr. kamermūzika. „Barisona mūzika nemeklēta, bet piesātināta emocijām, saista klausītāja uzmanību ar pārdzīvojuma patiesīgumu, ar dabīgo plūdumu. Izceļama arī krietnā tehniskā prasme” (J.Zālītis). B. dzimtajās mājās 1974 atklāts Barisona muzejs. 1979 Aizkraukles  (toreiz – Stučkas)  MS piešķirts Pētera Barisona vārds. 1980 Sēlpils kapos atklāts Laimoņa Blumberga veidots kapa piemineklis. B. kordziesma  Dziesmai šodien liela diena kļuvusi par DZSV neoficiālu himnu.

SKAŅDARBI. Simf. orķ.: Andante cantabile(1933); Skerco (1933); 1. simfonija (1935); Trīs prelūdijas (1935); Traģiskā poēma (1936); Līgo, simf. tēlojums (1936); Teika, simf. tēlojums (1937); Ziedu vija, svīta (1937); 2. simfonija Romantiskā (1939); Bērnības rīti, svīta (1943/1946); 3. Simfonija (1947, nepabeigta). Koncertveida skaņd.: Latvju rapsodija klav. un SO (1945); Korim ar pavad. Korim un orķ.: Gaišā stunda, jk. un SO (1933, E. Lejgalietis); Brīnumzeme, kantāte, jk., sopr., barit., SO (1938, J. Akuraters); Dzimtenei, jk., SO (R. Bušs); Nāves sala, oratorija balāde jk., sopr., barit., SO (1944, J. Akuraters). Instr. ans. Kamerans.: Stīgu kvartets (1932).Soloinstr. un klav. Vijolei un klav.: Šūpuļa dziesma (1929); Skerco (1929); Saulrieta dziesma (1933); Melodija (1933); Rotaļa (1933). Čellam un klav.: Vakara dziesma (1931). Soloinstrumentam. Klavierēm: Fantāzija (1928); Adagio (1930); Invencija (1930); Menuets (1930); Skerco (1930); Tēma ar variācijām (1931); Sonāte Des (1932); Vēlējums (1934); Šūpuļa dziesma (1936); Četras prelūdijas (1937); Četras liriskas miniatūras (1937); Andante con dolore (1937); Etīde (1937); Sonāte b (1944); Prelīde Es (1944); Etīde (1945); Prelīde (1946); Prelīde D (1947); Andante; Piano solo. Balsij ar klav. vai ar SO: Ziedonī (1934, J .Gulbis); Jaunībai (1934, J. Ziemeļnieks); Nedrošais tilts (1934, Aspazija); Noskaņa (1936); Jūrai (1936, J. Apsītis); Gaviles (1938, V. Strēlerte). Divām balsīm ar SO: Meitenes dziesma (1930); Noskaņa (1936); Suvenīrs (1943, J. Miesnieks). Balsij ar klav.: Aicinājums (1937, J. Ziemeļnieks); Tavas acis (1938, K. Students); Mātei (1943, J. Ziemeļnieks); u.c., pavisam ~ 30 solodz. un 4 tdz. apdares. Korim a cappella: Kā sniegi kalnu galotnēs jk. (1928,J. Jaunsudrabiņš); Mūzai jk.(1934, J. Ziemeļnieks); Melodijas sievk. (1935, J. Sudrabkalns); Latvijā jk. (1938, J. Akuraters); Zilie sapņu kalni jk. (1939, K. Ieviņš); Dziesmai šodien liela diena jk. (1947, A. Skalbe); u.c., pavisam ~ 30 dz. un 8 tdz. apdares

DARBI. Raksti: Baltas atmiņas // Māksla, 1993, 5/6, 2. lpp.; // Viva L`Opera, Labrīt, 1994, 18.IV; No agrīnām burtnīcām : Dienasgrāmatas fragmenti // Izgl. un Kult., 1994, 21. IV.Grāmata: Pa pagātnes tekām : dienasgrāmata, rakstīta no 1915. līdz 1947. gadam, (sast. Barisons G.), Jūrmala, 2007

DISKOGR.: LP, Pēteris Barisons, 2. simfonija Mi bemol mažorā [Ljas RdSO E.Tona vad.], 33D-014441-2, Melodija, R. 1964; LP, Latvian Music [B. – Pavasara jausma, solo E .Zīverte, Reitera koris], 54149, A-1, Latvian Music, Stokholmā; LP, Pēteris Barisons, Stīgu kvartets, 33D-24393-4, Melodija, R., 1968; LP, Ilga Tiknuse, mecosoprāns, Rima Bulle, klavieres, [P. Barisons: Rokas; Uz tilta; Aicinājums; Kad nāksi atkal], 33D-025929, Melodija, R. 1969; LP, Pēteris Barisons, Latvju rapsodija, Ziedu vija, [D. Vīlipa, klav., Ljas RdSO  Centa Kriķa vad], C10-05633-4, Melodija, R.,1974; LP, Apliecinājums, diriģē Edgars Račevskis, [P. Barisons: kantāte Brīnumzeme, T. Kalniņa k., RdSO],  C10-25047 009, Melodija, R.  1986; CD, Latviešu kordziesmas antoloģija - II, Pa zvaigžņu ceļu, [P. Barisons: Pa zvaigžņu ceļu; Mūzai; Zilie sapņu kalni; Latvijā, Rīgas kamerkoris Ave Sol  I. Kokara vad.], BAF-9701, R., 1997; CD, Mirdzi kā zvaigzne: Vīru kora dziesmu izlase, [P. Barisons: Celies; Nakts,  LRd  kora vīru grupa S. Kļavas vad.], LRCD 013, R.  1997

LIT.: Zālīte M., Pēteris Barisons // LunM, 1947, 30; Viduleja L., Gaišās stīgas: Pētera Barisona dzīves un daiļrades lappuses, R. 1963; Krolls O., Aiz zelta priekškara, Čikāgā, 1966, 45. lpp.; Dziesmas varenuma slavinātājs // Cīņa, 1979. 18. IV; Bērziņa V., Ar pacietību // Zvaigzne,1979, 14, 14. lpp.; Krūmiņš A., Pēteris  Barisons // Latviešu kora literatūra, II, R.  1979, 36. lpp.; Kalniņš A., Šopavasar  Pēterim Barisonam būtu 80… // Barisons P., Dziesmas balsij un klavierēm, R. 1984, 5. lpp.; Lasmane L.,  Komponista vēstules lasot // LunM, 1984. 10. VIII, 16. VIII; Lindenbergs J., Pētera Barisona vokālinstrumentālā daiļrade // Vokālsimfoniskā žanra attīstība Latvijā, R. 1990, 68. lpp.; Zemzaris I., Viņa mājas ir Mežvidus pļavas // LunM, 1994, 1. IV; Berkina V., Grāmata par Pēteri Barisonu // Laiks, 2007. 16. VI.

 

A.Klotiņš

Dzimšanas laiks/vieta1904
Miršanas laiks/vieta1947
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
Nekas netika atrasts.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.