Maskava

ID1097022
NosaukumsMaskava
Citi nosaukumiМосква (Paralēlais)
Moscow (Paralēlais)
VeidsPilsēta
AdreseMoscow, Russia
Platums55.75582600
Garums37.61729990
PrecizitāteKartēts precīzi
Saites

https://en.wikipedia.org/wiki/Moscow

EksistējošsEksistējoša
Pievienots2018-02-16 13:32:02
Atjaunots2018-02-28 14:32:17
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 723.
#Nr.Pierakstīšanas laiksSaistījuma tipsVietas kategorijaTeksta fragments
   
1#FMP-1-1Izdots
2#FMP-1-2Izdots
3#FMP-1-3Izdots
4#FMP-1-4Izdots
5#FMP-1-5Izdots
6#FMP-1-6Izdots
7#FMP-1-7Izdots
8#FMP-1-8Izdots
9#FMP-1-9Izdots
10#FMP-1-10Izdots
11#FMP-1-11Izdots
12#FMP-1-12Izdots
13#FMP-1-13Izdots
14#FMP-1-14Izdots
15#FMP-1-15Izdots
16#FMP-1-16Izdots
17#FMP-1-17Izdots
18#FMP-1-18Izdots
19#FMP-1-19Izdots
20#FMP-1-20Izdots
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 723.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 253.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsVietas kategorijaTeksta fragments
     
1SievieteMinēts tekstāEpizodiskā vieta (bez būtiskas nozīmes sižetā)“Ieliec tik spalvaskātā jaunu spalvu: tev šovakar eksāmens diktātā un Krievijas ģeogrāfijā... Gājējs.”
2Cīruļi sauc cīņāPirmpublicējums periodikā laiks/vieta
3Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантикаPirmpublicējums periodikā laiks/vieta
4Довид КнутPirmpublicējums periodikā laiks/vieta
5С чего начинается человекPirmpublicējums periodikā laiks/vieta
6Истина религiи вообще въ двухъ частяхъ1785Izdošanas gads/vieta
7Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland nach dem Gesetze und nach der Praxis im Lichte des modernen Russlands: zur Emancipationsfrage des russischen Volkes1860Izdošanas gads/vieta
8Русско-латышско-немецкий словарь. Krievu-latviešu-vācu vārdnīca. Russisch-Lettisch-Deutsches Wörterbuch1872Izdošanas gads/vieta
9Сборник антропологических и этнографических статей о России и странах ей прилежащих1873Izdošanas gads/vieta
10Материалы по этнографии латышского племени1881Izdošanas gads/vieta
11Сборник материалов по этнографии, издаваемый при Дашковском этнографическом музее1885Izdošanas gads/vieta
12Vīndedzēs drīzi būs kāzas1893Izdošanas gads/vieta
13Vīriešu krietnums un sieviešu untums. 1. daļa1901Minēts tekstāIztēlotā vietaŅemsim par pierādu [sic] Pēterburgu jeb Maskavu. Pilsonim, kas savu dēlu grib studierēt, skološana pa gadu vairāk nemaksā kā 100 jeb 200 rubļus skolas nauda un grāmatas; bet kur tad nu zemniekam!
14Rīta blāzmā1901Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Iztēlotā vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Notikuma vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vietaMaijā es ģimnāziju beigšu un laidīsim uz Maskavu.;
Man liekas, ka es varētu uz Maskavu.;
Un ar Mildu dejodams, tai pierunāja tik daudz jauku lietu par studēšanu Maskavā, vai Pēterburgā, ka tai vai galva reiba. ;
Vai jūs, Milda, tūlīt vai rudenī domājat doties uz Maskavu?;
Elza uz Maskavu aizbraukusi. [..] uz Maskavu, uz kursiem, savam līgavainim ardievu atteikusi. ;
Jānis atģidies paņēma no galda kuvertu, uz kura patiesi bija Maskavas štempelis.;
Vilciens rūca, brīkšķēja un, reižu reizēm iekaukdamies kā milzu čūska ielocījās Maskavas priekšpilsētā. Apmiegojušies ļaudis skrēja pie logiem un aizgrābti viens otram rādīja Maskavas zelta torņus, kuri kā degoši mastu gali sniedzās pret sarkano rīta debesi – augsti pār visu pilsētu pacēlušies. Pār pilsētu, kuras jumti un ielas, un dārzi tinās miglas, dūmu un putekļu pelēkumā. ;
Ar šo lielo ticību krūtīs viņa kā lauva mierīgi snauda uz sava baltā ķisena un tā iebrauca Maskavā. ;
Vai maz nabagu Maskavā iebraucis, nabagu ar mantu un naudu, bet kā viņa bagāta ar drosmu un centību. ;
Maskavā viņai bij daži studenti rīdzinieki pazīstami, bet nupat bija semestris beidzies un viņi izbraukājuši kur katris. ;
Maskava bija tik liela, tik ļoti liela, ka viņa gāja un nokusa un maz vien ko varēja atrast.;
Visā Maskavā tā zināja tik vienu cilvēku no dzimtenes – kādu Draudziņ kundzi, kura te priekš studentiem, pa lielākai daļai – Baltijas iemītniekiem turēja ēdamu galdu. ;
Uz žvadzošas Maskavas ielas viņu pārņēma tās pašas jūtas, kas Vidzemes tirgos – uz laukiem...;
Uz žadzošas Maskavas ielas viņu pārņēma tās pašas jūtas, kas Vidzemes tirgos – uz laukiem...;
Vilciens trokšņodams skrēja prom no Maskavas. Pa vagonu logiem bija redzams milzums melno fabriku skursteņu, kuri kūpēja bez apstāšanās un pārklāja mazas, noplukušas strādnieku būdeles kā ar tumšu, smacējošu deķi. ;
Tā bija Mildai dabūjusi vietu pie kāda fabrikanta netāli no Maskavas. ;
Par nedaudzām minūtēm Mildu aizveda rūcošais vilciens atpakaļ uz Maskavu. ;
No Maskavas. Divas latvietes, Elza Melder un Milda Freiman apcietinātas dēļ slepkavības mēģinājuma pie kādas vācu pavalstnieces.;
Tūlīt, tūlīt jādodas uz Maskavu – pie Mildas un Elzas.;
Es griezīšos atkal uz Maskavu un neatstāšu nekad vairs tevis.
15Vīriešu krietnums un sieviešu untums. 2. daļa1902Minēts tekstāIztēlotā vietaZellis Krastiņa jaunskungs mums stāstīja to avīzes sludinājumu, ka augstais kungs un ķeizars kluso nedēļu un Lieldienas svētkus nosvinējis Maskavā un cik padevīgi un sirsnīgi krievu tauta mīļo savu ķeizaru, ka varētu pat par viņu nāvē iet, ja tas būtu vajadzīgs.
16Mantu, asinis, dzīvību uz Tēvijas altāra!1904Minēts tekstāIztēlotā vietaGarajā ceļojumā no Maskavas līdz Baikāla ezeram Vera bija iepazinusies ar kādu Sibīrijas strēlnieku palkavnieku.
17Zem dzimtenes debesīm1911Minēts tekstāIztēlotā vietaAprīļa beigās Retumu dēls aizbrauca atpakaļ uz Maskavu.
18Slimā dvēsele1911Minēts tekstā
Minēts tekstā
Iztēlotā vieta, Iztēlotā vietaEs noņēmu cepuri un garāmejot sveicināju mēmi... jo man nebij nekāda prieka apstāties, lai mirktu lietū. – Kairen, jūs? – viņa teica un apstājās. Ko man bija darīt? – es apstājos arī. – Cik tas, ka jūs vēl te, cik tas labi! – un atkārtoja šo “cik tas labi” vairākas reizes. Es domāju, ka viņa dara to tamdēļ, ka nav nekā cita ko teikt – un man arī nebij ko teikt un es klusēju. Viņa brītiņu padomāja, tad teica atkal: – Cik tas labi! Es visu laiku domāju par jums un biju noskumusi, ka nezināju uz kurieni jūs aizbraukuši – un tagad nu es satieku jūs! Kā es priecājos par to! Tagad jums jānāk man līdz un jāpaliek visu vakaru pie manis – es jums tik daudz, tik daudz gribu stāstīt. Māsas nav mājās – viņa Maskavā un es gluži viena.;
Jā, tiešām, kamdēļ es vēl neesmu aizbraucis? es prātoju mājup iedams – nē, tam jādara reiz gals! Ko maldos es pa šo pilsētu, uz kuru netīši mani atdzina liktenis? Un es brīnījos, ka par to nebiju domājis veselu nedēļu, kamēr svabads no dienesta. Pulkstens bija seši un vilciens noiet uz Maskavu desmitos – tātad... es domāju un mana sirds sažņaudzās. [..] Es psaucu Andreju un liku iepakot savas lietas un paziņoju, ka mēs brauksim desmitos.
19Zem saules1912Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Minēts tekstā
Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Notikuma vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vieta, Notikuma vieta, Iztēlotā vieta, Notikuma vieta, Iztēlotā vieta, Iztēlotā vietaIestājās mazs klusums. Lai tiktu atkal uz ceļa, es prasīju: “Ko tu domā uz rudeni iesākt?” “Ja varēšu pa vasaru tik daudz sagrābāt, kā pirmā zemestrī lekcijas samaksāt, – braukšu uz augtskolu.” “Uz kurieni?” “Nezinu. Varbūt uz Varšavu, varbūt uz Maskavu. Bet tu?” “Arī es domāju studēt.” “Kādā fakultātē?” “Medicinas.” “Lieliski! Es gribu to pašu darīt. Tu brauksi uz Jurjevu?” “Nē. Laikam uz Maskavu.” “Nu, tad – varbūt – rudenī tiksimies…” Tā runājot, bijām saģērbušies un iznākuši uz ielas. Pār visu pilsētu izplatījās klusa silta vasaras nakts. Spilgti raiba ļaužu drūzma plūda uz pilsētas dārza pusi, raudama arī mūs sev līdz.”;
“Es Ainai atstāstīju visu beidzamā atvadīšanās vakara notikumu Centralviesnīcā. “Jā,” domīgi teica viņa: “Sidobaram vajaga būt krietnam zēnam.” “Tāds viņš arī ir.” “Ko viņš domā iesākt uz priekšu?” “Viņš arī studēs.” “Ko?” “Arī medicinu.” “Kur?” “Laikam Maskavā.” “Nu – tad, varbūt, vēl tiksimies!” priecīgi iesaucās Aina. “Visādā ziņā es jūs iepazīstināšu,” atbildēju es. “Tad mēs Maskavā varēsim nodibināt kādu “savu ļaužu” pulciņu! Sauksimies visi par “tu”; iesim uz lekcijām un mācīsimies, lai vai galvas izput!...”;
Šorīt Aina aizbrauca atpakaļ pie saviem vecākiem, lai pie laika sagatavotos uz Maskavas braucienu un studijām. Vakar vakarā vēl beidzamo reizi bijām kopā.;
Pārgājis Vologdas un Archangeļskas guberņām, aukstums iebrida līdz ceļiem Ledus jūrā, noskaloja savus Maskavā dubļiem un ielas netīrumiem apšļakstējušos zābakus, uzkāpa uz kāda augsta mirdzoša ledus kalna, pārkāra savu garo balto bārdu pār visresnāko ledus blāķi un, apņēmies vairs tāļāk ne par kādu maksu neatkāpties, iemiga maigā miegā, lai atpūstos no sava ilgā un grūtā darba un iekrātos spēkus nākošā gada rīcībai.;
“Un jūs paši – vai jūs mīlat kādu sievieti?” “Mīlu.” “Ļoti?” “Ja.” “Un mīlēsat viņu arvien?” “Man liekas, kaut gan zvērēt nevaru.” “Kur viņa dzīvo? Tāļu no šejienes? Varbūt Lietavā?” “Nē.” “Kur tad?” “Še pat Maskavā.” Almas acis uzliesmoja. Viņas krūtīs pamodās cerība un viņa tāļāk nejautāja, baidīdamās dzirdēt vai nu par daudz, vai ļaunu ziņu.;
Viņš gribēja jau steigties pie Alkšņa, krist draugam ap kaklu un lūgties no savas puses piedošanu. Kādēļ šī muļķīgā divkauja? Kādēļ asiņu izliešana, kā vecajos gara tumsības un barbarisma laikos? – Viņš spers pirmo soli, un tad droši vien arī Alksnis nekavēsies salīgt mieru. Cik tad jautri smiedamies un dziedādami viņi dosies atpakaļ uz Maskavu!;
Viņš sāka skriet vēl ātrāki. Pie kājām likās spārni pieauguši, tik ātri ņirbēja apkārtējie priekšmeti gar acīm. Nakts salā sacietējušās sniega atliekas un zemes kruveši skrapstēdami gurkstēja zem viņa soļiem… Alksnis neredzēja ne ceļa, nedz iemītās takas. Reizu reizēm krizdams, klupdams ieskrēja plānu ledus kārtiņu pārsegtos, dienā satecējušos ūdens lāmos. Bet viņš to nemanīja un tik skrēja, skrēja uz to pusi, kur bālajā mēneša gaismā spocīgi pacēlās pret debesīm attāļie Maskavas torņi, kā izstiepti rādītāju pirksti.;
Durvis noslēdzis, atplēta avīzi. Kā tad, vietējo ziņu beidzamā pusē stāvēja: “Neizdevusēs pašslepkavība.” Un tāļāk: “Pagājušā naktī, ap pulksten vienu, Maskavas tuvumā, vienā no Zvirbuļu kalnu parkiem sargs izdzirdis vairākus revolvera šāvienus. Turp aizsteidzies, viņš atradis ievainotu šejienes augstskolas medicinas fakultātes pirmā kursa studentu S., pēc dzimuma leiti, kurš – kaklā ievainots, bez samaņas gulējis sniegā ar revolveri rokā. Drīz ievainotais nācis pie samaņas un izteicies, ka neesot vērts dzīvot, tādēļ gribējis nošauties. Viņš ļoti nožēlojot, ka tas – neizdevies… Pašslepkava pārvests uz pilsētas slimnīcu, kur ārsti konstatējuši ievainojumu par nebīstamu, tā kā pēc kādas nedēļas S. atkal varēšot sākt apmeklēt lekcijas.”;
Alksnis bija aizgājis uz staciju Sidobaru pavadīt, kurš par brīvlaiku brauca uz Lietavu, reizē ar citiem leišu studentiem. Uz platformas bij briesmīga spiešanās un drūzmēšanās, tā kā dažus acumirkļus bij jābaidās no ribu ielaušanas.;
Mejs bij nenoteicama vecuma cilvēks. Pēc auguma un kustībām viņam varēja būt ne vairāk, kā trīsdesmit gadi, pēc ģīmja – apmēram trīsdesmitpieci, bet, spriežot pēc krietni iesirmiem matiem – ne mazāk kā četrdesmit gadi. Viņš nebij skaists, bet, kā vīrieti, – ari par neskaistu nevarēja nosaukt. Likās, sievietēm viņš patika gluži labi. To Alksnis dabūja novērot jau tūliņ otrā dienā pēc atbraukšanas, kad pie pusdienu galda Alma ne acu nenovērsa no rakstnieka, kurš stāstīja par savu dzīvi Pēterburgā un Maskavā, iepīdams pa saistošai anekdotei no citu krievu rakstnieku dzīves un darbības.;
Viņš rakstīja gandrīz visu nakti. Uzrakstīja Neldai; Sidobaram Šveicē, kurp tas bij no Sibirijas aizbēdzis; atminējās savu sirsnīgo, mīļo draudzeni Ainu, kura pēc studiju beigšanas strādāja turpat, kādā Maskavas klinikā… Viņam ienāca prātā ari Alma – šī kaislā, ugunīgā sieviete, kuru viņš bij kādreiz mīlējis un aizrāvies… Vēl tagad nespēja aizmirst… Kur gan viņa bij tagad? Tik daudz zināja, ka viņa drīz vien atstājusi Meju un aizbraukusi kādam virsniekam līdz uz Kaukazu. Pēc tam kādu laiku nodzīvojusi tēva mājās, saķildojusies ar visiem saviem piederīgiem un aizbraukusi atkal uz Pēterburgu – –
20Inteliģenti1912Sarakstīšanas laiks/vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 253.
Tiek rādīti ieraksti 61-80 no 159.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
    
61Jūlija Janele-Viena
  • literatūrkritiķe

1934 - 1937
Izglītojies
Izglītojies
Darbavieta
Darbavieta

Beigusi aspirantūru.


Sabiedrisko zinātņu fakultātes Filoloģijas nodaļa


Strādājusi par augstskolas docētāju.
Bijusi žurnāla "Celtne" redaktora vietniece.
62Anna Jansone
  • tulkotāja

1928 - 1930
Miršanas laiks/vieta
Darbavieta
LKP CK Ārzemju biroja izdevumu līdzstrādniece un tulkotāja.
63Ieva Jansone
  • izdevēja
  • redaktore
1960 - 1964Izglītojies

Žurnālistikas fakultātes Redaktoru nodaļa.

64Jēkabs Janševskis
  • skolotājs
  • dzejnieks
  • tulkotājs
  • rakstnieks
1915 - 1918Emigrē

Pirmā pasaules kara gados bēgļu gaitās Krievijā.
Atgriežoties Latvijā, Janševskis sev līdzi pārved iecerētā romāna "Dzimtene" pirmās daļas manuskriptu.

65Jānis Andžs Jurjāns
  • ārsts
  • sabiedriskais darbinieks
00.09.1854 - 00.12.1854Izglītojies

Studē medicīnu vienu semestri.

66Ivande Kaija
  • rakstniece
1914 - 1917Emigrē
67Alberts Kalnleja
  • dzejnieks
  • agronoms
  • žurnālists
1917 - 1919DarbavietaMaskavas pilsētas pārtikas nodaļas darbinieks
68Rudīte Kalpiņa
  • žurnāliste
  • rakstniece
  • redaktore
1985 - 1988Izglītojies
69Jurijs Kape
  • tulkotājs
14.05.1920Dzimšanas laiks/vieta
70Elza Klaustiņa
  • publiciste
  • literāte
  • sabiedriskā darbiniece
1904 - 1912Izglītojies
Darbavieta

Mācījusies Kerkovas un Boļšakova mākslas studijā.


Strādājusi par kantoristi.
71Roberts Klaustiņš
  • rakstnieks
  • literatūrzinātnieks
  • literatūrkritiķis
  • pedagogs
  • vēsturnieks

1902 - 1903
Dzīvesvieta
Izglītojies

Filoloģijas fakultātē brīvklausītājs

72Klitija
  • dzejniece
  • sabiedriskā darbiniece

1925 - 1929
Dzīvesvieta
Darbavieta

Strādājusi VK(b)P CK tipogrāfijā par atbildīgo korektori.

73Elvīra Kociņa
  • rakstniece
  • dramaturģe

1915 - 1917
Emigrē
Izglītojies

Grāfienes Saltikovas ģimnāzija

74Andris Kolbergs
  • publicists
  • rakstnieks
  • scenārists
  • žurnāla/avīzes redaktors
1966 - 1968Izglītojies

Žurnālistikas fakultātes Redaktoru nodaļa.

75Arvis Kolmanis
  • tulkotājs
  • rakstnieks
  • scenārists
  • redaktors
1989 - 1992Izglītojies

Kinematogrāfijas institūts, scenāristu fakultāte

76Kosts Korsaks
  • dzejnieks
  • tulkotājs
  • literatūrzinātnieks
  • literatūrkritiķis
1942 - 1944Emigrē
77Mārtiņš Krieviņš
  • zinātnieks
  • rakstnieks
  • ekonomists
00.09.1941 - 00.05.1942DarbavietaLaikraksta redaktors.
78Monta Kroma
  • dzejniece
  • atdzejotāja
1944 - 1945IzglītojiesŽurnālistu kursi.
79Artūrs Krūmiņš
  • profesors
  • literāts
  • arhitekts
  • docents
1907 - 1921Darbavieta
Darbavieta
Mājskolotājs
E. Cindeļa manufaktūras būvbirojs
80Atis Ķeniņš
  • skolotājs
  • dzejnieks
  • tulkotājs
  • publicists
  • politiķis
  • pedagogs
  • sabiedriskais darbinieks
  • jurists
  • redaktors
  • advokāts
  • ministrs

00.03.1917
Dzīvesvieta
Dzīvesvieta
Emigrē
Izglītojies
Darbavieta
Darbavieta
Darbavieta
Darbavieta
Darbavieta
Darbavieta
Dalība organizācijās
Dalība organizācijās

Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā, strādājis par skolotāju un aktīvi darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā.

Bija viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem.


Juridiskā fakultāte
Strādāja par inspektoru Sofijas meiteņu institūtā, par vācu valodas skolotāju Suvorova kadetu korpusā un Maskavas 3. ģimnāzijā.
Strādāja Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas dibinātajā Kultūras birojā, rīkoja tā sauktos inteliģences vakarus, kā arī lielus latviešu simfoniskās un kora mūzikas koncertus Maskavas Lielajā teātrī; organizēja patversmes un skolas bēgļu bērniem un izstrādāja šīm skolām latviskas izglītības programmas.
Latviešu Pagaidu nacionālās padomes valdes izglītības lietu vadītājs.
MaskavasTautas banka
Maskavas informācijas biroja korespondents un LPSR Valsts izdevniecības skolu grāmatu redaktors
Redakcijas loceklis
Biedrības dibinātājs
Maskavas sabiedrisko organizāciju izpildkomitejas loceklis no latviešu organizācijām
Tiek rādīti ieraksti 61-80 no 159.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 35.
#SīkbildeNr.NosaukumsGadsAttēla autorsVeidsSaistījuma tips
   
1
Teātra laukums
20040840Teātra laukums2004-2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
2
Teātra laukums
20040841Teātra laukums2004-2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
3
Maskava
20040844Maskava2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
4
Maskava un Gunita Ģēģere
20040845Maskava un Gunita Ģēģere2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
5
Maskava un Kremlis
20040846Maskava un Kremlis2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
6
Maskava un Kremlis
20040847Maskava un Kremlis2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
7
Maskava un Kremlis
20040848Maskava un Kremlis2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
8
Maskava un Kremlis
20040849Maskava un Kremlis2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
9
Kremlis
20040850Kremlis2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
10
Pie Kremļa
20040852Pie Kremļa2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
11
Pie Kremļa
20040853Pie Kremļa2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
12
Maskava
20040854Maskava2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
13
Maskava
20040855Maskava2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
14
Arbats
20040856Arbats2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
15
Arbats
20040857Arbats2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
16
Matroškas
20040858Matroškas2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
17
Matroškas
20040859Matroškas2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
18
Matroškas
20040860Matroškas2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
19
Maskava
20040861Maskava2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
20
Maskavas bezpajumtnieki
20040862Maskavas bezpajumtnieki2004Sandis LaimeFotoVieta un datums
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 35.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.