#LFK Ak-166-99

Nosaukums
Kristīne Jurjāne. 05.04.2020. Pandēmijas dienasgrāmata.
Vienības Nr.
99
Kategorijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtīšanas datums
05.04.2020
Pierakstīšanas laiks/vieta
05.04.2020
Atslēgvārdi
Atvērt

05.04.2020.

Pirms rāpjos ārā no gultas, vēroju pa loga spraugu strazdus, kas, tikko iemitinājušies vecajā būrītī, uzvedas kā svaigi precējušies, iemetas mājā, tad atkal arā, uzdzied un aizlido, vēl mēģinu precīzi atcerēties Pūpolsvētdienas pantiņu, lai nesajauktu par „slimību iekšā un veselību ārā”, ātrumā skaitot. Vakar vakarā saplūcu buntīti un noslēpu virtuvē, lai nav rīta agrumā jāslēdz durvis un jātrokšņo, visu bērnību Papiņš mūs Pūpolu svētdienas rītā modināja ar pērienu, vienmēr brīnījos, kur viņš salasīja tos zarus, ceļmalā vai Brīvdabas muzejā, izrāpjos no gultas un, ne visai atmodusies, „noperu” savu Margarietu, viņa vēl negrib celties. Ir brīnišķīgs rīts, vakar Pūsēnu kalna stāvvietā satiku dominikāņu tēvu Sergeju un priesteri Andri, viņi ir mani konsultanti liturģisko tērpu izpētē, kas ir tikai viena no ļoti daudzajām lietām, kas jāiemācās, strādājot pie igauņu seriāla par aptiekāru Melhioru viduslaiku Rēvelē. Aizņēmos no tēva Sergeju vecu habitu, skapulāru un apmetni, lai precīzāk varu izstāstīt drēbniecei Mārai, kā šūt mūku tērpus. Dominikāņu kongregācija savus tērpus saglabājusi diezgan arhaiskus, tādus, kā var redzēt Fra Andželiko gleznotajās freskās. Abi priesteri ir tikpat aizrautīgi vēsturnieki kā es, ir gatavi meklēt informāciju manā vietā, stāvot trijstūrī un drošā attālumā viens no otra, nonākam pie secinājuma, ka, neskatoties uz ubagotāju ordeni, dominikāņu prioram var būt zīmoggredzens (jo tāds ir minēts scenārijā), kurš tad cits varēja apzīmogot klostera dokumentus, man liekas, ka ļoti kinematogrāfisks ir fakts, ka ordeņa brālis, ieejot priora cellē, pazemībā un godinot noguļas vennijā, krīt priekšnieka priekšā uz vaiga. Un gremdējoties lūgšanā klostera brāļi obligāti uzliek kapuci, tā radot savu intīmo, noslēgto telpu. Jā, saņēmu no draugiem dāvanā mazu baltu Sv. Dominika figūriņu, ko tad arī Pūpolu svētdienas rītā iznesu fotografēt dārza dobē, lai nosūtītu apsveikumu Ilzei Trumpei, Sv. Dominiks pavasara puķēs, tikpat mazs kā mēs katrs pret kolosālo pasauli.
Tad izdzeru citrona sulu un eju vingrot, klausoties LR1 sporta ziņas, Baltkrievijā vēl sporto, Ņujorkā gan viss apstājies, stāsta, ka Basketbola slavas zālei šogad pievienos arī Kobi Braienu, cik stulbi, ka tas notiek viņam klāt vairs neesot, īstenībā man sports vispār neinteresē, tik, cik atceros vārdus un dzīvoju vienā ciemā ar Porziņģi, aizvakar redzēju viņu sapnī, biju aizbraukusi uz Ameriku ciemos, viņš man rādīja savu čemodānu, tur iekšā bij milzīga paka ar miežu putraimiem (mēs tos saucām par SĪKAJIEM ANSĪŠIEM), izrādās, tā esot ļoti veselīga sportistu barība, ar lielu sajūsmu gaidu tos pirms pamošanās sapņus, tik interesantas lietas tajos rāda. Kad izpildu „svecīti”, radio jau atskaņo svētrītu. Esmu nopelnījusi brokastu putru, esmu atkarīga no auzu pārslām un tumšās linsēklu eļļas, briesmīgi, ka bieži vien filmēšanās no rīta neko tādu nepasniedz. Šodien nenormāli daudz jāpadara, pirms video sarunas ar igauņu kinorežisoru un mākslinieku izpļāpājos par Teitoņu ordeņa kostīmu īri ar ļoti interesanto arheologu Uģi Urtānu, gribētos jau precīzi citēt vēsturi, bet ko tad lai dara, ja kostīmu mākslinieks ir atkarīgs no režisora un cieši saistīts ar filmas mākslinieka vizuālo domāšanu, galu galā budžets vispār vienmēr apcērpj jebkādu fantāziju, bet Rodenpoys arheoloģiskie kostīmi ir tik iespaidīgi, no īstas, austas vadmalas, esmu laimīga, ka džeki ir gatavi izīrēt. Pirms sapulces histēriski vēl krāmēju māju, it kā to labi varētu redzēt kompja ekrānā, tā man pirmā saruna ar filmas mākslinieku Matisu Mesalu un režisoru Elmo Nuganenu, muļķīgi, ka viņiem nav kamera ieslēgta, nevaru redzēt sejas un saprast vien pēc ģīmja, ko viņi man vēlas pateikt. Drusku drošāka sajūta par filmas kostīmu toņiem iestājas, saprotu, ka principā viņi grib daudz maz to pašu, ko jau esmu iemācījusies, strādājot ar Dāvi Sīmani un Andreju Rudzātu, kostīmi, vienalga kādam laikam piederīgi, nedrīkst būt pārāk tīri, labāk, ka tumšās, dziļās krāsās, labi nodzīvoti, kārtaini, ar interesantām detaļām. Kamēr pļāpāju ar igauņiem, zvana arī Dāvis, parunāšu vēlāk ar viņu. Vakar pie brokastīm, lasot Leģendas, uzdūros rakstam par atkritumu vēsturi Rīgā, tieši nodomāju, labi, ka to 1913. g. miskastes apraxtu nelasīju pirms mūsu svaigākās filmas filmēšanas, kā gaļas puvekļi, lopu iekšas, sapuvuši augļi, sprāguši teļi un sivēni izmesti milzīgās kaudzēs tepat Sarkandaugavā, un ātri arī tiek izzortēti no apkārtējiem iedzīvotājiem, labāko savācot cūku barošanai, bet no „svaigākajiem” gabaliem vāra galertu pārdošanai, bail iedomāties to smaku, toties kāda kino bilde sanāktu. Ar Sīmani sazvanos tūlīt pēc igauņu sapulces, viņš gatavo projektu nākamajai filmai par brīnišķo mēmā kino zvaigzni Mariju Leiko, man jāpalīdz ar noskaņu bildēm, būs baigi interesanti atkal, drošāk kā ar nepazīstamajiem igauņiem.
Viss, tagad jau ļoti ilgi esmu blarkšķējusi, vajag iziet ārā, izvēdināt galvu, labi, ka šorīt izveda miskasti, tā bij nereāli pilna. Katru dienu, ejot uz jūru, līdz ņemam maisus, atpakaļ nākot tie vienmēr pilni, visvairāk ir plastmasas glāžu un pudeļu, tad stikla tara un vējā labi lidojoši saldumu iepakojumi, Rimčika maisu var pielasīt 50 m, nesaprotu, kāpēc tieši neviens kaimiņš mums nepievienojas, visus šos gadus, kamēr dzīvoju ciemā, vācam miskasti pludmalē, bet mazāk nepaliek, jau iztēlojos, ka vecumdienās man būs tādi rateļi, ko vilkšu līdz pa kāpām, katru dienu kādu gabalu iztīrot un tad uz terases varēšu lēnām zortēt – plastmasā un stiklā, man liekas ļoti veselīga nodarbošanās, reāla vingrošana, kamēr 100reiz noliecies pēc kārtējā korķīša vai hēlija balona paliekas.

FraAngelico_Domenican-Saints_SM.jpg

Ierkaksts tapis sadarbībā ar interneta žurnālu Punctum


:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsKategorijaVietas tipsTeksta fragments
   
1Brīvdabas iela 21, Rīga
(Brīvdabas iela 21, Rīga, LV-1024)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)Ēka, mājavienmēr brīnījos, kur viņš salasīja tos zarus, ceļmalā vai Brīvdabas muzejā,
2Pūsēnu kalns
("Jaunamatnieki", Nīcas pagasts, Nīcas novads, LV-3473)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)Kalns, kalnu grēdaIr brīnišķīgs rīts, vakar Pūsēnu kalna stāvvietā satiku dominikāņu tēvu Sergeju un priesteri Andri,
3Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)Pilsētastrādājot pie igauņu seriāla par aptiekāru Melhioru viduslaiku Rēvelē.
4Baltkrievija
(Belarus)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)ValstsTad izdzeru citrona sulu un eju vingrot, klausoties LR1 sporta ziņas, Baltkrievijā vēl sporto, Ņujorkā gan viss apstājies,
5Ņujorka
(New York, USA)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)PilsētaTad izdzeru citrona sulu un eju vingrot, klausoties LR1 sporta ziņas, Baltkrievijā vēl sporto, Ņujorkā gan viss apstājies,
6Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)Valstsaizvakar redzēju viņu sapnī, biju aizbraukusi uz Ameriku ciemos,
7Rīga
(Rīga)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)PilsētaVakar pie brokastīm, lasot Leģendas, uzdūros rakstam par atkritumu vēsturi Rīgā,
8Sarkandaugava
(Rīga)
05.04.2020Minēts tekstā(Nav norādīts)Pilsētas daļasprāguši teļi un sivēni izmesti milzīgās kaudzēs tepat Sarkandaugavā, un ātri arī tiek izzortēti no apkārtējiem iedzīvotājiem,

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.