# | Nr. | Pierakstīšanas laiks | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | #LFK-1825-267 | 00.05.1933 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
2 | #LFK-1825-277 | Dzirdēšanas vieta | ||
3 | #LFK-1825-278 | Dzirdēšanas vieta | ||
4 | #LFK-1825-279 | Dzirdēšanas vieta | ||
5 | #LFK-1825-643 | Pierakstīšanas laiks un vieta | ||
6 | #LFK-1825-1231 | 00.05.1933 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
7 | #LFK-1825-1257 | Dzirdēšanas vieta | ||
8 | #LFK-1825-1259 | Dzirdēšanas vieta | ||
9 | #LFK-1825-1936 | Pierakstīšanas laiks un vieta | ||
10 | #LFK-1825-1937 | Pierakstīšanas laiks un vieta | ||
11 | #LFK-1825-1938 | Pierakstīšanas laiks un vieta | ||
12 | #LFK-1825-1939 | Pierakstīšanas laiks un vieta | ||
13 | #LFK-1825-2291 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
14 | #LFK-1825-2292 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
15 | #LFK-1825-2293 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
16 | #LFK-1825-2294 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
17 | #LFK-1825-2295 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
18 | #LFK-1825-2296 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
19 | #LFK-1825-2297 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta | |
20 | #LFK-1825-2298 | 04.11.1934 | Pierakstīšanas laiks un vieta |
# | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
---|---|---|---|---|---|
1 | Zīlīte Aizsila |
| 1917 | Darbavieta | Uzsāka skolotājas gaitas ceļojošā skolā Liepājas apriņķī Nīcā un Vecpilī. |
2 | Hugo Atoms |
| 11.06.1929 | Dzimšanas laiks/vieta | |
3 | Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs |
| 00.08.1804 - 1824 | Ceļojums | Nabadzīgi ģērbts, gandrīz divdesmit gadus kājām klīst pa Kurzemi. |
4 | J. Bīskaps | Dzīvesvieta | |||
5 | Ādams Butuls |
| 1889 | Ceļojums | 1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam. |
6 | Kārlis Dēķens |
| 1917 - 1918 | Darbavieta | Strādājis par skolotāju |
7 | Ernests Dinsbergs |
| 00.02.1840 - 00.03.1840 | Ceļojums | Kopā ar mācītāju Karlu Glēzeru, kas dodas apciemot savus radus, kā kučieris apceļo Kurzemi. Pa ceļam apstājas Saldū, Vānē apskata jauno skolas namu un gūst pieredzi, kā tajā strādā skolotājs, apskata Liepāju un pirmoreiz mūžā gandrīz nokļūst teātrī, tomēr izrādi skatītāju trūkuma dēļ atceļ. Atpakaļceļā apstājas Cīravā pie Dzērves muižas, kurā barons Manteifels iekārtojis skolu un jaunu skolotāju apmācības. |
8 | Ontons Dzeņs |
| 1944 | Emigrē | 1944. gada vasarā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās, vispirms uz Kurzemi, vēlāk Vāciju. |
9 | Jānis Esenberģis |
| 1885 - 1877 | Darbavieta | Kopā ar Alunānu un citiem aktieriem laiku pavada viesizrādēs Kurzemes mazpilsētās. |
10 | Ābrams Feldhūns |
| 00.12.1944 - 25.10.1945 | Dienests | Frontē Kurzemē no 1945. marta līdz kapitulācijai. Demobilizēts un Rīgā ieradies 1945. gada 25. oktobrī. 359. rezerves pulka kareivis no 1944. gada decembra līdz 1945. gada martam. No 1945. gada aprīļa līdz oktobrim 319. strēlnieku pulkā, nodaļas komandieris, vecākais seržants. |
11 | Miķelis Gopers |
| 1944 | Apcietinājums | 3 mēnešus pavadījis apcietinājumā par vēlēšanos doties bēgļu ceļā uz Zviedriju. |
12 | Valdis Grenkovs |
| 1945 | Dienests | Pēc 2. pasaules kara bijis civilo atmīnētāju vada komandieris Kurzemē. |
13 | Kārlis Ieviņš |
| 00.11.1915 - 1916 | Dzīvesvieta | Caur Berlīni atgriežas Kurzemē. |
14 | Ģertrūde Jākobsone | Dzīvesvieta | |||
15 | Emma Kraus |
| Dzīvesvieta | ||
16 | Lūcija Kuršinska |
| 1900 | Dzīvesvieta | 1900. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Kurzemi. |
17 | Kārlis Landers |
| 1899 - 1901 | Darbavieta | Tautskolotājs Tāšu pagastā (vēlāk – Talsu pagasts). |
18 | Mārtiņš Lapa |
| 00.08.1874 | Ceļojums | Apceļo Kurzemes vidieni, pēc ceļojuma kādu laiku mitinās Jāčunu Kauliņu mājās pie E. Alunāna, nodarbojoties ar rakstniecību. |
19 | Jēkabs Lautenbahs |
| 1889 | Ceļojums | Tērbatas Universitātes uzdevumā apceļo dialektoloģiskos nolūkos Vidzemi un Kurzemi, ceļojuma rezultāts rakstā "Der Dialekt der mittleren Abau" (1890), viens no pirmajiem zinātniskajiem latviešu izlokšņu aprakstiem. |
20 | Pēteris Lazdiņš | Dzīvesvieta | Vecmuiža |
# | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Vēstule "Rotai" | 1884 | Minēts tekstā | Šie augļi šejienes laukos sasniedz tādu pašu lielumu, kādu Kurzemē ķirbji. |
2 | Kurzemes Šveicija | 1894 | Minēts tekstā | |
3 | Die Bandomire: kurische Erzählung | 1908 | Minēts tekstā | |
4 | Gaidas pirmā mīlestība | 1913 | Minēts tekstā | |
5 | Cor ardens | 1923 | Minēts tekstā | Vasarā es aizbraucu pie kāda no saviem klases biedriem uz Kurzemi, un tur kāda mazpilsētas Mesalina mani ievilināja savas kaisles muklājā. |
6 | Auļojošā pilsēta | 1924 | Minēts tekstā | Nemaz neraugoties uz to, ka vācieši bij jau Kurzemē, mājas tur no viņiem ieņemtas un sagrautas un ar Rīgu kuru katru dienu, Dievs zina, kas gaidāms… |
7 | Vecos balsus vācot | 1925 | Minēts tekstā | saviem dzīviem muzejiem Kurzemes jūrmalā nieka nedarām |
8 | Saulgriezes | 1928 | Minēts tekstā | Uz divām nedēļām es biju atdots pilnīgi sev. Ar steigu, bez ardievām pametu savus draugus, jo katrs mirklis, kurš man vēl pilsētā būtu jāzaudē, likās sev pašam nozagta dzīves daļa. Uz labu laimi, kartē lūkodamies, izvēlējos kādu dzelzsceļa piestātni Kurzemes nomalē. Tik drīzāk notikt turp! Tālāk — bez ceļa; bez mērķa, pakrist, kur vakars pienāk. |
9 | Asinsdzīres | 1929 | Minēts tekstā | Tur, kur pelēki sarkanās Daugavas ūdeņu lenta velk robežas starp Kurzemi vienā un Vidzemi, blakus Latgalei, otrā pusē, trīs augumus atpakaļ stāvēja veclaiku krogs. |
10 | Vecais spogulis | 1940 | Minēts tekstā | «Ko mums līdz, ja arī būs neatkarīga Latvija, kad Kurzemē ir vācieši?» skumji noskanēja Elzas piezīme.; Viens labums tomēr bija, — kad Elza nolika abituriju, viņa nu aizbrauca uz Kurzemi.; Vec-Ābeļu mājas bija nometušās kā ziedošu vārpu ezers skaistā Kurzemes stūrī aiz Tukuma. |
11 | Rīga | 1951 | Minēts tekstā | Toreiz vēl neskrēja suta kumeļš starp Jelgavu un Rīgu, bet Kurzemes apvidos žīdi un vanderzeļļi stāstīja ļautiņiem brīnuma lietas, ka no Rīgas uz Dinaburgu varot braukt ar uguns ratiem un no turienes tālāk uz Pēterburgu.; «Vai, Jozi, kāda tava kumēla!? (Ķēve.) Kā tev nav kauns ar tādu braukt! Labas aitas lielumā un tad vēl vēders resnis, mugura līka, lēpes gar sāniem, aste nobrista, spalva gaisā un tomēr var saskaitīt visas ribas. Pie mums Kurzemē tādi zirgi, ka tu nemaz nevarī ribas atrast ... un gludi sukāti ... kad sēdies iekšā, tad turi tikai grožus ...»; Tur toreiz bija daudz lielāka rosība nekā tagad un jo sevišķi pa ķīlu laiku, kur neviens pār Daugavu nevarēja pāri tikt un visiem, kas bija iebraukuši no Kurzemes puses, vajadzēja pārdot savus produktus un iepirkt savas vajadzības tepat.; «Nu, lai tad arī iet!» Mikums pēc īsas apdomas pasauca prasīto. «Bet tad arī tu man izraksti labi krietni! ... Izliec visu to nerrastību, kas mums, Kurzemes arājiem, no saviem kungiem jāpiedzīvo ...»; Latviešu literarīskā jeb draugu biedrība, kura sastāv pa lielākai tiesai no Kurzemes un Vidzemes mācītājiem, tam visam sekojusi un iesniegusi attiecīgu paziņojumu augstam muižniecības konventam un konsistorijām.; «Vajakis, kā tad šiem tā noaudzis?!» Kreilis noraustīja plecus ... ««Pie mums Kurzemē un Vidzemē gan tādas lietas nedzird.»; Tiklīdz Vidzemē, kā Kurzemē cauru vasaru nenolija ne pilītes lietus, aiz liela sausuma meži dega un no dūmiem bija piekūpuse visa «dieva zemīte».; «Āre, Jelgavas dzelzceļš, tā tur stāv, kā Kurzemes gubernijas avīze rakstot, tikšot vests tālāk līdz Ventai ... Un tad atkal aiz Dinaburgas — — nu palasi, palasi ...»; Kāds no papa brāļiem jau agrāk atceļojis uz Kurzemi, bijis tur par muižas pārvaldnieku un apprecējis latvieteni ...; To tādēļ, ka Rīgas Latviešu biedrība stāvēja un gribēja stāties vēl dzīvākā sakarā ar Kurzemes latviešiem, un tad arī, lai šie lielikungi redz, ka biedrība nemaz tik ļauna nav.; Šinī pašā namā pie tā iesvētīšanas mums bija tas gods redzēt par saviem viesiem Kurzemes un Vidzemes muižnieku vecākos.; Pašu starpā visvairāk tika jokots Bertrams. Lai būtu viela ziņojumiem avīzēs, tas pa reizām izdarīja mazus ceļojumus pa Vidzemi un Kurzemi.; Kurzemē viņam piederēja bruņinieku muiža ar ļoti lepnu vārdu, bet ne tik lielu plašumu, ka būtu varējusi bruņinieku uzturēt.; Dziedātāju pavisam 45 kori, 34 no Vidzemes ar 699 dziedātājiem un 11 no Kurzemes ar 304 dziedātājiem. |
12 | Sfinksa | 1993 | Minēts tekstā | Ak posts, ak posts! Kad tas reiz beigsies ... Vidzemē atkal 8 pakārti, 19 nošauti, 23 ciemati nodedzināti, neskaitāmas saimniecības izpostītas, simtiem apcietināti, važās kalti. Kurzemē; 10 kārti, 15 šauti, 242 pletnēm šausti, izpostītas iedzīves... |
# | Sīkbilde | Nr. | Nosaukums | Gads | Attēla autors | Attēla veids | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | ![]() | 0268-571 | 150 gadus veca priede | 1926 | Pēteris Ravizers | Attēls | Attēlā redzamā vieta |
2 | ![]() | 181 | Gothards Frīdrihs Stenders | 1792 | Attēls | Raksturbildes Attēla radīšanas vieta | |
3 | ![]() | 552 | Gothards Frīdrihs Stenders | 1812 | Attēls | Attēla radīšanas vieta |