Teika par spīganu (1967)



Komentēt

NosaukumsTeika par spīganu
Manuskripta vienības Nr.1980, 2054
KvalitāteFonā rūkoņa
Kolekcija21. zinātniskā ekspedīcija Dolē un Valkas rajonā
MedijsAudio
VeidsLente
Atšifrējuma gads1967
Oriģināls143
Vienības numurs002136
CD Nr.063
Darba kopijalente 84
KrājumiLatviešu folkloras krātuve
PiezīmesLFK 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā Oriģināla lente pazudusi, sk. darba kopiju!
Klasifikators
Atšifrētājs
Teicējs
Faili
File
Ieskaņošana1967
Ēvele
Ēvele, Ēveles pagasts, Valmieras novads

Atslēgvārdi
Teika par spīganu (1967)
AtšifrējaSandis Laime
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-12-13 15:04:31
Atšifrējums

2054

Par spīganu.
Es nāku no Jaunā kroga pa ceļu uz māju. Skatos – uzreiz nāk viena laiva pa gaisu, uguns vis riņķī. Tāda liela, gara aste lai klāt, un uguns dzirkstis apkārt vien šķīst. Nemaz tāļu nē! Es skatos – nu riktīgi spīgana! Es tā biju dzirdējusi no veciem cilvēkiem, ka ir tādas spīganas. Tad nu viņa aizgāja aiz Trikātas ezera uz "Lezdu" mājām. Tur puiši bijuši aizgājuši meitās un dzirdējuši uzreiz, ka spīgana kliegusi:
- Kur likt? Kur likt? -
Puiši sacījuši:
- Ber tepat zemē! -
Tad nu spīgana piebērusi pillu blāķi zirņu.
Tā esot bijusi tā spīgana, kas Vijciemiešos pie Skripsta dzīvojusi uz rijas augšu. Tas bijis turīgs saimnieks, ar tās spīganas palīdzību pie turības ticis.
Riktīga spīgana bij. Kad viņas pillas, tad uguņojot; kad tukšas, tad ne.
[Teicēja tic, ka agrāk spīganas tiešām bijušas, ka vienu no tām viņai toreiz izdevies redzēt. Stāstīja ļoti izteiksmīgi ar formas ziņā stipri atšķirīgiem variantiem. Teika ir ierakstīta arī magnetofonā, stāstīta sesijas koncertā.]

2055

Kad man bijuši trīs gadi, mana māte esot dzērusi kādas kāzas plānēniešos. Te esot izdzirdējuši, ka naktī purā kāds dzied:
- Kungs apžēlojies, kungs apžēlojies,
Kāda nu ir tā pasaule! -
Gājuši lūkāt. Kā jau tuvāk pienākuši, tā dzied kaut kur tālāk. Tā gandrīz visu nakti nomakšķerējuši un nav atraduši.
Tas ir bijis kāds spoks. Nu jau laikam visi spoki ir nogalināti. Vairs viņi nav.

2056

Kad man bija 13-14 gadu, atceros, ka sestdienās pie vakara lielie puiši gāja meitās. Visiem uz vienas auss cepures, mūzika rokās (vijole vai ermonika), paši dzied līdzi:
- Es gāju sestdien vakarā
Pie savas mīļās klētsdurvīm.
Labvakar, mana mīļākā,
Vai mani ar tu gaidīji?
Paldies, paldies, mans mīļākais,
Man pašai ir savs īstais draugs. -
Tad nu šis pārskaišas:
- Tad guli tu guli,
Necelies, necelies vairs!
Lai vells tev rauj, lai govs nosper,
Kad tu pie citiem puišiem guli. -
Tās meitas, kam jau brūtgani bij iecerēti, citus puišus vairs nelaida iekšā. Kad nu tā sapulcējās, tā palika visu nakti. Reizēm dancoja, spēlēja. Vēlāk jau tā sestdienu meitās iešana tik traki daudz nebija. Manā
Atšifrēt tekstu

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ēvele
(Ēvele, Ēveles pagasts, Valmieras novads)
1967IeskaņošanaCiems
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#NosaukumsSkaits
   
1Ēvele 1
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#NosaukumsSkaits
   
1Ciems1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.