Edmunds Goldšteins

Attēls
Vārds
Edmunds Goldšteins
Personiska informācija

GOLDŠTEINS Edmunds (*1927.19.IX  Liepājā - † 2008.6.X Rīgā; apbed. I Meža kapos) – komponists, pianists. Kopš 10 g. vecuma māc. klaviersp. Liepājā pie ped. Treikānes, vēlāk pie M. Meirānes un 1939-40 Liepājas TK pie Z. Irbītes. Vienlaikus guvis muzicēšanas pieredzi Ciānas dr. svētdienas sk. orķestrī, kur spēl. harmoniju un klavieres. 1940 pārcēlies uz Rīgu un iestājies LK, kur māc.  P. Šuberta (1940-44) un A. Dauguļa (1944-46) klav. klasē, 1943-44 arī J. Vītola komp. un teorijas klasē. Pēc kara kompozīcijas studijas turpin. mūz. vsk. pie LVK, kur māc. pie V. Utkina un M. Baša (1947-48). 1948 G. iestājies LVK Ā. Skultes komp. klasē, ko abs. 1953, papildin. arī pie V. Zosta klavierspēlē. Bijis pian. Valsts Leļļu t-rī (1945-1947) un Radio un TV SO (tag. LNSO, 1955-70). 1945-1980 (ar pārtraukumiem) līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķ. un ansambļos. Bijis ilggadējs pavadpian. JVLMA (1951-57, 1987-2001). KS biedrs no 1953. Komp. darbībā vislielāko uzmanību veltījis kormūz., instr. kamermūzikai (īpaši dažādiem netradicionāliem pūšaminstr. ans.) un simf. jaunradei, guvis popularitāti arī ar estrādes dziesmām. Vairāki viņa izvērstas formas darbi veltīti tuvu cilvēku piemiņai: 2. simfonija – bojāgājušās meitas piemiņai, Vijoļkoncerts – jaunības drauga, diriģ. A. Jansona piemiņai. G. ir J. Graubiņa tradīciju turpinātājs, taču izkopj arī poliskaņkārtu lietojumu, radikāli variētu harmonizāciju. Īpašu atzinību viņš iemantojis ar tdz., gk. Latgales dz., apdarēm korim, kas iezīmīgas ar raupju, dabisku folkloras tvērumu un smalku polifonijas izjūtu. Skaņdarbs Laivenieka meita biju (no Trim latviešu tautasdziesmām koklei un kamerorķestrim)1981 godalgots starpt. radiokonkursā Bratislavā. No orķ. darbiem īpašu popularitāti guvuši Mērdzenes danči. G. vācis dažādu Ljas novadu tautas mūziku, 20. gs. 80. gados kļuvis par iniciatoru skaņuplašu sērijas Latviešu folklora izveidei. Restaurējis A. Jurjāna kantāti Līgojat, līksmojat, kas G. redakcijā ieskaņota skaņuplatē, kopumā viņa darbi ieskaņoti ~ 40 skaņuplatēs. Guvis ievērību kā laikmetīgās kamermūz. interprets. Kopā ar vijoln. J. Bulavu un flautistu J. Ābolu dibinājis trio, kas savas pastāvēšanas laikā (1987-1993, beigu posmā J. Bulava vietā A. Krumovics) pirmatsk. daudzus tam veltītus latv. komp. (J. Ābola, J. Karlsona, V. Šmīdberga, A. Grīnupa u. c.) opusus. Dažādu ans. sastāvā viņš spēl. arī  M. Einfeldes, R. Jermaka, P. Vaska, I. Zemzara darbus. G. darb. mūz. publicistikas jomā laikrakstos LunM, vēlāk LMM un LMLjā Latvijā, nodarbojies ar fotomākslu.

SKAŅDARBI. Opera un citas muzikālā teātra formas: Iedēstiet rozes zemē nolādētā, opera oratorija teicējam, soprānam, tenoram, barionam jk. un SO (E.Vēvera librets, 1972); Improvizācija, rokopera 2 solistiem un instr. ans. (A. Dripes un Ē. Vilka librets, 1976); Nāc, nākdamis, pavasari, vok. instr. horeogrāfisks viencēliens ( tdz. vārdi un melodijas, V.Vītoliņa librets, 1981). SO: Simfoniskā poēma (1961); 1. simfonija (1964); Mērdzenes danči, simf. svīta (1973); 2. simfonija (1974); Svētku uvertīra (1980). Soloinstrumentam un orķ.: Koncerts klav. un SO (1960); Koncerts čellam un SO (1963); Koncerts mežr. un stīgu orķ. (1972); Koncerts vijolei un stīgu orķ. (1997);Trīs latviešu tautasdziesmas koklei un kamerorķestrim (1981). Instr. ans.: klav. trio – Trio klav., vij. un čellam (1974); stīgu kvartetam4 latv. tautasdziesmas stīgu kvartetam (1984); cita veida kameransambļiem – Pūšaminstrumentu sekstets (1958), 7 latgaliešu tautasdziesmu apdares pūšaminstrumentu kvintetam (1959), Prelūdija un burleska fl., ob. un basklarnetei (1959), 3 latv. tautasdziesmas pūšaminstr. kvartetam – 2 fl. un 2 klarn. (1983), 4 latv. tautasdziesmas fl. un kokļu ansamblim (1983), 2 latv. tautasdziesmas metāla pūšaminstr. kvartetam – 2 trompetēm, mežr. un trombonam (1984), Trio fl., vij. un klav. (1988), Muzikāls moments vij. un kamerans. (1993); citiem instr. ans. veidiem –skaņdarbi un aranžējumi izklaides (estr.) ans. Klavierēm:5 latv. tautasdziesmas (1983), Sonāte (1983); Korim ar pavadījumu (ar vai bez solistiem): Nakts dārzā, skaņu glezna jk. un SO (J. Silazars, 1957), Lauku simfonija (3. simfonija) SO, jk. un soprāna solo (1981), 20 latviešu tautasdziesmas bērnu k. un instr. ans. (1982), Zemes krāsas, poēma sievk. un ērģ. (L. Kamara, 1985). Korim a cappella: > 100 tdz. apdaru un oriģināldziesmu (1949-93), virkne no tām izdotas atsevišķi (1951-1960, R.), daudzas apkopotas krājumos (sk. rubriku Autorkrājumi). Balsij ar pavadījumu: Jūra un krasts, cikls mecosopr. un SO (A. Krūklis, 1969);   > 50 izklaides (estrādes) dziesmas, vairums izdotas dažādos krājumos, t. sk. Rudens rozes (L.Pēlmanis, 1958); Dziesma zemei (A. Krūklis, 1969), Neļķu ugunīs (A. Krūklis, ~ 1969), Sniegogas (A. Krūklis, ~1970), Baltās madaras (A. Krūklis, ~1970), Brūklenīte (A. Krūklis, 1976), Deviņvīru spēks (A. Krūklis, 70. gadi), Māsa Gauja (J. Brežģis, 70. gadi) u. c. Teātra mūzika: ~ 30 izrādēm un radio raidlugām, t. sk. Tips un Taps (E. Liekna /Stērste/, 1947, Leļļu t-rī); Pieci draugi (A. Bernāne, 1950, LRd), Stūrgalvīgais vilcēns (A. Bernāne un L. Pēlmanis pēc latv. tautas pasakas, 1959), Irkutskas stāsts (A. Arbuzovs, 1960, Rīgas Krievu drāmas t-rī), Indulis un Ārija (Rainis, 1965, Jaunatnes t-rī), Lāčplēsis (L. Purvs pēc A. Pumpura eposa motīviem, 1968, Leļļu t-rī),80 dienās ap zemeslodi (J. Cimermanis un M. Putniņš pēc Ž. Verna darbu motīviem, 1988, Leļļu t-rī). Autorkrājumi (kordziesmas): Latviešu tautas dziesmas koriem, R., 1967; Latviešu tautas dziesmas, R., 1975; Latviešu tautas dziesmas jauktam korim, R., 1979; Rotā bite, rotā saule: Dziesmas koriem,  R., 1987

DISKOGR.:LP, Septiņas latviešu tautas dziesmas pūšaminstrumentu kvintetam [atsk. L. Lazdiņš, I. Krasnopjorovs, M. Ņikitins, J. Kociņš, A. Klišāns]; Prelūdija un burleska fl., ob. un basklarn. [atsk. L. Lazdiņš, I. Krasnopjorovs, J. Popovs], D 8241-2, Līgo; LP, Latviešu tautas dziesmas korim. Līgo, līgo! [Jāņu nakti negulēju, tdz. apd., dzied LRdK, dir. T.Kalniņš], D 8237-8, Melodija, ~1968; LP, Es savai ļaudavai. Latviešu tautasdziesmas E. Goldšteina apdarē [dzied LRdK, dir.Edgars Račevskis, solisti L. Ratniece un A. Laugalis], C 30-07923-4, Melodija, ~ 1977; LP, Edmunds Goldšteins. Joku dziesmas [atsk. L. Sproģe, M. Krievkalne, L. Avots, A. Lihtenbergs, vok. ans. J. Kļaviņa vadībā, instr. ans. I. Vīgnera vadībā, Ljas TV un Radio estr. orķ., diriģ. A. Zaķis], C62-08379-80, Melodija, 1977; LP, Latviešu autoru estrādes dziesmas [Dziesma zemei,atsk. M. Krievkalne un Z. Račiņš, Ljas TV un Radio estr. orķ., diriģ. A. Zaķis], 33CM-0003567-8, Melodija, ~ 1978; LP, Edmunds Goldšteins. Neļķu ugunīs [atsk. A. Lihtenbergs, M. Krievkalne, siev. vok. ans. J. Zirņa vadībā, LTV R Ljas TV un Radio estr. orķ., diriģ. A. Zaķis], C62-05945-46, Melodija;LP, Latvijas Televīzijas un Radio Teodora Kalniņa koris. Diriģents Edgars Račevskis. Edmunda Goldšteina dziesmas, C10-16087-8, Melodija, 1981; LP, Ādolfs Alunāns. Mucenieks un Muceniece [E.Goldšteina apd.; Grietiņa – B. Baltakmene, Dundurnieks – Ē. Valters, Jānis – G. Placēns, Mārtiņš – H. Liepiņš, instr. ans. E.Goldšteina vadībā], C40-16025-6, Melodija, 1981; LP, Ēvalds Valters. Lafontēna fabulas [E. Goldšteina mūzika; spēlē instr. ans. E. Goldšteina vadībā], M40-42639-40, Melodija, 1981; LP, Ēvalds Valters. Ādolfs Alunāns. Kuplejas [E. Goldšteina aranžējums; Ē. Valters – vok. solo, instr. ans. E. Goldšteina vad.], C40-10891-2,Melodija; LP, Edmunds Goldšteins. Estrādes dziesmas [dzied M. Vilcāne, O. Grīnbergs, A. Lihtenbergs, M. Krievkalne, Ē. Kamarūts, vok. ans. Jura Kļaviņa vad. un Ljas TV un Radio estr. orķ A. Zaķa vad.] C62-09251-2, Melodija; LP,Edmunds Goldšteins, Eižens Vēveris. Opera-oratorija “Iedēstiet rozes Zemē nolādētā” [H. Liepiņš – teicējs, L. Andersone-Silāre – mecosoprāns, P. Grāvelis – baritons, kamerkoris Ave Sol un VAOBT, tag. LNO, orķ., dir. A.Viļumanis], C10-17307-8, Melodija, 1982, LP, Latviešu tautas pasakas. Lasa Biminita Baltakmene [E. Goldšteina mūzika; atskaņo instr. ans. autora vadībā], M52-44295-6, Melodija, 1982; LP, Latviešu tautas pasakas. Lasa Anta Krūmiņa [E. Goldšteina mūzika; atsk. instr. ans. autora vad.], M52-43801-02, Melodija, 1982;LP, Latviešu tautas pasakas. Lasa Edgars Liepiņš [E.Goldšteina mūzika, atsk. instr. ans. autora vadībā], M52-43879-80, Melodija, 1982; LP, Latviešu tautas pasakas. Lasa Harijs Liepiņš [E. Goldšteina mūzika, atsk. instr. ans. autora vad.], M52-44233-4, Melodija, 1982; LP, Latviešu tautas pasakas. Lasa Gunārs Placēns [E.Goldšteina mūz., atsk. instr. ans. autora vad.], M52-44069-70, Melodija, 1982; LP, Māris Villerušs, čells [Koncerts čellam ar orķestri, atsk. VAOBT , tag. LNO, orķ., diriģ. A. Viļumanis;], C10-16647-8, Melodija, 1982; LP, Gan’ bija koklīšu, gan’ stabulīšu [tautas mūz. apdares, atsk. S. Jackēviča, bērnu vok. studija Knīpas un knauķi I. Veinbergas vad., instr. ans. A. Zaķa vad., koklētāja G. Āboliņa un LVF kamerorķ., dir.T.Lifšics], C32 19047-8 002, Melodija, ~ 1983; LP, Dziesmas bērniem [O.Vācietis, A.Krūklis, atsk. Z. Martinsone, vok. ans. Dzeguzīte D. Martinsones

12.-18.X; Lūsiņa I., Edmunds Goldšteins // Diena, 2008.8.X vad., Rīgas Pionieru pils bērnu koris Rīga T. Bērziņa vadībā, instr. ans. autora vad.], C50-10053-4,Melodija; LP, Edmunds Goldšteins. Simfoniskā un kamermūzika [4 latv. tdz fl. un koklēm; Latviešu tautas dziesmas pūšaminstr. kvartetam, Mērdzenes danči SO, Latviešu tautas dziesmas 2 trompetēm, mežr. un trombonam,  atsk. V. Strautiņš, H. Zābers, Ģ. Pāže, S. Circenis, J. Klišāns, P. Kaldre, A. Klišāns,, B. Voļaks, LVK kokļu ansamblis, Ljas Valsts Akadēmiskais SO (tag. LNSO), dir. Centis Kriķis], C10-26373-4 000,Melodija, 1987; LP, Smilšu laiks [Trio fl., vij. un klav., atsk. J. Ābols, J. Bulavs, E. Goldšteins], C10 28817-8 007, Melodija, 1989; CD, Līgo. Rīgas kamerkoris AVE SOL. Diriģents Imants Kokars  [Jāņu nakti negulēju, tdz. apdare], AVE SOL, 1996, Rīgā; CD, Latviešu kordziesmas antoloģija-VIII. 1940-1965: Ai, manā zemītē. Tautasdziesmu apdares. Rīgas kamerkoris AVE SOL. Diriģents Imants Kokars [Plata, plata kļavas lapa, tdz. apdare],  AVE SOL, 2000, Rīgā

RAKSTI:  Goldšteins E., Edmunda Goldšteina skolas gadi [atmiņas] // Mūzikas Saule, 2011, 2, 32. lpp.; Goldšteins E., Edmunda Goldšteina kara gadi [atmiņas] // Mūzikas Saule, 2011, 3, 16. lpp.

LIT.: Afanasjeva R., Edmunds Goldšteins //PLMD, 175. lpp.; Latviešu komponisti un muzikologi 1989, sast. L. Fūrmane, R., 1989, 46. lpp.; Engelmane A., Jubileja komponistam, bijušajam liepājniekam Edmundam Goldšteinam // Kurzemes Vārds, 1997.17. IX;  Lūsiņa I., Nesamierināmajam spītniekam jubileja: Komponista Edmunda Goldšteina autorkoncerts Vāgnera zālē 14.IX // Diena, 1997.12.IX;  Bomiks A., Sveicinājums jubilāram // Brīvā Lja, 2002.12./18.X; Silabriedis O., Asa mēle, mundrs prāts un liega dvēsele // Mūzikas Saule, 2007, 5, 20. lpp.

B. Jaunslaviete

Dzimšanas laiks/vieta1927
Miršanas laiks/vieta2008
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
Nekas netika atrasts.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.