Emiļa Melngaiļa tautas mūzikas materiāli

2015-01-14 11:04

Melngailis

2015. gada janvārī garamantas.lv publicē Emiļa Melngaiļa tautas mūzikas materiālus, LFK manuskripts [1045]. Melngaiļa kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 folkloras vienību, no kurām gandrīz 5 000 ir melodiju pieraksti. Materiāli savākti laika posmā no 1899. līdz 1943. gadam.

Pirmais ievērojamais latviešu tautas melodiju vācējs un publicētājs bija Jurjānu Andrejs (1856-1922), kura folkloras vākumi publicēti sešās “Latvju tautas mūzikas materiālu” burtnīcās, kas sāk iznākt vienā gadā ar K. Barona “Latvju dainām” un tiek pabeigta pēc autora nāves (1894-1926). Arī Jurjāna rokrakstus glabā LFK.

Emilis Melngailis ir ievērojamākais no nākamās paaudzes tautas mūzikas darbiniekiem. Mācījies mūziku Drēzdenē un Pēterburgā. Vācot melodijas, viņš apceļojis Latviju un Lietuvu, pierakstījis arī citu tautu (ebreju, līvu) tautasdziesmas. Emilis Melngailis arī fotografējis savus teicējus un vidi ap tiem. Viņa savāktie tautas mūzikas materiāli iznāk grāmatā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” trīs sējumos: 1951. gadā Korsa ar 1326 melodijām, 1952. gadā Maliena ar 1676 un 1953. gadā Vidiena ar 1153 melodijām, pielikumu un pēcvārdu. Pēcvārda moto: "Nebridis nezināsi, cik dziļš".

E. Melngailis sarakstījis dažādu žanru mūziku, arī baletu un simfoniskas poēmas, bet par nozīmīgākām tiek atzītas viņa dziesmas korim. Tās publicētas burtnīcās ar nosaukumu "Birzēs i norās" (1902.-1957.), kopumā 275 dziesmas no kurām 220 ir latviešu tautasdziesmu apdares. Pats E. Melngailis bijis arī dziesmu svētku virsdiriģents.

No 1930. gada februāra līdz 1931. gada oktobrim E. Melngailis bija LFK brīva līguma darbinieks. Šajos nepilnajos divos gados viņš iesniedza LFK 3 351 melodiju, kuru vākšanā piedalījušies arī palīgi. E. Melngaiļa nodotajās burtnīcās ir arī 46 fotogrāfijas, kas ir lielākais fotogrāfisko materiālu krājums šajā laikā. E. Melngaiļa materiālu vākumam piešķirts arhīva numurs [1045].