#LFK-1800-22

Nosaukums
Nakts raganas šūpojas bērzu mežos
Vienības Nr.
22
Valodas
Latviešu valoda
Pierakstītājs
Teicējs
Pierakstīšanas laiks un vieta
10.06.1947, Dronkusola
Dronkusola, Pilskalnes pagasts, Augšdaugavas novads,

Manuskriptā: Dronkas.

Atslēgvārdi
#LFK-1800-22
AtšifrējaGuntaDo
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-07-03 21:11:21
Atšifrējums

9

Teicēja bijusi liela audēja un audumu zinātāja. Pirmdien nav labi sākt audeklu aust.

10

Kad beidz aust, vāra biezputru

11

Bija vienkārts, mīlišķis, trnīts, astonīts dimskins. Visu auda no galvas. Bija "šmogi šmuki"

12

Pūķis skrēja pa gaisu kā uguns.

13

Kad bca uz Rīgu, teica, ka tur dod dzert, ka īsadzer, pīsaraksta, polīk smagi bagāts. Tā velna darīšana. (Par šo teicēja atvainojas, lai neņemotļaunā, jo es jau arī esmu no Rīgas. Rakst. piez.)

14

Vīgli pajamts, vīgli aizīt.

15

Zagļa nezīni, kad aties.

16

Zaglis piesajims, bet bogotoks nabūs

17

Mājās ir rokas dzirnavas, ko lielo vēl tagad, jo nevienmēr var aizbraukt uz sudmalām. Senāk kūla ar spriguļiem no pušnaktām sōca. Kult vajadzēja mācēt. Kad piecos jākuļ, smagi grūti, trijos vieglāk

18

Kad govis laiž pirmo reiz ganos, ganiem dod olas, lai lopiņi būtu kurli.

19

Mēslu vešanai rīko talku.Izved vienā dienā Vakarā lejas, ar ūdeni, vajaga ko labāku dzert un ēst, citādi neviens nebrauc. Kad izved mēslus, vajaga apskalot

20

Ilūkstē bijusi kāda sieviete - svētā Anna. Pie viņas brauca pa visiem ceļiem ka rūca vien. Viņa varējusi visu pateikt, kas laimīgs, kas nē. Baznīcā gājusi ar basām kājām, kad arī vislielākajā salā. (Nez, kā tas varēja būt!) Viņai bija zīda skaras, čīkstošas kurpes, vienam izmānījusi par sētu. Baznīckungs teica, ka nevajaga pie viņas iet.

21

Prusaks jāieliek serku kastītē un jāieliek braucēja vecumā, tad pazudīs. Tagad var izgubeit ar zolēnu

22

Bērzu mežos raganas gariem cekuliem šūpojas

23

Pret rozi,

24

vai kad kāja satirpst, bija vārdi, tagad tie vecie cilvēki visi nomiruši.

25

Vilku varēja aizbiedēt ar šķiltaviņām. Vajadzēja tikai šķilt. Vilku senāk bija daudz. Tēva māte gājusi pa mežu ar govīm. Atiet vakars. Vilks meža malā klabina zobus. Izbēgusi gan.

26

Bērnam par krustatēvu, krustamāti ņem savu brāli, savu māsu.

27

No muižas deva uz māju vērpt "taļķi" - vilna bija jāvērp [jāvērpj] smalki smalki Audējs bija no latviešiem, auda pašiem, auda kungiem, i tam, kas aiznesa. Skaisti auda.

28

Kalvanos ir ar cirvi taisīta istaba "no Jezus dzimšanas"

29

Teicēja augusi dūmu istabā. Skursteņa nebijis. Kad kuršnāja cepli, durvis vaļā, pažs aiz cepla, dūmi iet pa durvīm ārā, bet zieds bija, nebija skursteņa, kas siltumu novelk. Tagad staba salta, viss iziet gaisā pa skursteni

30

Senāk bija koka rīks. Vēl tagad ir mēslu dakšas no koka ar uzmauktiem lemesīšiem. Citas dakšas arī bija no koka, nocirta nužu tāšu lardu, kam bija tādi žuburi.

31

Ar koka riteņiem brauca Rīgā pēc sāls.

32

..... laikos Rīga bija septiņi gadi slēgta mēdiene karavīram teikusi, ka viņš dzīvs nepaliks, viņu nošaus. Karavīrs izlādējis plintē laulājamo gredzenu un nošāvis svēdieni, bet pats arī bijis pagalam.
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Bērzu mežos raganas gariem cekuliem šūpojas.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Dronkusola
(Dronkusola, Pilskalnes pagasts, Augšdaugavas novads)
10.06.1947Pierakstīšanas laiks un vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.