#LFK Ak-166-10

Nosaukums
Inga Oliņa. 18.03.2020. Pandēmijas dienasgrāmata.
Vienības Nr.
10
Kategorijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtīšanas datums
18.03.2020
Pierakstīšanas laiks un vieta
18.03.2020
Atslēgvārdi
Atvērt

18.03.2020.

Nu ko, rit jau septītā diena, kopš visa ikdiena ir pārcēlusies mājās. Sākums bija tāds pacilājošs, gandrīz kā tādas barikādes ar ugunskuriem, desiņām un dziesmām, tikai bez tankiem. Nu tas satraukuma līmenis daudziem ir kļuvis par konstanti krūškurvī, pat ne panisku, bet tādu nospiedošu sajūtu, kas turpina spiest, tieši virs “saulītes”.
Sākas padomu laiks. Padomi visiem!! Padomi kā neapjukt, kā radīt struktūru, viens ceļas piecos, cits skraida no rītiem, domā par rutīnu un tās ievērošanu. Citi kļūst par ekspertiem situācijā, kurā neviens vēl nav bijis, neviens. Kas ir forši, jo drosmīgi. Taču ne visiem tas der, trauksme par darbiem, ienākumiem, trauksme par to, ka neesi vēl izmazgājis visu māju, lai gan 168h jau tajā atrodies, ir liels izaicinājums. Smadzenēm, kas atrodas trauksmē ir grūti nomierināties un pieņemt racionālus lēmumus. Ja pašregulācija vai kopregulācija vai ārējā regulācija nenotiek, esam sprukās – sastingstam, esam agresīvi vai bēgam kā dzīvnieki.
Un padoms “Neuztraucies!” neko jau daudz nepalīdz abos virzienos.
Jaunajos apstākļos ir jāiemācās dzīvot, jāiemācās klausīties, kas otram ir vajadzīgs, jāiemācās patiesu empātiju, kas palīdzēs just līdzi, nevis dot padomus, jo nav jau tā, ka mēs visi nezinātu kā būtu pareizi.
Varbūt der vienkārši palīdz pārdzīvot kādam, kas izolācijā (piezvani), kādam, kas vientuļš (uzrunā), kādam, kam nav plāna (nepiedāvā savu), iedot laiku kādam, kas vēl tikai cenšas šo visu saprast. Man ir sajūta, ka, ja neesi nācis klajā ar kādu padomu šai situācijai, tu jau esi nokavējis.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.