Sunākstes mācītājmuiža

ID1345256
NosaukumsSunākstes mācītājmuiža
Citi nosaukumiPastorat Sonnaxt (Vēsturiskais)
VeidsMuiža
AdreseSunākste Parish, LV-5130, Latvia
Platums56.44691710
Garums25.43540540
PrecizitāteKartēts aptuveni
Apraksts

Kurzemes hercogs Gothards Ketlers, 16. gs. otrajā pusē, izstrādājot hercogistes baznīcu izbūves plānu, norāda arī uz mācītājmuižu dibināšanas nepieciešamību. Iespējams, pirmā Sunākstes mācītājmuiža būvēta jau gadsimta beigās. Konkrētākas ziņas hercoga Jēkaba dēla Frīdriha Kazimir laikā - ar viņa 1682. g. 5. jūnija rīkojumu par pastorāta dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecību. Arī Sunākstē kalpojušie mācītāji Stenderi mitinājušies ērtajā un visai plašajā mācītājmuižā. Sunākstes vēstures pētnieks Andrejs Turļuks raksta: [..] Dzīvojot tajā laikā (ap 1706.–1782. g.) un ieejot pastorāta sētā no Sēlpils puses, nācējam varētu atklāties šāda aina: pa labi no vārtiem — sakņu dārzs [..], aiz sakņu dārza stāvēja t.s. siernīca, kas liecina par lopkopības produktu ražošanu muižā [..]. Pa kreisi no vārtiem nācēju piesaistītu skaļš troksnis — te atradās zosu kūts. Bez tam sētā atradās zirgu stallis ar 10 vietām, ar silēm un siena restēm, klēts ar lubu jumtu un septiņiem arodiem, ratnīca, pie tās stāvēja vecs ērberģis, siena šķūnis, atstatus atradās rija. Pretī dzīvojamai ēkai auga nelieli krūmiņi, kuros atradās iebūvēts pagrabs; malā no dzīvojamās ēkas — trīs lopu kūtis un zirgu stallis zemniekiem, kur klaušiniekiem turēt savus zirgus.11 Mācītājmuižas pārbūve notiek 18. gs. beigās, dzīvojamā māja uzcelta 1796. g., tai lubu jumts. Vēl Aleksandra Johana, Jaunā Stendera, dzīves laikā izbūvētas labas, plašas istabas, ērberģis pārbūvēts par palīgmācītāja māju. Īpaši pieminēti skaistie mācītājmuižas teritorijā esošie meži un pļavas, domājams, arī to iekopšanā liela nozīme mācītājam Aleksandram Johanam Stenderam. Tēva dabas mīlestību piemin un cildina arī viņa dēls Johans Kristiāns Stenders nekrologā, uzsvērdams, ka viņa gādīgās kopšanas rezultātā bijušie pasausie pakalni ieguvuši skaistus dzīvžogus, augļu koku zari līkst no pārpilnības, bet bijušo purvu vietā viļņojas leknas pļavas. No šīs godības mūsdienās nav palicis pāri tikpat kā nekas. Drosmīgam brikšņu lauzējam, iespējams, izdosies saskatīt senas alejas un apļveida lapu koku stādījumu pēdas. Mācītājmuižā 1860. gadā zceļas ugunsgrēks, kas pilnīgi noposta dzīvojamo ēku, kopā ar to liesmās aiziet bojā arī bagātais pastorāta arhīvs. Turpmāko trīs gadu laikā cietušais ēku komplekss pilnībā atjaunots — dzīvojamā ēka celta no baļķiem, tai uzlikts dakstiņu jumts. Savas funkcijas Sunākstes mācītājmuiža pilda vēl līdz Otrajam pasaules karam. Kā liecina 20. gs. 60. gadu fotogrāfija, arī šajā laikā koka ēka vēl ir labā stāvoklī. Turpmākajās desmitgadēs tā diemžēl pakļauta lēnai bojāejai. Arhitekts Jānis Zilgalvis konstatē, ka 1980. gados mācītājmāju vēl varēja saglābt, bet G.F.Stendera piemiņa nelikās svarīga tiem, kas tajā laikā pieņēma lēmumus. Blakus esošās mūra saimniecības ēkas arī ir pamestas un pa daļai sagāzušās. Mācītājmuiža 18. un 19. gs. ienākumus gūst no piecu apkārtējo muižu īpašniekiem, kas daļu savas labības atdod t.s. mācītāja uzturam, un sešām, bet 19. gs. — desmit zemnieku saimniecībām, kas ne tikai dala ar mācītāju iegūto labību, gaļu, olas, pienu, saknes u.tml., bet arī apstrādā mācītājmuižas tīrumus un faktiski uztur visu saimniecību, tai skaitā, piemēram, arī mazgā veļu klaušu veidā. 1835. g. Sunākstes mācītājmuižā ir 50 ragulopi, to uzturēšanai tiek savākts ap 150 vezumiem siena, gadsimtam griežoties uz otru pusi, redzams, ka saimniekošana rit veiksmīgi un ar uzviju, mācītājmuiža savus produktus piedāvā Jēkabpilij un pat Rīgai. Pēc 1840. g., līdzīgi kā citviet Kurzemē un Vidzemē, arī Sunākstes mācītājmuiža attiecībās ar zemniekiem pakāpeniski pāriet uz naudas renti.

EksistējošsNeeksistējoša
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#SīkbildeNr.NosaukumsGadsAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Sunākstes mācītājmuiža13Sunākstes mācītājmuiža1917AttēlsAttēla radīšanas vieta
2Sunākste, G.F.Stendera "Bildu ābices" taka14Sunākste, G.F.Stendera "Bildu ābices" taka2014AttēlsAttēla radīšanas vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Gothards Frīdrihs Stenders
  • skolotājs
  • valodnieks
  • mācītājs
  • rakstnieks
  • atdzejotājs
1766 - 1796Dzīvesvieta
Piemiņas vietas
No Sunākstes Baltās baznīcas uz bijušās Sunākstes mācītājmuižas vietu, pieminot G.F.Stenderu kā pedagogu, ved "Bildu ābices" taka, kas izveidota 2014. gadā, izmantojot ilustrācijas un tekstus no pirmās ilustrētās ābeces latviešu valodā.
Mācītājmuiža pamazām sagruva pēc 21.gadsimta sākumā. Šobrīd redzami tikai tās pamati. Mācītājmuiža bija saistīta ar Stenderu dzimtas vārdu no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, tajā dzīvoja arī G.F.Stenders un viņa dēls.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.