21. ekspedīcijas materiāli no Doles salas, Salaspilī

2017-08-07 13:52

1980_1113a.jpg

Šogad aprit 50 gadi kopš Doles salā, Salaspilī Latviešu folkloras krātuves 21. zinātniskajā ekspedīcijā folkloru vāca Latviešu folkloras krātuves pētniece Alma Ancelāne. 1967. gadā savāktajos materiālos atrodams daudz liecību par vietām, kuru vairs nav, jo tās pēc Rīgas HES uzcelšanas atrodas zem Daugavas ūdeņiem. Tie ir dažādi nostāsti, teikas un atmiņas par vietu izcelšanos, Daugavu, cilvēkiem un notikumiem.

Visu Latviešu folkloras krātuves zinātnisko ekspedīciju materiāli kopš 2016. gada padarīti brīvi pieejami internetā. Materiālus, kas pierakstīti Salaspilī un Dolē, var atrast  šeit.

Ielūkojoties pierakstītajos materiālos, redzams, ka 1967. gadā aktuāli ir notikumi, kas saistās ar Rīgas HES izbūvi. Gaidāmā ūdens pazemināšana ļāvusi iedzīvināt runas par vecās Salaspils viduslaiku pils drupām, kas paslēptas Daugavas dzelmē. Tā teicēja, Salaspils skolotāja Emīlija Ozola, dzimusi ap 1917. gadu, stāsta: "No Salaspils vecās pils uz Mārtiņsalas baznīcu vai klosteri (Mārtiņsalā esot bijis klosteris un baznīca) pāri Daugavai esot gājusi apakšzemes eja. Tas dzirdēts no veciem cilvēkiem. Kad ūdens Daugavā zems, tad pāri no pils uz Mārtiņsalu varot redzēt kā smilšu ceļu, tur it kā esot tā apakšzemes eja." [1980, 1210]. Par šo pašu eju stāstījis arī 1886. gadā dzimušais dolēnietis Edgars Brieze: "Runāja ar, ka Daugava no Mārtiņsalas uz Salaspili bijusi šaura, pa laipām staigāši. Tēvu tēvi to nerunāja, tas vēl senāk. Daugavas dibens droši vien senāk bija augstāks, zeme tur bija augstāk, kur bija tā eja. Ka tā ir bijusi, tas ir zināms! Bet, kad Ķegums vēl nevaldīja par Daugavu, Daugava dikti trakoja. Daugavas negantība to eju no šīs puses sapostīja." [1980, 1097]. 

Ekspedīcijas materiālos var uzzināt par Daugavas atšķirībām dažādās vietās, tās nosaukumiem un īpatnībām. "Šī pusē (t.i. Salaspils pusē)," saka teicēja, "ir Lepnā Daugava – Sausā Daugava. Te zvejniekiem viss labāk iznāca," teic Matilde Riekstiņa no Doles Klambaru Riekstiņiem, dzimusi 1897. gadā. [1980, 1070.] Arnolds Elksnis, dzimis 19. un 20. gadsimta mijā, savos stāstos papildina: "Gar Salaspili – sausā Daugava. Te gāja mazāks ūdens." Līdzīgi arī viņa vienaudze Erna Teters no Doles salas: "Kādreiz Mārtiņsala ar Doles salu bijusi savienota ar mazu laipiņu. Daugava bijusi ļoti šaura. Tas bijis ļoti sen. Tāpēc Daugava te šai pusē saukta par Sauso Daugavu. To stāstīja kāda veca tantiņa bērnībā." [1980, 1166]

Blakus teikām, bagātajam vietvārdu materiālam ekspedīcijā pierakstītas arī atmiņas par notikumiem un vietējiem cilvēkiem. Ļoti krāšņi pat vairākos stāstos atainots Bulēnu Velns - Doles salā Bulēnu mājās dzīvojošais Kalniņš (vārds nav fiksēts). Šādu gadījumu atstāsta Mārtiņsalā "Mārtiņsalu" mājās dzīvojošais Mārtiņš Bērziņš: "Braucam vienreiz no Rīgas uz mājām. Vilciens dikti pills, nav kur sēdēt. Bulenu vels - Kalniņš nu domā, ko lai dara? Viš staigā galvu nokāris, siekalas tek (liels humorists bija!). Viens no paziņām prasa: "Kalniņ, kas tad tev?" - "Ei, nekas, man vakar traks suns iekoda!" - Ļaudis klausās un viens pēc otra pazūd no tā vagona. Nāburgi jau saprata, kas par lietu un smējās. Un vēlāk vagons bija tik tukšs, ka varēja ne tikai sēdēt, bet pat gulēt!" [1980, 1059]

Latviešu folkloras krātuves arhīvs glabā arī fotomateriālus, kuros iemūžināti Doles salas teicēji, kā arī daži Doles salas skati. Tāpat iespējams izpētīt kartes, kurās fiksētas vietas, ko nu daļēji sedz Daugavas ūdeņi.

Lai arī 21. zinātniskajā ekspedīcijā iegūto materiālu ir salīdzinoši maz, tomēr tie ir ļoti bagātīgi, sniedzot gan plašu vietvārdu kolekciju, gan sniedzot ieskatu Daugavas krastā dzīvojoša cilvēka ikdienā, kurā ievijas gan teikas un nostāsti par Doles salā un apkārtnē esošajiem dabas un vēstures objektiem, svinētajiem svētkiem, zvejnieku sētas ieražas un ticējumi. Tā kā Salaspils teritorija ir saistīta ar vāciešu ierašanos Latvijā 13. gs., tiek nosaukti vēsturisku personu vārdi, lai jau nākamajā mirklī tos noēnotu kāds spilgts atmiņu stāsts par kāda kaimiņa izdarībām.